Saeimas vairākums noraida priekšlikumus par labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likuma paplašināšanu

Saeima noraidīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu likumprojektu mainīt par labas gribas atlīdzinājuma likumu visu totalitāro režīmu upuriem. NA pārstāvji uzsvēra, ka nav ētiski šķirot totalitāro režīmu upurus un izveidot likumu, kas darbosies šauras, "ļoti apšaubāmas kompānijas" labā ar "ļoti apšaubāmu reputāciju".

Politiskā spēka ieskatā, represijas notika arī pret latviešiem un citām Latvijas etniskajām grupām, tādēļ nedrīkstētu īpaši izcelt vienu grupu, kas šajā likumprojektā ir ebreji.

Debatēs politiķis Jānis Dombrava (NA) aicināja Saeimas deputātus ļoti rūpīgi un atbildīgi izturēties pret šo ieceri. "Ja jums ir vēlme sniegt šo labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebrejiem, tad pavisam noteikti nevajadzētu aizmirst Latvijas čigānus jeb romus, kuri faktiski ļoti līdzvērtīgā procentuālā apjomā tika iznīcināti nacistiskās Vācijas veiktajā holokaustā," minēja deputāts.

Tāpat, viņaprāt, būtu absurdi, ja deputāti mēģinātu izdzēst tās vēstures lapaspuses, kurās bija novērojami noziegumi pret latviešu tautu gan no Padomju Savienības puses, gan no nacistiskās Vācijas puses.

"Tas būtu absurdi, arī ņemot vērā to konsekvento Latvijas īstenoto ārpolitiku un iekšpolitiku, kur mēs esam skaidrojuši šo totalitāro režīmu noziegumus, ka tie ir faktiski pilnīgi identiski, un mēs esam snieguši identisku atbalstu gan vienai tautībai, gan citām. Pamats ir nevis tautība, bet šis fakts, ka šīs personas ir bijušas represētas. Un es domāju, mums šāda politika ir jāturpina arī turpmāk," teica deputāts, rosinot nemēģināt "šauras, ļoti ietekmīgas biznesa grupas lobija dēļ" mainīt šo konsekvento politiku.

Balsojumā 17 deputāti bija par šo NA priekšlikumu, savukārt 52 parlamentārieši balsoja pret.

Vienlaikus atbalstu Saeimā neguva arī deputāta Ralfa Nemiro piedāvājums likumu pārsaukt par Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likumu. Arī Nemiro ieskatā likumprojekta tvērums būtu jāpaplašina, tomēr vairākums parlamentāriešu šo ieceri neatbalstīja.

Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā skata Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu. Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim.

Likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. gada līdz 1945. gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju - Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.