Andreja Upīša iela ir ne tikai Skrīveros: ko par “nodevēja” vārdā nosaukto ielu domā citās pilsētās

Kādreizējais Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs, tagad Aizkraukles novada domnieks Guntis Libeks uzskata, ka “Zaļās zemes” autors Andrejs Upīts (1877-1970) aktīvi atbalstījis padomju varu, darbojies komunistiskajā partijā un ir uzskatāms par līdzvainīgu daudzu latviešu iznīcināšanā, un tādēļ Upīts nav cienīgs, lai viņa vārdā nosauktu jebko. Jāatgādina, ka Upīts bija to 20 “Tautas saeimas” pārstāvju vidū, kuri pēc Latvijas okupācijas 1940. gada vasarā brauca uz Maskavu lūgt Latviju “uzņemt” PSRS sastāvā.

Vieni skrīverieši uzskata, ka Libeka ierosme ir priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, lai vairotu nacionāļu popularitāti pirms Saeimas vēlēšanām, un tā nav ņemama par pilnu. Viņi pārliecināti, ka Skrīveriem būtu jālepojas ar tik izcilu rakstnieku, un literatūra nav jājauc ar politiku. Citi atkal atbalsta novadnieka piemiņas izdzēšanu no vēsturiskās atmiņas, jo nav nekāda pamata lepoties ar tautas nodevēju.

Tomēr Andreja Upīša vēsturiskais mantojums nav tikai skrīveriešu sāpe. Rakstnieka vārdā joprojām nosauktas vēl vairākas ielas Latvijas pilsētās. Dažas pilsētas pēc valsts neatkarības atgūšanas padomju laikā Andreja Upīša vārdā nosauktajām ielām atdeva atņemtos vārdus (Rīgā – Skolas iela, Bauskā – Plūdoņa iela), bet citas palika ar veco padomju mantojumu. Kamēr skrīverieši gatavojas aptaujai par Upīša vārda piedienīgumu, Jauns.lv jautāja, ko par rakstnieka vārdā nosauktajām ielām domā citu pilsētu vadības un tajās strādājošie Libeka partijas biedri.

Jūrmala: “Vecāka gājuma cilvēkiem ir dažādi uzskati”

Jūrmalas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte Jauns.lv pastāstīja: “Jūrmalā ir vairākas ielas, kas nosauktas Latvijā ievērojamu mūziķu, literātu, mākslinieku un sabiedrisko darbinieku vārdā. Andreja Upīša iela savu nosaukumu ieguvusi 1940. gadā, kad ar Ķemeru pilsētas valdes lēmumu Baznīcas iela tika pārdēvēta par Andreja Upīša ielu; nacistiskās Vācijas okupācijas sākumā 1941. gada jūlijā tika atjaunots tās iepriekšējais ielas nosaukums - Baznīcas iela, bet 1947. gadā tā atkārtoti pārdēvēta par Andreja Upīša ielu.

Ielas nosaukumu maina, ja tas neatbilst Adresācijas noteikumiem, jautājums par nosaukuma maiņu tiek izskatīts arī tad, ja pašvaldībā saņemti iedzīvotāju ierosinājumi (šādā gadījumā tiek rīkota publiskā apspriešana par nosaukuma maiņu). Bet jautājums par Andreja Upīša ielas nosaukuma maiņu nav bijis pašvaldības darba kārtībā.”

Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļas pārstāvis, kādreizējais deputāts Jānis Žugovs Jauns.lv teica: “Savulaik, kad biju Jūrmalas domē, iestājos pret to, ka cilvēku vārdus piešķir ielām. Situācija mainās – vienā dienā vara viņus uzskata par nacionāliem varoņiem, bet vēlāk jau viņi kļūst par tautas nodevējiem. Par to jāpadomā arī cilvēkiem, kuri pašreiz ir slaveni…” Žugovs uzskata, ka jautājums par Upīša ielas pārdēvēšanu domē būtu jāaktualizē, bet ne tagad uzreiz – pašreiz politiķu darba kārtībā ir citi, daudz svarīgāki jautājumi, piemēram, tagad nav īstais laiks, lai šis jautājums “aizēnotu” Ukrainas problēmu.

