Sākušies vieni no šī gada lielākajiem latviešu kultūras svētkiem - "Eslingenas dziesmu svētkiem – 75"

Šajos svētkos piedalās gandrīz 900 dalībnieki no 14 valstīm, tostarp daudzas kopas arī no Latvijas. Pēc Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem teju divu gadu garumā šis ir pirmais lielākais kultūras pasākums Eiropas latviešu diasporā un tāpēc ir īpaši krāšņs, sirsnīgs un satikšanās prieka pilns.

“Manuprāt, svētku būtību nekas neizsaka labāk kā 1947. gada svētku sakarā  Valdemāra Kārkliņa žurnālā "Sauksme" paustais – ka šie ir satikšanās, saprašanās un vienības svētki. Tas nav zaudējis nozīmību arī šodien, tieši otrādi – ir ļoti aktuāli,” saka latviešu kultūras biedrības “Saime” valdes priekšsēdētāja un svētku koordinatore Laura Putāne, kura pati dzīvo Štutgartē, tuvākajā Eslingenas lielpilsētā.

Pirms pieciem gadiem, godinot pirmos latviešu trimdas dziesmu svētkus, kas notika Eslingenā, 1947. gadā, notika kultūras pasākums “Eslingenas dziesmu svētkiem – 70”. Toreiz svētkos piedalījās apmēram 700 dalībnieku. Pasākums raisīja tika pozitīvas emocijas un labu pēcsajūtu, ka pēc pieciem gadiem tika nolemts krāšņi atzīmēt arī 75. jubileju.

Tāpat kā “Eslingenas dziesmu svētkiem – 70”, arī šoreiz svētku patronese ir Latvijas Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas šogad gan personīgi svētkos nepiedalījās.

Oficiālus sveicienus atsūtījušas arī augstākās valsts amatpersonas – Valsts prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš. Svētkos viesos arī Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis un citas prominences.

Svētki tiek rīkoti ciešā sadarbībā ar Eslingenas pilsētas pašvaldību, un svētku laikā pie rātes plīvo Latvijas karogs.

Četru dienu garumā, no 16. līdz 19. jūnijam, no rīta līdz vakaram notiek visplašākā spektra pasākumi.

Kultūras dienas ievadīja simbolisks pasākums – grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” vācu izdevuma atklāšana Vēlāk skatītājiem būs iespēja baudīt unikālo multimediālo dejas izrādi “Latviju zīmēs rotāties”, kas Latvijā tikusi demonstrēta vien pāris seansos.

Katru vakaru dalībniekiem ir iespēja tikties, sadziedāties un sadancoties neformālā gaisotnē “tankštellē” “Rīgas runcis”, kur uzstājās gan Jorans Šteinhauers, gan grupa “Austrumkalns”. Mazie svētku dalībnieki varēja izlīksmoties “Varoņu ballītē” bērniem.

Neizpaliks arī lielā svētku balle, kurā uzstāsies grupa “Dzelonis” ar trimdas rokmūziku – kā savdabīgu balansu tautiskajai un kormūzikai, kā arī “Čikāgas Piecīšu” dziesmām uzvedumā “Ar mīlestību no Eslingenas”. Interesenti varēs noklausīties arī mūziķa un audiologa Linarda Kalniņa lasījumu par trimdas rokmūziku.

Savukārt garīgās mūzikas cienītāji svētdien var doties uz koncertu “Dod mums spēku” Eslingenas pilsētas baznīcā.

Kā latviešiem klājas Vācijā mūsdienās, varēs redzēt teātra izrādē “Latvietis parastais DE”.

Neparasti izskanēs kokles – šoreiz kokļu koncerts notiks katedrālē, ļaujot baudīt dzidrās tautas instrumenta skaņas baznīcas lieliskajā akustikā. Kokles (un ne tikai!) skanēs arī vienā no pilsētas laukumiem, kur notiks Jāņu ielīgošana kopā ar folkloras kopām.

Šajos (nosacīti) mazajos dziesmu svētkos tiks ieskandināti arī nākamgad gaidāmie lielie Dziesmu svētki. Kori satiksies meistarklasē pie Ivara Cinkusa, meistarklasi vadīs arī etnomuzikoloģe Zane Šmite. Iejusties gaidāmo Dziesmu svētku gaisotnē palīdzēs lasījums ar muzikālu pavadījumu “Dziesmu svētkiem 150”.

Eslingenas svētku ietvaros tikpat skaisti apaļu jubileju – 75 gadus svinēs arī Latvijas ārstu un zobārstu apvienība, kas turklāt dibināta tieši Eslingenā. Tam par godu medicīnas profesionāļi tiek aicināti uz “Veselības brokastīm”.

Latvieši ārzemēs ne tikai dzied un dejo, bet arī visai veiksmīgi nodarbojas ar uzņēmējdarbību un vairākās valstīs jau ir arī latviešu uzņēmēju klubi.  Akcentējot tā dēvēto “pragmatisko latvietību”, uz tikšanos esošos un topošos latviešu uzņēmējus 18. jūnijā “Uzņēmēju nākotnes darbnīcā” aicina biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kopiena #esiLV.

Svētku kulminācija neapšaubāmi būs krāšņs gājiens tautastērpos cauri pilsētai un tam sekojošais lielkoncerts “Ļauj saulei uzziedēt”. Gājiena atklāšanā runu teiks arī Eslingenas kultūras departamenta vadītājs jeb kultūras birģermeistars.

Šie svētki ir ne tikai diasporas un Latvijas latviešu satikšanās, bet arī cieņas un pateicības izteikšana Eslingenas pilsētai un tās iedzīvotājiem par to, ka tika dota iespēja latviešiem šeit apmesties, izdzīvot un saglabāt kultūras tradīcijas. Vēsturiski Eslingena ir latviešiem ļoti nozīmīga vieta. Pēc Otrā pasaules kara te bija lielākā latviešu bēgļu nometne, Eslingenā tika izmitināti apmēram 6000 latvieši. Viņu vidū bija daudz mākslinieku, skolotāju, ārstu u. tml. 

Ātri vien uzplauka rosīga kultūras dzīve – tika dibinātas skolas, veidojās kori, tika iestudētas teātra un pat operas skolas, rīkotas sporta sacensības, izdoti laikraksti un grāmatas, notika izstādes. Un 1947. gada 25. maijā šeit notika arī pirmie trimdas latviešu dziesmu svētki, kuros piedalījās ap 1000 koristu un ap 7000 viesu.