Gorkšs: uzņēmējs par līguma nepildīšanu saņemtu sodu, valdība - nē
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņojusi, ka aizsardzības spēju stiprināšanas vārdā valdība ir gatava atkāpties no Ministru kabineta deklarācijā ierakstītā. Tas radījis jautājumus par valdības prioritāšu konsekvenci, sabiedrības uzticēšanos un iespējamo ietekmi uz citiem apņemtajiem mērķiem, tostarp uz tiem, kas saistīti ar valsts parādu.
Lai arī valdību veidojošo partiju sadarbības līgums paredz, ka koalīcijas deputātiem ir pienākums neatbalstīt lēmumus, kas ir pretrunā ar deklarāciju un Ministru kabineta iecerēto darbību, Siliņa ir apliecinājusi, ka ir gatava pārkāpt koalīcijas līgumu.
Siliņa skaidroja, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija nevar atļauties neieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā. Vaicāta, vai to ir pareizi darīt uz valsts parāda palielināšanas rēķina, premjere norādīja, ka pēdējos gados valdība ir daudz ietaupījusi un arī nākamā gada budžetā paredzēts būtiski samazināt valsts pārvaldes tēriņus. Pēc viņas teiktā, četru gadu laikā valdība ietaupījusi vairāk nekā 814 miljonus eiro.
Jauns.lv vērsās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora Kaspara Gorkša ar jautājumu, vai šāda rīcība būtu iedomājama arī uzņēmējdarbības vidē un vai šādos apstākļos uzņēmēji varētu saglabāt uzticību valstij un tās politikai, ja valdība pati demonstrē gatavību nepildīt noslēgtos līgumus.
Pēc Gorkša sacītā, valsts uzņēmējiem rāda piemēru kā var rīkoties. "Tikai grūti iedomāties, ka, ja uzņēmējs nepildītu līgumu ar valsti, tad tas arī būtu bez soda. Uzņēmējdarbībā šādos gadījumos, ja būtiski mainās nosacījumi, slēdz jaunu līgumu. Taču rakstīt dokumentos vienu, darīt dzīvē citu nebūtu laba prakse ne uzņēmējdarbībā, ne valsts pārvaldē,” norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors.
Savukārt runājot par valsts parādu, viņš norādīja, ka mums jau starp Baltijas valstīm ir lielākais valsts parāds, lielākais deficīts un lielākās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. "Latvija ir vienīgā valsts, kas nav izgājusi cauri taupības mēriem un 2026. gadam ministrijas ir atradušas tikai 101 miljonu eiro savos budžetos. Tā vietā, pirms parāda palielināšanas, pēc būtības ķertos klāt taupībai, mēs tupinām tērēt un tērēt vēl vairāk pāri saviem ieņēmumiem,” pauda Gorkšs.
Nākamā gada valsts budžetā valdība kā prioritātes noteikusi drošību, atbalstu ģimenēm ar bērniem un izglītību. Šiem mērķiem paredzēts papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums. No tā 320,3 miljoni eiro paredzēti drošībai, 45 miljoni — izglītībai, 94,8 miljoni — ģimeņu ar bērniem atbalstam, bet 105,4 miljoni — citiem pasākumiem.
Lielākā daļa no papildu finansējuma tiks nodrošināta, samazinot budžeta izdevumus.
