Jūrmalas komiskais analfabētisms: pašvaldības atkratās no politiski neērtā jautājuma par Upīša ielu
Vairāku Latvijas pilsētu vietvaras izvairās no jautājuma par neviennozīmīgi vērtētā literāta, kolaboranta Andreja Upīša vārdā nodēvēto ielu pārdēvēšanu, liecina Jauns.lv lasītāju sniegtā informācija, kas apgāž dažu pašvaldību pārstāvju teikto, ka tās it kā neesot saņēmušas iesniegumus, kas aicinātu atteikties no padomju Latvijas valdības vīra un “sarkanā rakstnieka” iemūžināšanas pilsētu ielu nosaukumos.
Tādus iesniegumus ir saņēmušas visas Latvijas pašvaldības, kuru pilsētās ir Upīša vārdā nosauktas ielas. Vienas uz tiem atbild, citas izliekas tos nesaņēmušas, bet Jūrmalas izpilddirektora atbilde uz šo iesniegumu ir birokrātijas kalngals vai elementāru vēstures faktu nepārzināšana.
Lasītāji pēc Jauns.lv publikācijas “Andreja Upīša iela ir ne tikai Skrīveros: ko par “nodevēja” vārdā nosaukto ielu domā citās pilsētās” ziņo, ka viņi jau kādu laiku atpakaļ mudinājuši pašvaldības atteikties no Andreja Upīša vārda.
Jauns.lv jau rakstīja, ka Aizkraukles novada domes deputāts no Nacionālās apvienības Guntis Libeks nācis klajā ar ierosinājumu atņemt latviešu literatūras klasiķa, kolaboranta Andreja Upīša vārdu Skrīveru ielai, bibliotēkai un vidusskolai. Bet tai pašā laikā Upīša vārdā joprojām sauc ielas vēl septiņās Latvijas pilsētās – Jūrmalā, Ludzā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē, Dundagā un Valmierā. Jauns.lv skaidroja, ko šo pilsētu vietvaras domā par Andreja Upīša (1877-1970), kurš, pēc Libeka teiktā, aktīvi atbalstījis padomju varu, darbojies komunistiskajā partijā un ir uzskatāms par līdzvainīgu daudzu latviešu iznīcināšanā, vārda iemūžināšanu ielu nosaukumos.
Vietvaras tikai sola “aktualizēt”
Neviena no vietvarām nebija konkrēti lēmusi par to, ka Upīša iela būtu jāpārdēvē. Talsu novada dome solīja “neērto” ielu nosaukumus apzināt un tad lemt par to pārdēvēšanu, Ludzas novada dome tikai domāja šo jautājumu skatīt pašvaldības Komiteju sēdē. Citas pašvaldības teica, ka, iespējams, domās, aktualizēs un tā tālāk. Dažu pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti teicās, ka iedzīvotāji nav izteikuši pretenzijas pret Upīša vārdu: “iedzīvotāji to nav aktualizējuši” (Nikolajs Sapožņikovs, Ogres novada dome), “ja no deputātiem vai iedzīvotājiem nāks šāda iniciatīva” (Anete Urka, Preiļu novada dome).
Tomēr šo jautājumu visās pašvaldībās jau janvārī “aktualizējis” sabiedriski aktīvais politiķis Ilmārs Reinholds Drēziņš (“Jaunā Vienotība”), kurš, starp citu, bija vecākais deputāta kandidāts (92 gadi) pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kandidēdams uz Ādažu novada domi. Viņš Jauns.lv teica:
“Ko nu daži jūsu aptaujātie stāsta, ka neesot iedzīvotāju iesniegumu? Nebūs tiesa!
Es jau janvārī Valsts zemes dienesta kadastra informācijā apkopoju visas LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētaja vietnieka Andreja Upīša ielas un esmu vērsies 9. februārī pie pilnīgi visiem, nosūtot katram uz norādīto oficiālo elektronisko pastu (Ludzas, Ogres, Preiļu, Talsu, Valmieras novadu, kā arī Jūrmalas un Rēzeknes pilsētu deputātiem), uzdodot vienu un to pašu jautājumu - kāpēc trīsdesmit otrajā gadā pēc neatkarības atgūšanas pilsētā joprojām ir iela, kas slavina otru augstāko okupācijas amatpersonu Latvijā 1940. gadā - Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja pirmo vietnieku?”
Viņš vēstulē augstākminēto novadu un pilsētu deputātiem raksta: “Mans paps bija neatkarīgās Latvijas armijas karavīrs, vecpaps mūžu veltīja Latvijas kuģošanas drošībai, piedzimu 3. Saeimas laikā, brīvā Latvijā. Piecdesmit gadu bijām spiesti ciest nebrīvi svešas varas okupācijā. Satversme paredz, ka tauta nosoda komunistisko totalitāro režīmu.”
