Rotu dialogi ar pagātni, skaņa labsajūtai un Stučkas jubileja: izstāžu ceļvedis

Toties Siguldas novada Inciema tornī atklāta ekspozīcija, kas veltīta ievērojamajam latviešu kultūras darbiniekam - rakstniekam, dramaturgam, gleznotājam, žurnālistam, makšķerniekam, vieglatlētam, riteņbraucējam, tuberkulozes slimniekam, augstprātīgam dendijam un kautrīgajam zēnam Anšlavam Eglītim (1906-1993).

Kultūras centrā “Imanta” dažādos fotogrāfijas žanrus interpretē Latvijas Radošo fotogrāfu asociācija un gleznotāja Baiba Rēdere rāda savas mākslinieciskās Atklāsmes. Bet Liepājas muzejā varam ieklausīties skaņas mākslā, kas veltīta garīgajai labbūtībai.

* Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) izstāžu galerijās līdz mēneša beigām aplūkojamas divas jaunas izstādes ˗ Baibas Rēderes izstāde “Atklāsmes” un Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas foto izstāde “Iedvesmas prizma”.
 
Baiba Rēdere par gleznu izstādi “Atklāsmes” stāsta: “Gleznošanu vienmēr esmu uztvērusi kā sarunu, attiecības. Es eju nezinot kur un nezinot ko tieši es atklāšu, atradīšu. Manī ir tikai nojausma, sajūta, neskaidra vīzija. Aicinājums radīt atnāk manī kā Mīlestības impulss, kā vajadzība šo dāvanu izpaust, apliecināt vai vienkārši būt tajā”.

Māksliniece glezno abstrakti, pamatā eļļas tehnikā.  Eksperimentu ceļā viņa ir radījusi arī savu autortehniku, ko kombinē ar eļļu. Tehniku kombinācija izceļ viņas īpašo rokrakstu ˗ daudzslāņainību un tajā pat laikā vieglumu un jutekliskumu. Skatītāji atzīst, ka no viņas gleznām staro īpaša, noslēpumaina gaisma. Viņa glezno ar šķidrām eļļas krāsām ˗ ekspresīvi, spontāni, caurspīdīgi, viegli.

Savukārt Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas foto izstādē “Iedvesmas prizma” aplūkojami 26 Latvijas fotogrāfu darbi ar dažādu foto žanru interpretāciju: ainavas, portreti, žanra fotogrāfija, modeļi dažādās situācijās un emociju daudzveidību.

Radošā vai mākslas fotogrāfija ir viens no vadošajiem fotogrāfijas žanriem Latvijā, kuras centrā ir autora ideja un tās realizācija. Izstādē piedalās fotogrāfi no dažādām Latvijas pilsētām. Autoru individuālais redzējums un eksperimenti atklājas dabas ainavās, portretos, kā arī žanra un studijas fotogrāfijās.
 
Izstādes apskatāmas katru dienu no pulksten 10.00 līdz 20.00, ieeja ˗ bez maksas. Sīkāk internetā: imantakultura.riga.lv.

* Rīgas Jūgendstila centra muzejs (Alberta ielā 12) sadarbībā ar Slovākijas vēstniecību līdz 27. februārim aicina uz slovāku mākslinieku Janas Mahatovas un Pētera Mahata rotu izstādi “Dialogi ar pagātni”. Mākslinieku dabas un vēstures motīvu iedvesmotās radītās mūsdienīgās rotaslietas eksponētas jau vairākās Eiropas valstīs, bet Latvijā ˗ pirmo reizi.

Jana Mahatova (dz. 1972.) ir viena no pirmajām slovāku māksliniecēm, kas beigusi juvelieru studijas Bratislavas Mākslas un dizaina akadēmijā. Viņa savā daiļradē iedvesmojas no sava dzīvesstāsta un vēsturiskās pieredzes, tādejādi radot daudzslāņainus, vizuāli un informatīvi bagātus  mākslas darbus. Tie var būt izstrādāti medaljonu veidā laminētā fotogrāfijā vai grebtās sudraba loksnēs. Vēl viena tēma, kam viņa ik pa laikam pievēršas, ir saistīta ar vēstījumu, ko sniedz vecas pastkartes un avīzes. Tas redzams mākslinieces jaunāko darbu sērijās.
 
Pēteris Mahats (dz. 1971.) rotas veido kā mazas skulptūras, balstoties uz reljefa, plastiska veidojuma un kuba principiem. Viņa rotaslietās atspoguļojas smalka juveliera un tēlniecības metožu saspēle. Daudzus gadus mākslinieks strādājis galvenokārt ar sudrabu. Taču šobrīd liela loma viņa darbos ir sintētiskajiem materiāliem, kas ļauj veikt sarežģītus eksperimentus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

Abu mākslinieku veikums augstu novērtēts, viņi ir Slovākijas prestižākās balvas “Kristalove Kridlo” laureāti kategorijā “Daiļrade” 2020. gadā. Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.

* Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16/18) Mazajā izstāžu zālē līdz 27. februārim skatāma jauno mediju mākslas izstāde “Dedz lēni. Skaņas māksla garīgai labbūtībai”, kurā apmeklētājiem ir iespēja ieklausīties gan mākslinieku radītajās skaņās, gan video kompozīcijās, kā arī introspektīvi - savā garīgajā pasaulē.

