foto: Vida Press
Namīpašnieks grib īrnieku izlikt no dzīvokļa par Krievijas slavināšanu. Vai tā drīkst?
Likums neparedz, ka izīrētājs ar īrnieku vienpusēji var lauzt īres līgumu dažādu politisko uzskatu dēļ.
Sabiedrība
2022. gada 19. aprīlis, 06:14

Namīpašnieks grib īrnieku izlikt no dzīvokļa par Krievijas slavināšanu. Vai tā drīkst?

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

“Vai es drīkstu lauzt līgumu ar dzīvokļa īrnieku, kurš atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā,” jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs, namīpašnieks Raimonds. Meklējam atbildi.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš “Likumam un Taisnībai” viennozīmīgi noteica, ka šādas iespējas nav: “Nē, nedrīkst”. Izīrētāja un īrnieka attiecības regulē Dzīvojamo telpu īres likums un savstarpēji noslēgtais līgums, un likumdošana neparedz īres līgumā ietvert kādus “politiskās pārliecības nosacījumus”.

Tīri teorētiski šāda iespēja uzteikt īres līgumu namīpašniekam jau būtu, ja līgumā būtu ietverts konkrēts punkts, kas aizliedz atbalstīt Krievijas politiku. Bet tas ir tīri teorētiski un arī sarežģīti formulējams.

Te gan jāpiebilst, ka Dzīvojamo telpu īres likuma 8. pants paredz, ka “dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus var grozīt, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties”. Te nu atkal abām pusēm – gan izīrētājam, gan īrniekam - būtu jānonāk pie kāda vienota kopsaucēja, kas diez vai starp cilvēkiem ar kardināli pretējiem politiskiem uzskatiem būtu iespējams.
 
Dzīvojamo telpu īres likumā no 22. līdz 26. pantam noteikti gadījumi, kādos izīrētājs drīkst uzteikt īres līgumu. Un tie ir:

* ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi;

* nelikumīga dzīvošana dzīvojamā telpā (ja, piemēram, īrnieks bez namīpašnieka piekrišanas dzīvoklī izmitinājis citas personas);

* ja radušies īres un komunālo maksājumu parādi;

* ja ēku nojauc vai pārbūvē un

* ja tiek aizliegta dzīvojamās telpas ekspluatācija (piemēram, to likumdošanas ietvaros aizliegusi būvvalde vai būvinspekcija).

Pie tam jāņem vērā, ka pēdējos divos gadījumos izīrētāja pienākums ir īrniekam kompensēt nodarītos zaudējumus un apmaksāt ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu saistītos izdevumus.