Kā rīkoties, ja policija atsaka administratīvo procesu
“Likums un Taisnība” nereti saņem lasītāju sūdzības par situācijām, kad policija atsaka uzsākt administratīvo lietu. Visbiežāk tas notiek sīkā huligānisma, tostarp sadzīves konfliktu, gadījumos, kas parasti izpaužas ar lamāšanos un apsaukāšanos vai nelielu īpašuma bojāšanu.
Kā tad rīkoties, ja policija lietu ierosināt atsaka, bet cietušo šāds lēmums neapmierina?
Agresīvie kaimiņi
Uldis no Salaspils novada, kuram sākotnēji sīks sadzīves strīds ar kaimiņiem izvērties nopietnā konfliktā, raksta: “Mums ar sievu kaimiņos dzīvo personas, kas regulāri izsaka mūsu godu un cieņu aizskarošas piezīmes, rupji lamājas un apsaukājas. To viņi dara, atrodoties gan citos privātīpašumos, tostarp mūsējā, gan savā īpašumā. Ne vienmēr mums izdodas viņu teikto nofilmēt, jo lamāšanās var sākties pēkšņi, negaidīti, reizēm tā notiek no liela attāluma, tādēļ attiecīgi vai nu nepagūstam to nofilmēt, vai arī videoierakstā lamāšanās nav dzirdama. Taču reizēm viņi rupji lamājas pat tad, kad redz, ka viņus filmējam.
Šogad, kad kaimiņi kārtējo reizi rupji lamājās, mana sieva to nofilmēja ar mobilo telefonu. Videoierakstos dzirdams, ka mūsu kaimiņš Kārlis B. manai sievai saka šādas frāzes:
“Tad kāpēc tu d…, ka es stāvu tavā īpašumā, ko? Paskaties, kur es stāvu, ja, vecā grezele! Aizver pāksti, resnā govs! Tieši tā, resnā govs, ieraksti un vispār tinies projām no šejienes ar visu savu resno rumpeli.”
Mani pašu savukārt Kārlis B. apsaukā par idiotu un piedraud ar mani fiziski izrēķināties: “Tu dabūsi pa za...u tā, ka melns gar acīm griezīsies. Un tad beidzot smadzeņtrīce būs pa īstam, nevis tikai to, ko tu tur rakstīji, idiots tāds.”
Policija nesaskata pārkāpumu
Kaimiņiene Daina P. apsaukājot viņus par melīgiem, lišķīgiem noziedzniekiem, ar kuriem palīdzot policijai tikt galā. Uldis ar sievu ir vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirknī ar iesniegumu, kurā lūdza uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu pret Kārli B. un Dainu P. par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta Sīkais huligānisms pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un atzīt viņus par cietušajiem.
“Diemžēl esam saņēmuši atteikumu, jo “administratīvais pārkāpums nav noticis”. Kaimiņiene turklāt arī lielās ar sakariem valsts institūcijās un draugiem policijā,” apgalvo Uldis.
Vai tas ir sīkais huligānisms
Minētā likuma 11. pantā ir noteikts: “Par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no 14 līdz 100 naudas vienībām jeb 70 līdz 500 eiro.”
Par sabiedriskās kārtības traucēšanu uzskatāma lamāšanās publiskā vietā, neatkarīgi no tā, vai tas notiek kaimiņu starpā vai, piemēram, kafejnīcā. Tāpat tas attiecas uz trokšņošanu vai jebkurām citām darbībām, kas traucē līdzpilsoņu mieru.
Jāatzīmē, ka sodu var piemērot neatkarīgi no tā, vai vainīgā persona to darījusi apzināti vai neapzināti. Tāpat šādos gadījumos ir pieļaujama vainīgās personas filmēšana, lai šo video var izmantot kā pierādījumu. Ja persona pret filmēšanu iebilst, jāpaskaidro, ka tas tiek darīts iesniegšanai policijā.
Konkrētajā gadījumā kaimiņu uzvedība pat balansē uz sīkā huligānisma un huligānisma robežas, jo tiek izteikti arī draudi, bet par huligānismu jau ir paredzēta kriminālatbildība.
Ar administratīvajiem pārkāpumiem nodarbojas pašvaldību policija, taču tajās apdzīvotajās vietās, kur tādas nav, iesniegums jāadresē Valsts policijai.
Kā rīkoties, ja atsaka ierosināt lietu
Atteiktu lietu pārsūdzības kārtība ir noteikta Administratīvās atbildības likuma 20. nodaļas vairākos pantos. Vispirms ar sūdzību jāvēršas pie konkrētās amatpersonas, kura apstrīdamo lēmumu ir pieņēmusi, kā sūdzības adresātu norādot viņa tiešo priekšnieku vai iestādes vadītāju.
Pēc iesnieguma saņemšanas amatpersonai trīs dienu laikā tā kopā ar administratīvās lietas materiāliem jāpārsūta adresātam. Tas ir noteikti jāizdara desmit dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas brīža, pretējā gadījumā termiņš būs nokavēts un sūdzību neizskatīs.
Iesniegumā līdztekus adresātam ir jānorāda sūdzības būtība, argumentācija, jāpievieno nepieciešamie dokumenti. Savukārt augstākajai amatpersonai, pie kuras sūdzība ir nonākusi, lēmums rakstveidā ir jāpieņem piecu dienu laikā. Sūdzību izskatot, augstāka amatpersona var pēc savas iniciatīvas atcelt padotā lēmumu, ja tas ir prettiesisks, un pieņemt jaunu lēmumu par soda piemērošanu vai izlemt par lietas izbeigšanu vai nosūtīšanu citai kompetentai iestādei.
Augstākās amatpersonas lēmumu tāpat desmit dienu laikā var pārsūdzēt rajona vai pilsētas tiesā atbilstoši deklarētajai dzīves vietai vai administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai. Tiesai šī sūdzība ir jāizskata un lēmums jāpieņem desmit dienu laikā no lietas materiālu saņemšanas dienas, un lēmums tiek paziņots augstākajai amatpersonai un sūdzības iesniedzējam. Administratīvajās lietās tieši rajona tiesa ir augstākā instance, un tās lēmums nav pārsūdzams.
Tiesa gan, visas administratīvās lietas, kurās ir pieņemti konkrēti lēmumi, izskata arī prokuratūra, un sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža prokurors var iesniegt protestu, pieprasot lietas pārskatīšanu.
