Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas“Janssen” vakcīnu līdz šim saņēmuši vairāk nekā 250 000 cilvēku, kas ir vairāk nekā 20% no vakcinētajiem. (Foto: AFP/Scanpix)

Jauns izaicinājums Covid-19 krīzē: “Janssen” poti saņēmušie nesteidzas pēc balstvakcīnas 2

Sabiedrība
2021. gada 21. novembrī 21:55 2021. gada 21. novembrī 21:55
  LTV "de facto"
Vai iepriekšējās kļūdas, par vēlu pieslēdzoties vakcinācijas aktivitātes veicināšanai, neatkārtosies ar balstvakcināciju? Šis jautājums kļuvis aktuāls īpaši “Johnson&Johnson” ražotās “Janssen” vakcīnas gadījumā.

Tā reģistrēta kā vienas devas vakcīna, kuru tieši šī iemesla dēļ daudzi izvēlējās. Tomēr ilgstošai aizsardzībai papildinājums noteikti ir vajadzīgs, turklāt ievērojami ātrāk, nekā citu ražotāju vakcīnām. Pretējā gadījumā vakcinācijas aptvere var izrādīties ilūzija patiesai aizsardzībai. Un Latvijā jau šobrīd jau ir gandrīz 90 tūkstoši cilvēku, kuriem šī papildu pote būtu vajadzīga, bet nav veikta, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.

Oficiāls apstiprinājums, ka papildu poti vajadzētu, nāca oktobra vidū. Tobrīd Imunizācijas valsts padome ieteica visiem, kas saņēmuši “Janssen” vakcīnu un kuriem kopš vakcinācijas brīža jau pagājuši divi mēneši, tomēr vakcinēties ar vēl vienu poti – vislabāk ar “Moderna” vai “Pfizer” vakcīnām. 

Pētījumi bija parādījuši – noturīga aizsardzība pret Covid-19 pēc “Janssen” ir divus, trīs mēnešus.

“Uz to brīdi tā ir ļoti laba metode, kā cilvēkus glābt. Bet, ja mēs skatāmies ilgtermiņā, un mums nav diez ko labi veicies ātri tikt galā ar pandēmiju, īpaši arī Latvijā, un jau gads tūlīt būs un nemaz tas nebeigsies, vēl vismaz pusgads priekšā, ja mums ir vajadzīga pusotru gadu ilga aizsardzība, tad ar vienu devu nepietiek,” uzsver Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska.

Turklāt atšķirībā no citu ražotāju vakcīnām, kurām Latvijas eksperti balstvakcināciju pirmām kārtām iesaka riska grupās, “Janssen” gadījumā aicinājums attiecas uz visiem neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa. Zavadska norāda: “Ja nebūs fonā nopietnas saslimšanas, šis cilvēks, protams, nenomirs un visticamāk intensīvā terapijā arī nenonāks. Bet tas, ka kovid saslimšanas gadījumā viņam varētu būt pneimonija un tik viegli mājās ar viņu nebūs iespējams tikt galā, dažādi tie scenāriji var būt - mājās vai stacionārā, arī tā varētu sanākt. Un to mēs redzam ne tikai Latvijā (..) Amerika ļoti daudz ir lietojuši šo “Janssen” no vīrusvektora vakcīnām. Viņi redz to pašu.”

Latvijas situācijā tās nav labas ziņas, jo “Janssen” vakcīnu ir izvēlējušies ļoti daudzi. Līdz šim to saņēmuši vairāk nekā 250 000 cilvēku, kas ir vairāk nekā 20% no vakcinētajiem.

Balstvakcinācija līdz šim būtu bijusi jāsaņem jau vismaz 108 tūkstošiem no viņiem. Taču to saņēmuši vien ap 6400, kas ir niecīga daļa.

Nacionālajā veselības dienestā gan norāda, ka 14% cilvēku pirms vai pēc vakcinācijas ar “Janssen” arī izslimojuši Covid-19 un uz viņiem vajadzība pēc papildu potes neattiecas. Taču tik un tā bez pietiekamas aizsardzības, bet ar sertifikātu un apziņu, ka ir vakcinēti, ir tuvu 90 tūkstošiem cilvēku un šis skaits turpina pieaugt. Panākt, ka viņi vakcinējas vēlreiz, ir kārtējais izaicinājums, jo liela daļa cilvēku būs grūti uz to motivējami. To novērojuši vakcinācijā iesaistītie.

Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” direktore stāta: “Ja mēs paskatāmies vakcinācijas struktūru, ir zināmas likumsakarības. Pirmie 40% Latvijas iedzīvotāju aizgāja vakcinēties ļoti ātri. Tie ir tie cilvēki, kas gribēja, kas saprata, kas ticēja medicīnai, kas ticēja farmācijai un saprata, ka ir jāiet. Un tie ir tie, kas rada to lielāko īpatsvaru, kas interesējas par balstvakcīnu. “Janssen” vakcīnu parasti izvēlējās jauni cilvēki vai arī piespiedu mehānisma rezultātā piekritušie ar domu, ka viņi ievilks ķeksīti un viss notiks.”