Savukārt Jūrmalas domnieks Rolands Parasigs-Parasiņš Jauns.lv sacīja: “Diemžēl nevarēšu komentēt kolēģa (Aizkraukles novada domes deputāta Gunta Libeka) rīcību un izteikumus. Piekrītu, ka Andrejs Upītis tiek pretrunīgi vērtēts. Grūtāk viņa darbību uztvert ir mana vecuma cilvēkiem, kuri skolā apguvuši Upīša literatūru. Latvijas izglītības sistēma man Upīti ir stādījusi priekšā kā atzinīgi novērtētu literātu, skolā esmu studējis viņa literatūru, skolotāja mani ir vedusi ekskursijā uz viņa muzeju un radījusi pozitīvu priekštatu par viņu. Vecāka gājuma cilvēkiem ir dažādi uzskati par viņa politisko darbību vai pienesumu latviešu literatūrai.

Jūrmalā nav aktualizēts jautājums, cik šāds ielas nosaukums ir pamatots. Upītis nav vienīgā pretrunīgi vērtētā persona, kuras vārdā Jūrmalā nosaukta iela, arī Leona Paegles vārdā ir nosaukta iela. Un Paegle taču arī darbojās Latvijas Komunistiskajā partijā...”

Ludza: skatīs domes komitejās

Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Dukaļska Jauns.lv informēja, ka jautājums par Andreja Upīša ielas nosaukumu drīzumā tiks skatīts Ludzas novada domes Komiteju sēdē.

Dundaga (Talsu novads): Talsos ir pat 9. maija iela!

Talsu novada domes deputāts Gaidis Bērziņš Jauns.lv pauda: “Komunistiskais totalitārais režīms un tā pastrādātie noziegumi Latvijas okupācijas laikā ir laupījuši dzīvības tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Okupācijas režīma izdarītie noziegumi ir nosodāmi. Talsu novadā līdz šim joprojām ir saglabājušies ielu nosaukumi, kas atgādina par padomju okupāciju un represijām (piemēram, 9. maija iela Talsos). Tāpēc Nacionālo apvienību pārstāvošā domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone jau ir rosinājusi Talsu novada domes izpildvarai lemt par šo ielu nosaukumu apzināšanu un maiņu.

Talsu novadā ir dzīvojuši daudzi Latvijas patrioti, kuri ir pelnījuši, lai viņu vārdus iemūžina. Tāpēc uzskatu, ka būtu jāuzklausa iedzīvotāju domas, tai skaitā par to, kuri no mūsu novadniekiem būtu pelnījuši, lai viņu vārdi tiktu iemūžināti ielu nosaukumos, attiecīgi nomainot tos nosaukumus, kas atgādina par padomju okupāciju un represijām.”

Savukārt Gaida Bērziņa kolēģe Talsu novada domē Eva Kārkliņa Jauns.lv piebilda: “Izskatās, ka pašreiz jautājums par daudzām personām, kuras savu darbību izvērsušas līdz 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem un viņu vārdos nosauktas ielas, parki, ēkas un citi objekti, ir sabiedrībā aktualizējies. Arī nupat saņēmu vēstuli no kādas privātpersonas par šo tēmu, bet viņa minētā iela atrodas Talsos. Manā ieskatā, ielu nosaukumu maiņa vietvarām bija jāveic jau līdz deviņdesmito gadu vidum vai vismaz līdz laika periodam, kad Latvijā tika uzsākts nopietns darbs pie privātpersonu nekustamo īpašumu atgūšanas un šo īpašumu reģistrēšanas Zemesgrāmatā un valsts datu bāzēs.

Uz ielu nosaukumu maiņu skatos divējādi. Viens ir praktiskais skatījums, jo visām juridiskajām un fiziskām personām būtu jāmaina Zemesgrāmatas un ieraksti dažādās datu bāzēs, kas ne vienmēr ir bezmaksas. Otrais skatījums ir emocionālāks, jo tā nav laba prakse, ka vēl arvien, pēc tik daudziem gadiem, ikdienā kopā ar mums ir šis neglaimojošais vēsturiskais mantojums.

