Izglītības un zinātnes ministre aicina vērtēt LU rektora atbilstību amatam
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) vērsusies pie Latvijas Universitātes (LU) padomes, senāta un satversmes sapulces ar lūgumu izvērtēt rektora Indriķa Muižnieka atbilstību amatam saistībā ar prokuratūras uzrādīto apsūdzību par iespējami nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.
Ministre uzsver nepieciešamību rīkoties operatīvi, lai mazinātu kaitējumu universitātei un visai Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmai.
Kā norāda Muižniece, grūti noticēt, ka kaut kad tāds ir iespējams, taču, ņemot vērā, ka prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību un šis ir jautājums ne tikai par LU un visas augstākās izglītības sistēmas reputāciju, bet arī valsts līdzekļu izšķērdēšanu, nekavējoties ir jāseko atbilstošai rīcībai.
Atbilstoši Augstskolu likuma 17.panta devītajai daļai gadījumos, ja rektora darbībā konstatēti likuma pārkāpumi vai arī ir būtiski apdraudēta viņa reputācija un tas var kaitēt augstskolas darbībai, ja rektors nenodrošina augstskolas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu vai arī ir zaudējis augstskolas padomes vai senāta uzticību, rektora atcelšanu no amata var rosināt augstskolas padome, senāts vai satversmes sapulce.
Augstskolu likuma 17.panta septītā daļa nosaka, ka rektors ir persona ar nevainojamu reputāciju. Persona ir uzskatāma par personu ar nevainojamu reputāciju, ja nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju.
LU rektora Muižnieka reputācija, pēc ministres domām, ir būtiski apdraudēta.
IZM norāda, ka, vērtējot personas reputāciju, jāņem vērā informācija, kas var liecināt par iespējamu negodprātīgu darbu vai par saistību ar finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu vai citu nesaimniecisku rīcību personas vadītajās organizācijās viņa darbības laikā, informācija par personas līdzšinējo darbību, kas varētu nebūt savienojama ar labas pārvaldības un ētiskas attieksmes principiem, sabiedrības kopīgām vērtībām vai augstskolas vērtībām, kā arī citi apstākļi, kas dod iemeslu šaubām par to, ka persona nav veikusi savus pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Jau ziņots, ka prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Muižniekam par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā.
Prokuratūrā apliecināja, ka apsūdzība uzrādīta par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.
Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Muižnieks kā iestādes vadītājs ir vienīgā apsūdzētā persona kriminālprocesā. Amatpersonai drošības līdzekļi šajā procesā nav piemēroti.
Muižnieks prokuratūrā attieksmi par apsūdzību paudīšot pēc iepazīšanās ar apsūdzību jūnija beigās. Ja Muižnieks vainu neatzīs un procesu nevarēs pabeigt prokuratūrā, lieta tiks nosūtīta tiesai.
Patlaban prokuratūra detalizēti nekomentēja, par kādiem konkrētiem gadījumiem pret Muižnieku vērsti pārmetumi, taču apstiprināja, ka lieta sākta pēc Valsts kontroles (VK) iesnieguma, jo bija konstatēta nelikumīga pabalstu izmaksa LU.
Šo lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Birojs no komentāriem atteicās, uzsverot, ka patlaban kriminālprocesa virzītājs jau ir prokuratūra.
Šogad februārī vēstīts, ka KNAB, pamatojoties uz VK iesniegumā minēto informāciju par iespējamām prettiesiskām darbībām LU, pērn jūnijā sācis kriminālprocesu.
VK revīzijā konstatēts, ka LU diviem darbiniekiem, ar kuriem noslēgtas vienošanās par divu gadu profesionālās darbības ierobežojumu, nepamatoti izmaksāti finanšu līdzekļi kopumā 19 474 eiro apmērā, liecināja VK mājaslapā pieejamā informācija.
Par minēto VK vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kura to pārsūtīja KNAB.