Izstādē klausāma skaņas mākslas darbu izlase no starptautiskā projekta “Burn_Slow: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu skaņas un radio māksla garīgai labbūtībai”, kā arī Liepājas jauno mediju mākslinieku veidoti video mākslas darbi, kas aktualizē šī brīža problēmas sabiedrībā, ar mākslas praksi cenšoties atbildēt uz jautājumu - kā saglabāt iekšēju mieru un garīgo veselību pandēmijas nedrošības un sociālās izolācijas diktētajā laikā.

Ekspozīcijā pārstāvēti tādi mākslinieki kā Lelde Gūtmane, Diana Lelis, Krista Dintere, Andrejs Poikāns, Inga Salurand, Ivo Tauriņš, Evija Vēbere, Spāre Vītola, Milda Ziemane un Elza Zīverte. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Siguldas novada Inciema tornī (bijušais ūdenstornis) atklāta mūsdienīga ekspozīcija par rakstnieku Anšlavu Eglīti “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks”, kas vēsta par rakstnieka dzīvesgājumu vizuāli uztveramā veidā.

Anšlavs Eglītis (1906, Rīga – 1993, Losandželosa (ASV)) - rakstnieks, dramaturgs, gleznotājs, žurnālists, makšķernieks, vieglatlēts, riteņbraucējs, tuberkulozes slimnieks, augstprātīgs dendijs un kautrīgs zēns ir atstājis neizdzēšamu mantojumu Latvijas kultūrtelpā, bet it sevišķi Inciemā – viņa slavenā romāna “Pansija pilī” darbības vidē. Viņš raksta: “Līdzko es nonāku Inciemā, kas man joprojām liekas kā īstenās mājas, atmiņas sāk uzmākties ar joni. Senā gaišā pasaule atveras, senie, jaukie ļaudis ir atkal visapkārt, un es redzu tos tik dzīvi, ka tagadne izbālē un liekas nenozīmīga – kā sapnis, salīdzinot ar pagājību”.

Interaktīvās ekspozīcijas dizainu veidojis dizaina birojs “H2E”, un tas mazliet provokatīvā veidā apgāž latviešu valodas gramatiku, jo viss teksts rakstīts mazajiem burtiem. Ekspozīcijas realizēšanā iesaistījušās arī kompānijas “Yes We Can”, “Reverie trading group” un “RG Group”, bet informāciju palīdzēja apkopot Turaidas muzejrezervāts, kā arī citi literatūras un kultūrvēstures profesionāļi.

Veidojot ekspozīciju par rakstnieka personību un daiļradi, izveidota arī interaktīva grāmata, kura dod iespēju apmeklētājiem “sarunāties” ar Anšlavu Eglīti. 3. stāvā, nelielajā viesistabā, izveidota Anšlava lasītava, kurā apkopota gandrīz visa rakstnieka daiļrade.

Ieeja ekspozīcijā ir bez maksas, bet apmeklējums ir iepriekš jāpiesaka. Sīkāk internetā: www.anslavseglitis.lv.

* Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedi” atklāta pilsētas vēsturei veltīta izstāde “Aizkrauklei - 55”, kas veltīta pusapaļajai jubilejai kopš Pļaviņu HES celtnieku ciematam piešķīra pilsētas tiesības un to nosauca kādreizējā pirmās padomju Latvijas republikas vadītāja Pētera Stučkas vārdā (1990. gadā Stučku pārdēvēja par Aizkraukli). Jāpiebilst, ka padomju laikā tikai trim Latvijas pilsētām piešķīra pilsētas tiesības (bez Stučkas/Aizkraukles vēl Olainei un Viļakai), bet ceturtā bija Jūrmala, kuru izveidoja, apvienojot Rīgas Jūrmalas rajonu ar Slokas un Ķemeru pilsētām. 

Izstādē eksponētās vēsturiskās liecības stāsta par to, kā mūsdienu Aizkraukles pilsēta radusies 20. gadsimta sešdesmitajos gados, strauji augot celtnieku ciematam. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas no pilsētas dibināšanas līdz pat mūsdienām un pilsētas attēlojumi gleznās, kā arī vitrīnās izvietoti dažādi eksponāti no goda pilsoņu apbalvojumiem, suvenīriem, Stučkas/Aizkraukles sadraudzības pilsētām, kā arī eksponāti, kas saistīti ar pašvaldības darbību.

Latvijai atgūstot neatkarību, pēc Rīgas mikrorajonu parauga būvēto pilsētu ar daudzstāvu namu rindām pārdēvēja par Aizkraukli, kaut arī tai ar netālu esošo vēsturisko Aizkraukli nebija nekā kopīga. Vēsturiskā Aizkraukle saistās ar Pļaviņu HES būvniecības laikā applūdināto unikālo Daugavas kanjonu un latviešiem svēto Staburagu.

Aizkraukles pilsētas 55. jubilejai veltītā izstāde būs aplūkojama vismaz līdz februārim (pagaidām tās slēgšanas datums vēl nav noteikts); muzejs ir atvērts no trešdienas līdz svētdienai - no pulksten 11.00 līdz pulksten 17.00. Sīkāk internetā: www.aizkrauklesmuzejs.lv.