Ir gan arī organizatoriski šķēršļi tikt pie papildu potes ar “Janssen” vakcinētajiem. Šo vakcīnu daudzi saņēma izbraukuma vakcinācijā speciālajos autobusos. Rekomendētās papilddevas dēļ speciālus izbrukumus uz tām pašām vietām vakcinācijas procesa organizatori šobrīd nerīko un arī vietvaru līmenī aktīvi aicinājumi neizskan. Līdz ar to pie papildu potes tiek tie, kas paši gatavi meklēt citas iespējas. Un arī - ja tiek uz vakcinācijas vietām.

Tieši “Janssen” ērtības dēļ, kā vienas devas vakcīnas izmantoja pansionātos, patversmēs un mājas vakcinācijā. Taču tagad arī šīs vietas tomēr būtu otrreiz jāapbraukā. “Tā bij arī no Imunizācijas padomes tāda stingra rekomendācija. Jo tie, kas ir mājās, viņi ir mājās veselības problēmu dēļ. Un viņiem jau mēs zinām, ka ja viņi inficēsies, kāds atnesīs uz mājām, tur nepatikšanas varētu būt lielākas,” saka Zavadska.

Apbraukāt sociālās aprūpes namus, lai veiktu balstvakcināciju,  plānots novembra beigās un decembrī. Taču pieteikties uz atkārtotu vizīti pie tiem, kas vakcinēti mājās, ja noteiktais laiks ir pagājis, pagaidām no vakcinācijas organizatoru puses nav plānots. Tas gan neizslēdzot, ka cilvēki paši var pieteikties un pie viņa  aizbrauks. Taču šobrīd pamatuzdevums joprojām esot paplašināt pirmreizējās vakcinācijas aptveri.

“Mēs skatāmies kopā tos visus resursus, plānojot arī to nedēļas ietvaros, kāda ir ārstniecības iestādēm tā kapacitāte. Un balansējot ar ārstniecības iestāžu iespējām. Tas, ka mēs noteikti kādā brīdī uzrunāsim, noteikti, kā tas bija pie šīs pirmreizējās vakcinācijas, noteikti arī būs pie šīs balstvakcinācijas,” norāda Nacionālā veselības dienesta vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala.

Arī vakcinētāju pārstāve Kamenščikova stāsta: “Šobrīd tas mūsu uzdevums, ko Veselības ministrija, vakcinācijas birojs, valdība mums stāda priekšā, tas ir izvakcinēt riska grupas, izvakcinēt vismaz bāzi. Un šodien ir uzdevums vakcinēt mājās esošos seniorus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām tieši ar pamata vakcināciju. Tieši pamata. Bet paies laiks, kad mēs ar šo uzdevumu tiksim galā un mēs protams, pievērsīsimies balstvakcinācijai.”

Par to, kā mudināt cilvēkus saņemt balstvakcināciju gan tiekot domāts. Balstvakcinācijas veicināšanai īpaši riska grupām varētu piedāvāt motivējošus labumus, piemēram, dāvanu kartes, ko var izmantot aptiekās. Apspriedei uz koalīcijas galda šis priekšlikums varētu nonākt jau tuvākajā laikā, norāda veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P). Padarīt balstvakcināciju obligātu gan pagaidām neapsver, jo šis būtu jāvērtē Eiropas zāļu aģentūrai.

“Janssen ir reģistrēta kā vienas devas vakcīna. Tas nav mainījies. Zāļu reģistrācija ir vienai devai. Tas arī ir tas, kas atbild uz jautājumu, vai tas ir vai nav obligāti. Tas nav noteikti obligāti, tas ir ļoti, ļoti vēlams,” norāda ministrs.

“Janssen” vakcīnai arī bez papildu potes vakcinācijas sertifikāts joprojām būs derīgs, pat ja labāko iespējamo aizsardzību pret vīrusu tas īsti vairs neapliecina. Veselības ministrs norāda, ka šobrīd netiek lemts pat pretēji. Bet, tāds brīdis varot pienākt, jo situācija ir mainīga.

Tā kā sertifikāta darbība no balstvakcinācijas esamības vai neesamības šobrīd nav atkarīga, vakcinācijā iesaistītie atzīst, ka šobrīd motivācija doties pēc šīs papildu potes gan “Janssen”, gan pārējo vakcīnu gadījumā ir tiem, kas to dara veselības dēļ. Tādēļ svarīgi arī būtu biežāk uzsvērt, kādēļ vispār vakcinācija ir vajadzīga. Un sertifikāts vai lielākas iespējas sadzīvē ir tikai pakārtots jautājums un galvenais ir lielāka drošība par spēju tikt galā ar slimību.

Citi šobrīd lasa

Ar etiķi var tīrīt teju visu, izņemot šīs sešas lietas
Policisti bēniņos aiz skursteņa atrod varmāku, kurš Āgenskalnā uzbruka jaunietim ar Ukrainas karogu 8
Latvijas Krievu savienība rīkos gājienu no Uzvaras parka līdz Brīvības piemineklim 24
Skatīt visus komentārus