Kas notiek ar padomju “okupekļiem” Latvijas laukos un pilsētās? FOTO. VIDEO

Aprēķināts, ka Latvijā ir palikuši vairāk nekā 300 padomju laikā uzstādītu ideoloģisku monumentu (pieminekļi, stēlas, piemiņas plāksnes), kas savulaik uzstādītas, lai slavinātu padomju armijas “uzvaras”, boļševiku revolūcijas un komunistiskos darboņus. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktualizējies jautājums par šo monumentu demontāžu ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Latvijas pašvaldībās attieksme ir krasi atšķirīga. Tas attiecas uz monumentiem, kas uzstādīti ārpus kapiem un nesakar apbedījumu vietas.

Ādaži: slepus no visiem aizstiepj akmeni

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība) paziņojis, ka Ādažos kāds mēneša sākumā demontējis pieminekli par godu padomju armijas karavīriem kā “atbrīvotājiem”.

Pilsētās padomju pieminekļu nojaukšanai dažādi ātrumi:

Viņš teica, ka pašvaldība nav lēmusi par pieminekļa demontāžu un notikušais ir bijusi privāta iniciatīva, kurā pašvaldības vadītājs nesaskata ko nosodāmu: “Pēc Krievijas iebrukuma un agresijas Ukrainā Latvijā ir sākusies tautas kustība, lai demontētu pieminekļus, pie kuriem pulcējas cilvēki, lai cildinātu Krievijas militāro varenību, komunistisko ideoloģiju”.

Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka piemiņas akmens atradies vietā, kur nav Otrā pasaules kara upuru pīšļu, arī kaujas tajā vietā nav notikušas. Pēdējos gados tur arī nav bijusi plaša iedzīvotāju pulcēšanās 9. maija “svinībās”, taču padomju laikā pie tā pulcināti skolēni, lai mācītu komunistisko ideoloģiju.

Bauska: pieminekļus nojauks

Bauskas novads bez plašas publicitātes sācis nojaukt ar apbedījumiem nesaistītus padomju okupācijas laikā veidotos pieminekļus, informējis Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība).

“Pašvaldība saskaņoja plānus ar privātīpašniekiem (uz kuru zemes atrodas šīs piemiņas zīmes) un bez liekas ažiotāžas plānus arī īstenojam. Lūdzam atļauju novākt pieminekli vai arī aicinām pašu privātīpašnieku to darīt,” skaidrojis Okmanis.

Daugavpils: sargā “mūžīgo uguni”

Savukārt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī pašvaldība pat negrasās apspriest jautājumu par padomju ideoloģijas aizmēšanu vēstures mēslainē, bet pat godina padomju tradīcijas.

8. maijā “pieminot Otrā pasaules kara upurus, kā katru gadu, ziedi tika nolikti pie memoriāla Dubrovina parkā, nacisma upuru piemiņas memoriāla Viduspoguļankā, Sarkanās armijas karavīru apbedījuma vietā Garnizona kapos, pie nacisma upuru piemiņas plāksnes, kas uzstādīta koncentrācijas nometnes “Štalag” vietā, Sarkanās armijas karavīru atdusas vietā Brāļu kapos Brjanskas ielā, Brāļu kapos Gajokā, nacisma upuru kapos Gajokā un Brāļu kapos 18. novembra ielā,” informē Daugavpils novada dome.

Ceremonijā kopā ar Baltkrievijas konsulāta Daugavpilī darbiniekiem ziedus pie “mūžīgās uguns” nolika arī Daugavpils mērs Andrejs Elskniņš (“Saskaņa”).

Jelgavas novads: demontēs trīs piemiņas akmeņus

Pašā maija sākumā Jelgavas novada domes ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu demontēt trīs novada teritorijā esošus padomju okupācijas režīma piemiņas akmeņus – laukakmeņus ar piemiņas plāksnēm, kuri simbolizē padomju armijas notikumus Latvijā.

Šie trīs “okupekļi” atrodas: * Jaunsvirlaukas pagastā, godinot Lielupes upes forsēšanu; * Zaļenieku pagastā, godinot Tērvetes upes forsēšanu un * Platones pagastā, vietā, kur 1944. gada 28. jūlijā sākusies kauja par Jelgavas “atbrīvošanu”.

“Esam apzinājuši piemiņas akmeņus Jelgavas novadā - visi trīs atrodas uz privātām zemēm un tiem nav noteikts kultūras mantojuma statuss. Divi no īpašniekiem jau devuši savu piekrišanu akmeņu demontāžai, ar trešo īpašnieku vēl sazināsimies. Demontāžu plānojam veikt sadarbībā ar Zemessardzes speciālistiem,” stāsta Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”).

