Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Edijs Pālens/LETA

Izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai 2

Politika
26. janvārī 13:36 2022. gada 26. janvārī 13:36
  Jauns.lv / LETA
Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Lielāko daļu priekšlikumu likumprojektam bija iesnieguši Nacionālās apvienības (NA) deputāti, no kuriem gandrīz visi tika noraidīti, izņemot vienu, - tika atbalstīts NA priekšlikums par ebreju kopienai piešķiramo līdzekļu izlietojumu holokausta vairāku memoriālo vietu uzturēšanai.

Likumprojektā paredzēts atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenot no 2023.gada līdz 2032. gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro.

Līdzekļus cita starpā paredzēts Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940. gada 17. jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. gada līdz 1945. gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukrainas spēki sašāvuši pēdējo tiltu, pa kuru Krievija pārsvieda tehniku uz Hersonas apgabalu 10
Latviešu kino nemierīgie prāti - brāļi Ābeles: "Brīvība ir jāsvin"
Zelenska padomnieks Arestovičs atklāj, ka domā kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu – taču ir viens nosacījums 5
Skatīt visus komentārus