Lai kāda pilsētas vadība, bet ietves vienmēr netīrītas

Izņēmums nav arī šis gads, un sabiedriskā doma ir visai vienota – tik katastrofāli netīras ietves kā pēc šī gada pirmās snigšanas Rīgā nav pieredzētas jau sen.

Privātīpašnieku sniega klaušas

Pēc Rīgas domes saistošajiem noteikumiem īpašnieku pienākums ir līdz plkst. 8 no rīta atbrīvot ietvi no sniega un, ja nepieciešams, tad turpināt to arī visas dienas garumā – tas attiecas gan uz lielu objektu apsaimniekotājiem, gan privātmāju un zemes īpašniekiem. Tādi paši ietvju tīrīšanas normatīvi attiecas arī uz valsts un pašvaldības apsaimniekotajiem objektiem.

Šo noteikumu izpildi kontrolē pašvaldības policija, un sodi par to nepildīšanu var būt bargi – fiziskām personām līdz 350 eiro, juridiskām līdz 1400 eiro.

9. decembrī Saeimas Vides un klimata apakškomisijā izskanēja ierosinājums, ka normatīvus, kuri nosaka par pienākumu īpašniekiem tīrīt ietves, vajadzētu atcelt, jo tie, piemēram, strādājošiem cilvēkiem bieži vien nav reāli izpildāmi. Nav reti arī gadījumi, kad īpašnieks notīra ietvi, bet pēc tam komunālie dienesti tīra brauktuvi, nošķūrēto sniegu vienkārši sastumjot uz ietves, un par vainīgo izrādās tās tīrītājs.

Vairāki uzaicinātie eksperti pauda viedokli, ka ietvju tīrīšana tomēr būtu jāuzņemas pašvaldībai, jo tad tas varētu būt centralizēti un plānveidīgi. Viņi arī atgādina, ka visi privātmāju īpašnieki maksā pašvaldībām prāvus nekustamā īpašuma nodokļus, bet faktiski nekādu atdevi no tā negūst.

Nodoklis gan jāmaksā

Arī "Hotel Roma" vadītāja Linda Mūrniece "Facebook" dalījās ar ierakstu par pašas cīņu sniega tīrīšanā pie viesnīcas: “Dažu metru attālumā Rīgas domes traktoriņi pārdesmit minūtēs sakopa tādu pašu teritoriju. Bet pie manis – nē – nedrīkstot. Nav pašvaldības zeme. Un par ko manas mājas īpašnieki katru gadu RD 100000 nodokli maksā? Vecpiebalgā kāds bez prasīšanas izšķūrē ceļu līdz manām mājām, jo zina, ka citādi es palikšu ceļmalā.”

Daudziem jau piemirsies, bet 2014. gadā Satversmes tiesas pieņemtajā spriedumā ir norādīts: “Gadījumā, ja pašvaldība ir izvēlējusies piegulošo teritoriju uzkopšanu deleģēt privātīpašniekiem, tai jāuzņemas līdzatbildība šīs funkcijas īstenošanā, piemērojot atvieglojumus vai atbrīvojumus no uzliktā pienākuma.”

Diemžēl Rīgā šie atvieglojumi ir niecīgi un skar tikai nelielu iedzīvotāju daļu. Domes saistošie noteikumi paredz, ka atvieglojumi pieejami maznodrošinātajiem pensionāriem ar 1. vai 2. grupas invaliditāti un tikai uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Personas, kuru īpašumiem piegulošā teritorija ir lielāka par pusi no piederošās platības, var saņemt palīdzību, slēdzot vienošanos ar pašvaldību, taču tas nav bezmaksas pakalpojums.

Daudz sūdzību no mikrorajoniem

Ļoti daudz sūdzību ir par netīrītām ietvēm guļamrajonos, kur pārsvarā atrodas pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās mājas. Teorētiski katram namam ir sētnieks (lielākā alga mēnesī pārsniedz 1200 eiro pirms nodokļiem). Protams, ja iedzīvotāji nav apmierināti ar darbu, viņi var sūdzēties attiecīgajam darba devējam vai meklēt un algot sētnieku paši.

Pēc Rīgas pašvaldības policijas datiem, katru gadu tiek sastādīts vairāk  nekā 1000 protokolu par netīrītām ietvēm, taču situācija nemainās. Cilvēki, kuri fiziski ar šo pienākumu nespēj tikt galā, izvēlas riskēt ar sodu un paļaujas uz sniega nokušanu. Tas ir izdevīgi arī pilsētas vadībai, jo naudassodi papildina budžetu, bet pašas pašvaldības apsaimniekotos īpašumus ar sodiem īpaši neapgrūtina.

Jāuzmanās vien pašam

Kamēr situācija nemainās, katram, kurš nolēmis doties uz ielas, par savu drošību jāparūpējas pašam. Jau izejot no mājām, vajadzētu sākt ar pareizu apavu izvēli – priekšroka dodama apaviem ar pilnām un maksimāli grubuļainām zolēm.

Tiesa gan, daudz kas atkarīgs arī no materiāla, jo nekvalitatīva plastmasa var būt ļoti slīdoša, sevišķi tad, ja ārā ir piesalis, tāpēc priekšroka dodama apaviem ar kaučuka zolēm.

Ja jums ir vēlme īpaši parūpēties par gados vecākiem tuviniekiem, tad makšķernieku veikalos var iegādāties uz apaviem uzvelkamus speciālus dzelkšņus, kurus parasti izmanto zemledus makšķerēšanas cienītāji. Arī apavu veikalos dažkārt atrodami ziemas apavi ar zolēs iestrādātiem atlokāmiem dzelkšņiem, bet tie nebūs lēti. Kā pārvietošanās palīglīdzekli senioriem var sagādāt arī spieķi ar asu galu.

Izejot uz ielas, noteikti vispirms izvērtējiet savu apavu iespējamo slīdēšanu un, ja jūtat, ka var būt problēmas, ievērojiet vairākas lietas. Pārvietojieties nelieliem, nedaudz šļūcošiem solīšiem, turot kājas nedaudz ieliektas ceļos un liekot tās uz pilnas pēdas.

 Ejot pa slidenu ielu, vairāk uzmanības pievērsiet tam, kur liekat kāju, nevis veikalu skatlogiem. Izvairieties no vietām, kurās ir izteikts slīpums. Noteikti neturiet rokas kabatās, jo vajadzības gadījumā kustības ar tām vai pieturēšanās kaut vai pie mājas sienas var palīdzēt noturēt līdzsvaru. Ja vien ir iespējams, centieties izvairīties no smagu somu un priekšmetu pārvietošanas.

Atcerieties, ka slidena var būt arī brauktuve, tāpēc šķērsojiet to uzmanīgi un nedariet to tuvu braucošām automašīnām. Īpaši uzmanieties no aizsalušām peļķēm. Gados vecākiem cilvēkiem došanos ārā no mājām šādos laika apstākļos gan vajadzētu nopietni izvērtēt.

Kur sūdzēties

Par nenotīrītām ietvēm rīdzinieki var sūdzēties attiecīgo pilsētas rajonu izpilddirekcijās, bet par to izraisītajiem negadījumiem – Rīgas domes Administratīvajai inspekcijai (tālr. 67013558, 67026626), kā arī pašvaldības policijai (tālr. 110). Diezgan iedarbīgi ir nosūtīt pašvaldības policijai sūdzību e-pastā ar nenotīrītās ietves fotogrāfiju – rpp@riga.lv.