Jēkabpils: novāks lielgabala memoriāla pārpalikumus

Zemessargs un uzņēmējs, bijušais Krustpils novada domes priekšsēdētājs Gundars Kalve, kurš tagad devies aizstāvēt Ukrainu, pagājušā gada februārī mazliet “pasteidzās” novācot un Daugavā iemetot lielgabalu no Krustpils saliņas, kas iezīmēja vietu, kur it kā bijuši apglabāti sarkanarmijas karavīri. Tagad viņš to droši vien varētu izdarīt atklāti un vēl ar pašvaldības atbalstu, to formāli vairs nevarētu traktēt kā likuma pārkāpumu

Jēkabpilī līdz ar lielgabala postamentu demontēs arī stēlas:

Zemessargs un uzņēmējs, bijušais Krustpils novada domes priekšsēdētājs Gundars Kalve, kurš tagad devies aizstāvēt Ukrainu, pagājušā gada februārī mazliet “pasteidzās” novācot un Daugavā iemetot lielgabalu no Krustpils saliņas, kas iezīmēja vietu, kur it kā bijuši apglabāti sarkanarmijas karavīri. Tagad viņš to droši vien varētu izdarīt atklāti un vēl ar pašvaldības atbalstu, to formāli vairs nevarētu traktēt kā likuma pārkāpumu.

Tagad Jēkabpils novada dome nolēmusi demontēt arī postamentu, uz kura agrāk atradās šis lielgabals-piemineklis, jo 12. maijā Saeima apturēja Latvijas un Krievijas divpusējā līguma darbību attiecībā uz padomju laika pieminekļiem un memoriālajām būvēm. 

Vietvarā skaidro, ka šobrīd tiek veikta cenu aptauja, lai varētu izprast, cik izmaksās postamenta demontāža, un lai noteiktu darbu veicēju. Tāpat paredzēts demontēt arī blakus esošās stēlas, kas atrodas Rīgas ielas malā esošajā memoriālā. “Mums ir būvinženieru atzinums par to, ka šīs stēlas ir bīstamā stāvoklī – nevis paši betoni, bet plāksnes, kas piestiprinātas pie betona. Tās krīt nost,” skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija). “Arī tagad viena ir nokritusi. Mums iedzīvotāji sūdzas, ka kāds tās rauj nost. Nē, nerauj nost, plāksnes tiešām ir laika zoba saēstas. Stēlas demontēsim un sakārtosim šo vietu, lai tā pagaidām ir vienkārši normāla pastaigu vieta. Viena stēla sver aptuveni deviņas tonnas. Apakšā vēl ir betona pamati. Lai to visu izvāktu, ir vajadzīga pietiekami jaudīga tehnika, kā arī speciālisti,” Ragainis klāstīja Vidusdaugavas televīzijai. 

Kuldīga: piemineklis 1905. gada revolucionāriem paliks

Kuldīgas novada priekšsēde Inga Bērziņa vietējam laikrakstam “Kurzemnieks” pastāstījusi, ka novada muzejs jau pievērsies jautājumam un apkopojis informāciju par padomju pieminekļiem un plāksnēm pilsētā, lai dotu rekomendācijas, ko ar šiem monumentiem darīt.

Pašā Kuldīgā redzamākie ir divi – piemineklis 1905. gada revolūcijas dalībniekiem un piemiņas zīme 1919. gadā Baltijas Landesvēra vācu vienību nogalinātajiem pilsētas iedzīvotājiem. Muzeja speciālistu ieskatā abi šie pieminekļi, kaut arī padomju laikos izmantoti propagandai ir diezgan neitrāli un atbilst arī mūsdienās Latvijā pieņemtajiem vēstures vēstījumiem, tādēļ tie netiks demontēti.

Informācija par to, cik šādu pieminekļu ir otrā novada pilsētā - Skrundā un 18 novada pagastos pašlaik tiek apkopota. Pēc informācijas apkopošanas katrs gadījums tiks vērtēts atsevišķi, skaidro Bērziņa.

Liepāja: apdraudēts “zivju bendes” liktenis

Nacionālās apvienības Liepājas nodaļa rosinājusi Liepājas domē pieņemt lēmumu par padomju pieminekļa “Liepājas aizstāvjiem 1941.–1945.” pārvietošanu uz kapsētu vai muzeja teritoriju, līdzīgi kā savulaik tika pārvietots Imanta Sudmaļa piemineklis. Te vietā atgādināt, ka liepājnieki jau izsenis šo pieminekli asociē nevis ar “atbrīvotājiem”, bet gan ar zivju bendi: uz postamenta esošais okupants granātu met tieši pilsētas kanāla virzienā. Tāpat nacionāļu priekšlikums paredz arī Zaļajā birzī esošā padomju pieminekļa demontēšanu.

