Dabas un pilsētas dievi Kalnciema kvartālā, Savvaļa Imantā un Dzīve kā brīnums Liepājā: izstāžu ceļvedis

Kalnciema kvartālā Linda Gabarajeva reflektē gan par Pilsētas, gan par Dabas dieviem. Toties grāmatu namā „Valters un Rapa” skatāmas Edas Dites Brūveres Ainavas un viena klusā daba.

* Rīgas grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) vismaz līdz maija beigām skatāma mākslinieces Edas Dites Brūveres izstāde „Ainavas un viena klusā daba”. Šī ir jau trešā mākslas izstāžu kuratora Mārtiņa Eglīša veidotā izstāde pēc mākslinieces aiziešanas mūžībā. Tomēr jāteic, ka šos darbus atlasījusi un rāmējusi vēl māksliniece pati, tālab var sacīt, ka šie darbi ir izstādīti ar autores pašas „atļauju”.

Ar pasteļu glezniecību Eda Dite Brūvere sāka aizrauties 2002. gadā, ko veicināja piedalīšanās vairākos starptautiskos plenēros kopā ar Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Kopš tā laika gleznotāja aktīvi piedalījās gan grupu izstādēs, gan veidoja savas personālizstādes. Gleznotājai īpaša bija Latvijas ainava, kas arī redzams daudzajos izstādītajos darbos. Eda Dite Brūvere ir smalka koloriste, kas mākslinieci ierindo “redzamajos slāņos”, it īpaši, ja runājam par pasteļglezniecību, kas nemaz nav tik ierasta tehnika mūsdienu tēlotājmākslā.

Eda Dite Brūvere dzimusi 1946. gada 13.augustā Sibīrijā, izsūtīto ģimenē. Mirusi 2018. gada 14. novembrī Rīgā. Pirmos soļus tēlotājmākslā viņa apguva Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1962–1968). No 1974. līdz 2005. gadam strādājusi Latvijas Dabas muzejā par mākslinieci – noformētāju un no 1993.gada – “Latvijas pastā” par galveno mākslinieci, kur nostrādāja līdz 2008. gadam.
 
Izstāde apskatāma grāmatu namā “Valters un Rapa” grāmatnīcas darba laikā ik darbdienas no pulksten 10.00 līdz 19.00. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Kalnciema kvartāla galerijā (Melnsila un Kalnciema ielu stūrī, Pārdaugavā) vēl dažas dienas – līdz 30. aprīlim var pagūt aplūkot mākslinieces Lindas Gabarajevas personālizstādi “Dabas dievi. Pilsētas dievi”.

Pati māksliniece Linda Gabarajeva par savu izstādi saka: “Ir divi pretēji spēki, nesamierināmi, bet viens otru papildinoši. Pa vidu ir aiza, kurā virmo sidrabaina migliņa, tajā labāk neskatīties, jo var uznākt reibonis. Katrā aizas malā klints galā slejas mākoņos tīta pils. Vienu apēno mežonīgi dārzi, otra ap sevi izklājusi nebeidzamu betona plakni. Viena darināta no tēstiem baļķiem, otra – no dzelzsbetona. Reizumis kādā vientulīga torņa lodziņā pavīd skatiens, kurš ilgojas sastapt savu atspulgu.

Izstāde ir tā sastapšana. Tā nenovēršami nolemta neveiksmei, dialogs nav iespējams, vieta sarunām ir kaut kur sidraba dūmakā, bet no tās jāvairās, jo tajā ir sakāve. Tāpēc paskatīsimies, kā viņi uzvedas, stāvot viens otram blakus. Varbūt pavadot ilgāku laiku kopā, viņi tuvosies aizai, kura draud aprīt visu, kas viņiem svēts.”

Linda Gabarajeva (1992) studē grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un nodarbojas ar ilustrāciju. Šī ir viņas pirmā personālizstāde.

Jāpiebilst, ka izstādes noslēguma dienā, 30. aprīlī, māksliniece vadīs radošo darbnīcu, kas būs veltīta sarunai par to, kas ir daba un kas ir pilsēta. Izstāde skatāma darbdienās no pulksten 10.00 līdz 18.00, bet sestdienās – no 10.00 līdz 16.00; svētdienās galerija slēgta. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv. 

* Rīgas kultūras centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī ) 2. stāva galerijā līdz 1. maijam skatāma Aivja Pīzeļa personālizstāde “Savvaļa”. Pats mākslinieks par to saka:

“Savā vaļā aizgāja pļava, savā vaļā aizgāja mežs, un savvaļā iegāju es. Mani savvaļas meklējumi sākušies Aizkalnes laukos Latgalē. Manas pastaigas vai izbraucieni parasti aizved uz nomaļām vietām, kur asfaltu nomaina zemes ceļi, šauras takas vai neizbrienami brikšņi. Vietas, kur daba ņem virsroku, kur nav civilizācijas un tu vari izbaudīt vientulību un sakārtot domas. Pļavas, meži, krūmi, lauku laukumi, aizauguši grāvji, upes, ezeri, kāda nomaļa māja — tās ir gleznošanas tēmas, pie kurām strādāju ik gadu. Jūra ir savvaļnieciska un nesavaldāma pati pēc savas dabas. Tā nenovelk robežas, allaž pietuvojas, tad atkāpjas. Pārnesot uz audekla dzīvās dabas pulsāciju, mākslinieks nav bezkaislīgs vērotājs, bet gan tiešs sajūtu attēlotājs. It īpaši tas izpaužas plenēra glezniecībā. Manas gleznas parasti ir krāsām piesātinātas, ekspresīvas, dzīvas. Gleznojums, kas top kā ieelpa - izelpa - brīvi nepiespiesti. Ne visu var izskaidrot ar saprāta pieņemtajiem likumiem, īsta māksla ir kas augstākstāvošāks — tāda, ko var apjaust tikai sajūtu līmenī.”

