Sabiedrība
2022. gada 1. jūnijs, 22:10

Naukšēnu pāraudzināšanas skolas vadība par likvidāciju uzzina no medijiem

Jauns.lv

Eksperti uzskata, ka šādām sociālās korekcijas skolām Latvijā nav nākotnes, kas praktiski nozīmē, ka grūti pāraudzināmos jauniešus mēģinās integrēt sabiedrībā citādi, ziņo ReTV.

Latvijā vienīgās sociālās korekcijas skolas “Naukšēni”, kurā pēc skandāla pērn nomainījās vadība un pāraudzināšanas metodes, pašreizējā vadītāja joprojām nav saņēmusi oficiālu atbildīgās ministrijas apstiprinājumu par lēmumu šo iestādi likvidēt, kaut gan izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) par to paziņoja jau pirmdien.

Kā ziņo ReTV, informācija, kas plaši izskanējusi medijos, skolā izraisījusi pamatīgu satricinājumu. Tikmēr nozares eksperti apšauba, vai šādai bērnu sociālās korekcijas formai vispār ir nākotne. 

“Naukšēnu” darbiniekos ministres paziņojums izraisījusi neizpratni arī tāpēc, ka kaut gan pēc darba pārorganizēšanas grūtību nav trūcis, šķitis, ka tās nav nepārvaramas. Vislielākā neskaidrība ir par skolas audzēkņiem, kuri šajā iestādē ievietoti ar tiesas lēmumu uz noteiktu laiku; mācības šajā skolā ir viņiem piespriestais piespiedu līdzeklis.

Sociālās korekcijas iestādes “Naukšēni” direktores p.i. Urzula Kronberga saka: “Ja tagad skolu aiztaisa ciet, bērnus nevar palaist kaut kur uz pašvaldībām, jo tas ir vieglāks [soda veids]. Es esmu pilnīgi pret to, ka skolu aiztaisa ciet un bērni tiek palaisti uz ielas. Tad ir jāmaina likums. Pašlaik to nevar, jo tas ir pretlikumīgi.”  

Pēc Kronbergas teiktā ReTV Ziņām, ilgākais piespriestais soda termiņš beidzas nākamā gada augustā – tas būtu agrākais, kad skolu varētu slēgt, jo šāda veida piespiedu līdzekļa izciešanai alternatīvas vietas nav. Liels nezināmais ir arī darbinieku jautājums – pašlaik lielāko daļu vakanču esot izdevies aizpildīt, bet nu par nākamā mācību gada uzsākšanu sākot mākt šaubas. Urzula Kronberga: “Ir diezgan negodīgi, ka septembrī būs jāturpina strādāt, bet decembrī jau aiztaisa ciet. Negodīgi pret mani, jo man būs jāmeklē cilvēki, un negodīgi pret darbiniekiem, kuri varbūt līdz pēdējam ir mūsējie.”

Skolas vadītāja ReTV Ziņām pauda pārliecību, ka šāda skola, tiesa, ar zināmiem darbības uzlabojumiem, Latvijā ir nepieciešama. Turpretī vairāki nozares eksperti, gan nekomentējot tieši Naukšēnu korekcijas skolas likvidācijas ieceri, izteicās, ka šādai korekcijas formai nākotni neredz: neesot pareizi, ka bērni tiek izolēti attālā nostūrī; vislabāk būtu, ja sociālā korekcija notiktu pēc iespējas savlaicīgāk, pēc iespējas tuvāk jauniešu dzīvesvietai un, izmantojot jau esošos resursus. Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece Ilona Linde: “Pēc iespējas vairāk resursu valstij jāiegulda tieši prevencijas līmenī. Mums jau ir iedīgļi: SOS ciemati, pusaudžu resursu centrs. Mums ir spēcīgas organizācijas, kas jau strādā ar ģimeni.”

Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Gunita Kovaļevska piekrīt, ka korekcijai jānotiek decentralizēti un savlaicīgi. “Jāsaprot, ja nav speciālistu, kas var strādāt ar šiem bērniem, paši nevarēs izmainīt savu uzvedību – tikai tāpēc vien, ka kāds viņiem pateiks: “Nedari tā!” Viņiem ir vajadzīga kompleksa speciālistu palīdzība, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības iestādēs, tuvāk bērna dzīvesvietai būtu speciālisti; un te ir jauns stāsts par to, ka mums Latvijā šādu trūkst.” 

Naukšēnu korekcijas skolā parasti mācās ap 20 audzēkņu. Pēc Kovaļevskas teiktā, nav statistikas par to, cik daudziem bērniem Latvijā kopumā ir dažādas pakāpes uzvedības traucējumi un kuriem būtu nepieciešama tāda vai citāda speciālistu palīdzība, taču Bērnu tiesību aizsardzības centra konsultatīvajā nodaļā ik gadu vēršas vairāki simti dažāda vecuma bērnu.