“Šobrīd, kad PSRS mantiniece Krievija veic karadarbību Ukrainā, savukārt Liepājā patverties ierodas ukraiņu sievietes ar bērniem, kā arī mūsu rindās vēl ir padomju varas represētie latvieši, šādam piemineklim, kas celts vietējiem PSRS līdzskrējējiem un kolaboracionistiem, pilsētvidē nebūtu jāatrodas. Tas ir paradokss, ka jaunajai paaudzei augot brīvā Latvijā, demokrātiskā Eiropā, pilsētas centrā jāredz svešas varas piemineklis,” – skaidro Nacionālās apvienības valdes loceklis Artūrs Butāns.

Liepājas pilsētas pašvaldības vadība vēl nav paudusi savu nostāju šī pieminekļa jautājumā.

Mārupe: bumvedēju vedīs uz muzeju

Mārupes novada vietvara plāno pārvietot pieminekli - militāro bumbvedēju “Il-28”, kas novietots bijušajā padomju armijnieku ciematā Skultē, informē Mārupes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība).

Pieminekli pašvaldība vēlas pārvietot uz Aviācijas tehnikas muzeju turpat Skultē. “Esam vienojušies ar muzeja vadību, ka viņi šo pieminekli varētu pārņemt, bet pārvietošana tehniski ir ļoti sarežģīta, un izmaksas ir lielas. Nepieciešams pārvietošanas projekts, jāslēdz ceļš,” skaidro Ence, kurš prognozē, ka šo jautājumu varētu atrisināt viena, divu mēnešu laikā.

Pašvaldības mājaslapā minēts, ka Mārupes novada Skultes ciemā saglabājies reta tipa piemineklis - padomju laika reaktīvais bumbvedējs “Il-28”, kas varējis nest spārnotās raķetes. Lidmašīna uz betona postamenta novietota pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Ogre: pieminekļi jau nojaukti

Savukārt Ogres novads “okupekļu” aizvākšanā ir līderis. Tur pēdējā laikā demontēti trīs padomju okupācijas pieminekļi, jo par to tika pieņemts lēmums Ogres novada domes ārkārtas sēdē 21. aprīlī – aizvākt piemiņas akmeņus, kas simbolizē ar Padomju Savienības un tās militāro spēku “izšķirošo” lomu karā, kā arī vēsta par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs.

Ogres novadā demontēti trīs padomju okupācijas pieminekļi:

Kā pirmais tika demontēts piemiņas akmens sarkanarmijas karavīriem Madlienas pagasta centrā. Tad aizvākts otrs padomju armijas karavīrus godinošs piemiņas akmens, kas atradās Lauberes pagastā skolas teritorijā. Drīz vien kārta pienāca arī Tomes pagastā, pie kādreizējās Tomes pamatskolas, esošajam piemiņas akmenim, kas tur tika uzstādīts par godu padomju armijas izlūkgrupai “Baikāls”, kas Tomes apkaimē darbojās 1944. gadā no 28. augusta līdz 20. septembrim.

Nākotnē plānots nojaukt arī piemiņas akmeni pie Ikšķiles dzelzceļa stacijas, kas šajā vietā uzstādīts, pieminot PSRS Ārlietu tautas komisariāta diplomātisko kurjeru Teodoru Netti, kuru tur vilcienā 1926. gadā nogalināja padomju sistēmas pretinieki.

Rēzekne: mērs atzīstas mīlestībā “Aļošam”

Tāpat kā Daugavpilī, ar “okupekļu” novākšanu neveicas arī otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Rēzeknē, kur arī pie varas ir “Saskaņa”. Domes nacionāli noskaņotās opozīcijas pārstāvji cer uz Saeimu un valdību, kas pieņems likumu, ka padomju sistēmu slavinošos pieminekļus būs ar likumu jānovāc. Tikmēr mums nākas lasīt tūrisma bukletus, kuros rakstīts:

“Piemineklis “Rēzeknes atbrīvotājiem” ir veltīts Sarkanās Armijas karavīriem, kuri 1944. gada jūlijā no Rēzeknes padzina nacistiskās Vācijas armiju. Tautā pieminekli dēvē par “Aļošu”.

Padomju laikā aizsāktās tradīcijas ar “Uzvaras dienas” un “Rēzeknes atbrīvošanas dienas” svinībām tiek turpinātas arī šodien. Maija sākumā, kad skvērā pieminekļa pakājē zied sarkanas tulpes, domās var pārcelties vismaz 40 gadus senā pagātnē un redzēt, kā pilsēta izskatījās zem sarkaniem karogiem”.