Aivis Pīzelis dzimis 1988. gadā Preiļos. 2009. gadā pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas programmu. 2013. gadā Latvijas mākslas akadēmijas Latgales filiālē iegūts mākslas bakalaura grāds, bet 2015. gadā Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās. Aivja Pīzeļa radošā darbība cieši saistīta ar Latgali, darbi bijuši skatāmi gan dzimtajos Preiļos, gan citviet Latgalē - Rēzeknē, Daugavpilī, Varakļānos, Balvos, Krāslavā, tāpat arī citur Latvijā - Jelgavā, Jūrmalā, Salaspilī, kā arī Rīgā.

Sīkāk internetā: imantakultura.riga.lv.

* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā) līdz 5. jūnijam skatāma ukraiņu izcelsmes Polijā strādājošas mākslinieces Janīnas Mironovas personālizstāde “Ģimenes pastkartes”.

Izstādes darbi, kas tapuši īpaši izstādei Rīgā, veido stāstus par mākslinieces bērnību un jaunību. Katrs darbu cikls veltīts noteiktām atmiņām - par pirmo mīlestību, skolas gaitām, dārza darbiem, kopā pavadīto laiku ar ģimeni - mammu, tēti un māsām. Šīm atmiņām, ko māksliniece centusies dokumentēt savos mākslas darbos lai tās neizbalē laika gaitā, īpaša nozīme ir šobrīd, kad joprojām daļa viņas ģimenes atrodas Ukrainā, kur noris karadarbība.

Māksliniece ir izkopusi savu, atpazīstamu stilizācijas manieri – rada skulpturālus veidojumus un stilizētas figūras, kas ir gan iztēles augļi, gan simbolizē un atveido noteiktus tēlus, notikumus vai dzīvē sastaptas personas. Autore strādā gan ar monohromu lineāru zīmējumu, gan košiem krāsu salikumiem, savos darbos izmanto porcelānu, akmens masu un mālu.
 
Janīna Mironova dzimusi 1987. gadā Ukrainā (Doneckā), taču lielāko sava radošā mūža daļu pavadījusi Polijā, kur absolvēja keramikas un stikla fakultāti Eugeniuša Geperta Mākslas un dizaina akadēmiju Vroclavā. Māksliniecei bijušas vairāk nekā desmit personālizstādes un piedalījusies vairāk kā 100 grupu izstādēs. Aktīvi apmeklē starptautiskas rezidences un simpozijus.
 
Izstādi Rīgas Porcelāna muzejs rīko sadarbībā ar Polijas Republikas vēstniecību Latvijā. Sīkāk internetā: porcelanamuzejs.riga.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 29. maijam skatāma divu spilgtu gleznotāju - Alises Mediņas un Valērija Baidas kopizstāde „Dzīve ir brīnums”. Gleznu autoru izvēle nosaukt izstādi “Dzīve ir brīnums” nav nejauša. Tā vedina ikvienu sakārtot savas domas un jūtas, ieraudzīt savā apkārtnē labo un gaišo. Kā uzsver Alise Mediņa, īpaši svarīgi tas ir pēc pēdējo divu gadu pārmaiņām, neparedzamības un apjukuma sabiedrībā.

Alises Mediņas glezniecības motīvi rasti gan lietainā dienā patveroties zem liepām, gan izejot vakara pastaigā, kad iedegas pilsētas apgaismojums un iekrāso krēslaino pilsētu, gan tuvākos un tālākos ceļojumos, atgriešanās brīžos, kas ir aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot. Alise Mediņa atzīst, ka piedzīvotais mirkļa saviļņojums pazūd, taču to var saglabāt, iemūžinot gleznas audeklā. 

Savukārt Valērija Baidas glezniecība neviļus liek atgriezties laikā un telpā, kad impresionisti Francijas laukos „medīja” un centās notvert īsto gaismu un krāsu attiecību, gleznojot dabā. Gleznotāja Vita Merca par Valērija Baidas glezniecību saka šādi: „Ikdienišķais mums līdzās var būt ne tikai skaists, bet cēls un garīgs, ja skatāmies ne tikai ar acīm, bet arī ar sirdi. Mākslinieks neizskaistina, bet arī nenoklusē. Viņš mīl. Un šī mīlestība arī ir Valērija mākslas ceļš”. Valērijs Baida apvieno mākslinieka - inscenētāja profesionālismu un akadēmisku glezniecību, izcilu reālisma skolu ar satraucošu savdabīgu kompozīciju un tēlainību.

Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.