Eiropa grasās ielaist 40 tūkstošus bēgļu; Latvijas politiķi spriež par 250 migrantu uzņemšanu
Pašlaik koalīcijas politiskajiem spēkiem ir dažādas nostājas par iespēju uzņemt Latvijā bēgļus, bet viens no apspriežamajiem variantiem paredzot iespēju Latvijā uzņemt līdz 250 bēgļiem dažu gadu laikā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau iepriekš pauda viedokli, ka Latvijā varētu uzņemt līdz 200 bēgļu. Koalīcija un valdība par šo jautājumu mēģinās vienoties nākamnedēļ, tomēr, kā norādīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga, šonedēļ notikušas dažādu līmeņu diskusijas par šo jautājumu un notiek šīs lietas apspriešana un sagatavošana, proti, darba process. Līdz ar to pašlaik konkrētus skaitļus viņa nekomentēja, norādot, ka pirmdien par to spriedīs koalīcijas sanāksmē un lems valdībā.
Diskusijas koalīcijā notiekot par 200 līdz 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā dažu gadu laikā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Proti, saskaņā ar pašreizējo piedāvājumu uzņemamo bēgļu skaits būtu atkarīgs no iedzīvotāju skaita valstī un iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat, rēķinot katrā Eiropas Savienības (ES) valstī uzņemamo bēgļu skaitu, tiek piemērots konkrēts koeficients. Līdz ar to Lietuvai būtu jāuzņem lielāks bēgļu skaits salīdzinājumā ar Latviju, bet Igaunijai - mazāks.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka jautājumā par bēgļu uzņemšanu gala lēmums ir jāpieņem Straujumai, jo viņai ir tieša pieeja sarunās ar ES līderiem, sacīja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars. ZZS neapspriež konkrēta skaita bēgļu uzņemšanu Latvijā, jo publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi skaitļi. Ja apstiprināšanai valdībā tiks virzīts konkrēts lēmumprojekts par bēgļu uzņemšanu, ZZS ministriem būs jāizvērtē, vai to atbalstīt, skaidroja Tavars.
Politiķis norādīja, ka ZZS satraucas par bēgļu uzņemšanas iespējamo ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu, iekšējo drošību un valsts budžetu. Tāpēc pirmdien koalīcijas sēdē politiskais spēks šos jautājumus vēlēsies pārrunāt ar premjerministri. ZZS nevar par 100% piekrist bēgļu uzņemšanai, taču sarunā ar Straujumu meklēs kompromisu, norādīja Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis.
No koalīcijas partijām visvairāk pret bēgļu uzņemšanu iestājas nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka nacionālā apvienība nepiekrīt bēgļu uzņemšanai, bet uzskata, ka Latvija varētu sniegt palīdzību citā veidā. Ja par šo jautājumu būs jālemj balsojumā valdībā, tad VL-TB/LNNK ministri neatbalstīšot lēmumu par bēgļu uzņemšanu. Savukārt nacionālās apvienības politiķis Jānis Dombrava aģentūrai LETA pauda, ka šajā jautājumā jāņem vērā arī valsts nācijas īpatsvars Latvijā.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas partiju sanāksme, kurā partneri varētu vienoties par nostāju saistībā ar bēgļu uzņemšanu Latvijā, plānota pirmdien, 6.jūlijā. Pēc sanāksmes notiks valdības sēde, kurā plānots pieņemt gala lēmumu saistībā ar Latvijas nostāju par bēgļu uzņemšanu. Valdība varētu vienoties par to, cik bēgļu Latvija varētu uzņemt.
Jau vēstīts, ka ES valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.
Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.