Drēziņš jau saņēmis vairākas atbildes uz savu iesniegumu. Piemēram, Talsu novada domes deputāti solās apzināt ielas, kurām būtu jāmaina nosaukumi, un tad arī par to lemt.
Jūrmalas analfabētisms vai birokrātijas kalngals?
Visvairāk Drēziņu pārsteigusi Jūrmalas pilsētas izpilddirektora Edgara Stobova atbilde:
“Vēstulē jūs rakstāt par savas dzimtas un Latvijas vēsturi, kā arī lūdzat skaidrojumu par ielas nosaukumu, kura nodēvēta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja pirmā vietnieka vārdā. Vēršam jūsu uzmanību, ka Jūrmalas valstspilsētā ir 698 ielas un attiecīgi arī ielu nosaukumi. Līdz ar to, lūdzam jūs nosaukt personas vārdu par kuru interesējaties, saistībā ar ielas nosaukumu.”
Drēziņš to komentē: “Tik augstu amatpersonu kā LPSR APP priekšsēdētāja vietnieks no 1940. gada līdz 1990. gadam salasās diezgan maz, tāpēc ir komiski, ka Jūrmalas pašvaldība nemaz nezina, kura iela tad viņiem nosaukta LPSR vadītāja vārdā.”
Te jāteic, ka Drēziņš vēstulē pašvaldību deputātiem gan norādījis tikai Upīša amatu 1940. gadā – LPSR APP priekšsēdētāja vietnieks, bet jebkuram kaut cik saprātīgam cilvēkam, sevišķi jau politiķim, pietiktu prāta uz datorklaviatūras uzspiest pāris taustiņus un “gūglē” noskaidrot, kurš tad 1940. gada nogalē bija Augusta Kirhenšteina vietnieks, nevis tēlot Latvijas vēstures analfabētu un izdomāt birokrātiskas atrakstīšanās vēstules.
Kas cienījamāks: komunistu līdzskrējējs vai krokodilu mednieks?
Savukārt pie Talsu novada domes vērsusies pilsoniskā aktīviste Elīza Nikola Sveržicka, kura rosinājusi novada teritorijā esošās Dundagas Andreja Upīša ielu pārsaukt “krokodila Dandija” – Arvīda Blūmentāla vārdā, un par to rīkot sabiedrisko apspriešanu. Viņa Jauns.lv raksta:
“Esmu oficiāli vērsusies Talsu novada domē, aicinot pārdēvēt okupācijas varas vadītāja vārdā nosaukto ielu Dundagā pasaulē slavenā krokodilu mednieka, dundadznieka “Dandija ar iesauku Krokodils” vārdā.
Kopš 2018. gada 14. jūnija, kad Dundagas pilī kopā ar Nacionālo atmiņas institūtu pārstāvjiem no Ukrainas un Moldovas organizēju starptautisko konferenci par totalitārā komunisma noziegumiem un pirmoreiz klātienē apskatīju Arvīdam Blūmentālam veltīto pieminekli, smuko reptīlīti pilsētas centrā, šis jautājums man tā arī nav izgājis no prāta.” Viņa skaidro:
“Novadnieks Arvīds Blūmentāls ir pretmets minētajam okupācijas varas pārstāvim – Blūmentāla tēls ir pazīstams visā pasaulē, viņš bijis konsekvents antikomunists trimdā. Arvīds Blūmentāls dzimis 1925. gadā Dundagas pagasta Būdēnu mājās, mācījies Talsu Valsts ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā dienējis Latviešu leģionā, pārbēdzis no PSRS okupācijas zonas uz ASV okupācijas zonu. No 1947. gada dienējis Francijas Republikas ārvalstnieku franču leģionā. 1951. gadā pārcēlies uz Austrāliju.
Blūmentāla kā krokodilu mednieka un opāla meklētāja stāsts ir pazīstams visā pasaulē. Par viņu uzņemtas vairāk nekā divdesmit dažādas dokumentālās filmas. Tiek uzskatīts, ka Blūmentāls ir prototips vismaz trim Holivudas kinolentēm. Blūmentāla tēls ir Tiso vaska figūru muzejā Londonā. 2007. gadā Blūmentāla māja iekļauta Austrālijas nacionālā kultūras mantojuma sarakstā. 1995. gadā Arvīdam Blūmentālam Dundagā atklāts piemineklis – krokodils. 2008. gadā Dundagas pilī atklāta Blūmentālam veltīta ekspozīcija. Leģendārais novadnieks mira 2016. gadā.
Kolaboranta slavināšanas aizstāšana ar brīvās pasaules iespēju īstenotāja godināšanu būtu simboliska atbrīvošanās ne vien no komunistiskā mantojuma, bet arī iedvesma ikvienam jaunietim, kas dzimis jau pēc brīvās Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.”