Savukārt pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs pirms pāris gadiem pašvaldības mājaslapā bija ievietojis “ievadrakstu” – savdabīgu atzīšanos mīlestībā “Aļošam”:

“Pieminekļi, monumenti, kapakmeņi nemelo. Tie precīzi atspoguļo sava laika cilvēku tieksmes, ideālus un rakstura īpašības, kā arī laiku, kad tie tika atklāti. To darīja mūsu senči, un par to vien viņi ir pelnījuši cieņu!

Diemžēl ne visi tā domā. Par to pārliecināties man lika saņemtā vēstule, kurā pieprasa demontēt pieminekli Rēzeknes atbrīvotājiem, ko pilsētā mēs mīļi dēvējam par Aļošu”.

Ropaži: demontēs pēdējo “leņinekli”

Lai cik arī tas dīvaini nebūtu, Ropažu novada Mucenieku mežā ir “ieslēpies” un no padomju laikiem saglabājies “ļeņineklis” – uz betona plāksnes esoša boļševiku revolūcijas vadoņa Ļeņina galva. Nu tai pienācis gals! 

Ropažu novada pašvaldība paziņojusi, ka tā nolēmusi demontēt vairākus padomju laika pieminekļus. Tostarp vienu no Latvijas pēdējiem atlikušajiem “leņinekļiem”, kas atrodas Muceniekos, kā arī sarkanarmiešiem veltīto stēlu pie pašas Rīgas robežas.

Ropažu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Haralds Burkovskis (Nacionālā apvienība) teicis, ka demontētie monumenti tiks nodoti Mākslinieku savienībai, kura tos nolēmusi saglabāt savdabīgā depozītā Rīgā, Gaujas ielā – kombināta “Māksla” radošajā kvartālā.

Tukums: pilsētas “atbrīvotājus” iekrāso Ukrainas krāsās

9. maijā, kad Krievijas ideoloģijas apmātie atzīmēja tā dēvēto “Uzvaras dienu”, pieminekļa Tukuma atbrīvotājiem pamatne, kas tika atklāts 1975. gadā, atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 30. gadadienu, bija nokrāsota Ukrainas karoga zildzeltenās krāsās. Tas nozīmē, ka daudzi šo pieminekli nevēlas redzēt kā Tukuma “vizītkarti” un drīz vien pašvaldībai, iespējams, nāksies lemt par tā nākotni. 

Valka: pieminekļus atstās

Valkas laikraksts “Ziemeļlatvija” raksta: “Reaģējot uz Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) saņemto iesniegumu, gadījumā, ja novada pašvaldība nolemtu par pieminekļu demontāžu, tad LMS būtu gatava šos pieminekļus uzņemt LMS muzeja krājumā, 16. maijā Valkas novada pašvaldības Saimniecisko lietu komitejas sēdē deputāti diskutēja par padomju okupācijas režīma pieminekļu demontāžu Valkas pilsētvidē.

Sprieda konkrēti par diviem pieminekļiem, kas atrodas tranzītielas (Varoņu ielas) malā. Proti, piemineklis 1905.‒1917.‒1919. gada krievu revolūcijai un piemineklis fašisma upuriem.

“Diskusiju rezultātā deputāti nolēma atstāt šos pieminekļus, jo nav pamata tos demontēt. Deputāti diskusijās bija diezgan vienprātīgi,” atklāj Valkas novada izpilddirektors Ainārs Zābers. Viņš akcentē, ka diskusijas neskāra Brāļu kapu memoriālu (atrodas Gaujas ielas labajā pusē), kas veltīts Otrā pasaules kara padomju armijas kritušajiem karavīriem”.

Padomju pieminekļus nesaredz

Savukārt Jelgavas, Jūrmalas un Ventspils pašvaldības Latvijas Televīzijai paziņojušas, ka tām nav ko novākt, jo pilsētās padomju pieminekļu neesot. Varbūt arī Jelgavā un Jūrmalā to nav, bet Ventspils gan nav bez grēka.

Jauns.lv jau rakstīja, ka Ventspils vecpilsētā, Pils un Akmeņu ielu stūrī, kopš 1954. gada dižojas piemineklis latviešu sarkanajam strēlniekam Jānim Fabriciusam, kurš savulaik komandēja padomju Krievijas armijas vienības cīņā gan pret Latvijas, gan pret Igaunijas brīvības cīnītājiem. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ventspilnieki ik pa laikam diskutē par to, vai tik tiešām pilsētā jāatrodas monumentam, kas veltīts cilvēkam, kurš ar ieročiem rokās karoja pret Latviju.

Toties Smiltenes novads izrādījis interesi atbrīvoties no padomju ideoloģijas monumentiem. Par to liecina Mākslinieku savienības sniegtā informācija, ka smiltenieši izrādījuši interesi par piedāvājumu LMS pieņemt padomju laika pieminekļus.