Domāju, ka ielu nosaukumu maiņai ir par maz pievērsta uzmanība, jo vienmēr vietvarām citi darbi ir izvirzījušies kā prioritārāki un jāatzīst, ka šis darbs nav paveikts līdz galam. Mēs pašvaldībā esam sākuši šo jautājumu risināt tādējādi, ka plānots apzināt visu jauno Talsu novada teritoriju, lai saprastu, cik un kādas ielas (parkus, skvērus, ēkas) būtu nepieciešams pārdēvēt. Pēc tam jautāsim iedzīvotājiem, kāds ir viņu viedoklis, un lēmums tiks pieņemts demokrātiski.

Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tā ir mūsu vēsture un mēs nevaram to ne noliegt, ne izsvītrot, vienkārši tāda tā bija. Konkrēti, runājot par Andreju Upīti, - ir jau līdz mūsdienām saglabājušies viņa radītie literārie darbi un, kāpēc kāda persona rīkojusies tā vai kā savādāk, zina tikai viņa pati. Daudzkārt, laikam ritot, ir grozīti dažādi vēsturiskie notikumi, informācija par personībām un skatījums uz lietām. Tie, kas patiesībā zināja, kas un kā notika, diemžēl vairs nevar sniegt nekādas liecības.

Atgriežoties pie tēmas par ielas nosaukumu Dundagā, manā ieskatā, dundadznieki pie šāda ielas nosaukuma ir pieraduši un, acīm redzot, kaut ko mainīt, viņi visus šos gadus nav vēlējušies, bet tēma diskusijai tiks atvērta!”

Preiļi: iniciatīvu nav

Preiļu novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anete Urka Jauns.lv vien informēja: “Preiļu novada domē jautājums (par Andreja Upīša ielu) nav aktualizēts. Ja no deputātiem vai iedzīvotājiem nāks šāda iniciatīva, to noteikti virzīsim publiskai apspriešanai un ļausim iedzīvotājiem pašiem izlemt.”

Ogre: varbūt Herberta Cukura vārdā?

Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs Jauns.lv teica: “Ogres novada pašvaldības domē jautājums par Andreja Upīša ielas pārdēvēšanu nav aktualizēts, arī iedzīvotāji to nav aktualizējuši. Ja pašvaldībā tiks saņemts ierosinājums par Andreja Upīša ielas pārdēvēšanu, tas attiecīgi tiks izskatīts, arī iedzīvotāju viedokļi tiks apzināti.”

Savukārt Ogres novada mērs Egils Helmanis sarunā ar Jauns.lv atzina, ka Upīša vārdā nosauktā iela Ogrē nav vienīgā problemātiskā iela pilsētā. Daudz “neērtāka” ir, piemēram, sarkanarmijas komisāra Jāņa Fabriciusa vārdā nosauktā iela. Tādēļ jautājums par ielu nosaukumu piemērotību būtu jāaktualizē un “neērtajām” ielām jāpiešķir citi nosaukumi. Kā vienu no iespējamiem variantiem Helmanis piedāvāja kādu ielu nosaukt citas kontraversālas personas vārdā – Herberta Cukura vārdā.

Valmiera: bijis tikai viens priekšlikums

Valmieras novada Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece Jauns.lv bilda, ka pašvaldībā jautājums ar Andreja Upīša ielas pārdēvēšanu nav aktualizēts. Līdz šim pašvaldībā saņemts tikai viena iedzīvotāja priekšlikums par pilsētas ielu nosaukumu maiņu un tas nav bijis saistīts tikai ar Andreja Upīša vārdu.

Rēzekne: bijusī Pleikšņu iela

Vienīgā pašvaldība, kura neatsaucās uz Jauns.lv aicinājumu izteikties par Andreja Upīša ielu, bija Rēzeknes dome. Acīmredzot, tās domas nav aizņemtas ar Upīša vārdu un Nacionālās apvienības politiķu vēlmi atbrīvoties no padomju Latvijas “varoņa” nosaukuma, jo pilsētas varas groži pašlaik ir nacionāļu politisko pretinieku – “Saskaņas” rokās.

Jāpiebilst, ka Andreja Upīša iela ir viena no garākajām Rēzeknes ielām. Sākoties krustojumā ar Latgales ielu, tā iet cauri visam pilsētas Dienvidu rajonam, līdz beidzas netālu no Rēzeknes dienvidu robežas pie neliela meža. 20. gadsimta sākumā tās nosaukums bija Pleikšņu iela, jo tā veda uz Pleikšņu ciemu. Pašreizējo nosaukumu iela ieguvusi 1948. gadā.