Krievu spiegs un viņa interesantie “Facebook” draugi no Latvijas
Sociālo tīklu laikmets ir interesants. Ja aptaujātu cilvēkus par prasmēm tos izmantot, vairākums pārliecinoši celtu gaisā roku un teiktu, ka ir lietpratēji. Ja jautātu par to, cik pārliecināti esam savās zināšanās par to, kas notiek ar mūsu publicēto informāciju, tas pats vairākums, visticamāk, nodurtu skatienu zemē.
Lai izstāstītu iecerēto stāstu, uz īsu laiku ir jāatgriežas teju 20 gadu pagātnē.
No 2002. līdz 2005. gadam Krievijas vēstniecībā Latvijā strādāja kluss, īpašu uzmanību no malas nepiesaistošs vīrs vārdā Dmitrijs Jermolajevs.
Šis Krievijas pilsonis tajos gados savas valsts vēstniecībā ieņēma 3. sekretāra amatu un publiski pildīja visnotaļ ikdienišķus pienākumus.
Pēc komandējuma Latvijā, 2005. gadā, Jermolajevs sāka strādāt Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības Starptautisko attiecību departamentā, kur kala plānus dibināt Krievijas-Baltijas ekonomikas fondu.
Taču togad pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iniciatīvas Dmitrijs Jermolajevs tika iekļauts to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Latvijā.
Izrādījās, ka laikaposmā, kuru Jermolajevs pavadīja mūsu valstī kā vēstniecības amatpersona, SAB viņu identificēja kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieku.
Savukārt Jermolajeva tēvs Jurijs Jermolajevs, kā noskaidrojās, bija augsta ranga Krievijas specdienestu virsnieks.
Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības Starptautisko attiecību departamentā Jermolajevs jau bija izkaldinājis plānus dibināt Krievijas-Baltijas ekonomikas fondu, kas darbotos Baltijas valstīs un kura galvenais uzdevums būtu piesegt Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta ekonomiskās izlūkošanas procesus.
Taču šī iecere SAB iniciatīvas dēļ tolaik tā arī netika realizēta. Pēc minētajiem notikumiem Jermolajevs pievērsās tolaik vēl salīdzinoši jaunajai un pēc būtības diezgan citādajai propagandas mediju nozarei.
Krievu spiegs kūrēja informācijas resursu Riga.rosvesty.ru, kurā regulāri parādījās Latvijai neglaimojoša, bieži vien absolūti safabricēta informācija, kas tika pasniegta kā ziņas. Žanra klasika, vienā vārdā sakot.
Šlesers protesta akcijā Rīgā pulcē vairākus simtus
Rīgas centrā partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers rīko kārtējo protesta akciju, kurā sanākušie kritizē valdības politiku Covid-19 krīzes ...
Pēkšņi kļuvis “draugs” pašmāju Covid-19 aktīvistiem un vakcīnu skeptiķiem
Varētu padomāt, ka pirms daudziem gadiem aprāvies spiegošanas stāsts un tā galvenais varonis mūsdienās nevarētu būt pārāk aktuāls.
Taču Dmitrijs Jermolajevs, kā izrādās, ir saviem amata brāļiem netipiski aktīvs sociālajos tīklos, turklāt tāds viņš tur ir ar savu vārdu, uzvārdu un fotogrāfiju.
Pateicoties tam, bijušais Krievijas vēstniecības diplomāts nonāca Jauns.lv redzeslokā, interesējoties par pašmāju Covid-19 un prokremlisko aktīvistu darbībām interneta vidē.
Ļoti lielu skaitu šo aktīvistu vieno tas, ka Dmitrijs Jermolajevs viņiem ir “Facebook” draugs.
Tā tas ir labi zināmā sazvērestību teoriju sludinātāja un dezinformatora Aivja Vasiļevska gadījumā un policijas, kā arī drošības dienestu redzeslokā nonākušā aktīvista Roberta Klimoviča gadījumā.
Draugos ar Jermolajevu ir arī Jānis Straumītis – aktīvists, kurš vairākus mēnešus kopā ar citu aktīvistu vārdā Kaspars Lasis piedalās teju visos Covid-19 protestos, bieži uz ielas ar kamerām un agresīviem, dezinformācijā balstītiem jautājumiem vēršas pret augstām valsts amatpersonām, tostarp valsts prezidentu Egilu Levitu.
Kaspars Lasis vēl nesen publiski norādīja, ka ir “žurnālists”, kurš strādā prokremliskās partijas “Jaunā Saskaņa” uzturētajā avīzē “Cīņa”.
Jermolajevs ir draugos arī ar Arnoldu Babri – bijušo SAB augsta līmeņa darbinieku, kurš pandēmijas mēnešus aizvadījis organizējot un ar vērīgu aci uzraugot galvaspilsētās Covid-19 protesta akcijas, tostarp arī Saeimas deputāta Alda Gobzema organizētās.
Jermolajevam draugos ir arī bijušais žurnālists, aktīvists un Aināra Šlesera atbalstītājs Sandris Točs, kurš Covid-19 krīzes laikā aktīvi piedalījies protesta pasākumos, kritizējis pulcēšanās ierobežojumus un izpaudies kā vakcīnu skeptiķis.
Vēl starp Jermolajeva “Facebook” draugiem atrodami Covid-19 aktīvistiem piebalsojošais dziesminieks Kaspars Dimiters.
Draugos ar bijušo krievu spiegu ir arī pieredzējušais Kremļa propagandas mediju darbonis Andrejs Tatarčuks, propagandas portāla “Lv.baltnews.com” redaktore Alla Berezovskaja un Aināra Šlesera valsts prezidentes amatam piedāvātās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko vīrs Vjačeslavs Stepaņenko. Ir arī vairāki ar politisko spēku “Saskaņa” saistīti cilvēki.
Draugos pat ar deputātiem un Rīgas pils amatpersonām
Prokremlisko aktīvistu interneta draudzēšanās ar Jermolajevu papildu jautājumus nerada.
Savukārt virkne zināmo Covid-19 aktīvistu, kuri nu piepeši nonākuši bijušā krievu spiega draugu sarakstā, jau liecina par iespējamu Jermolajeva interesi par konkrētajām norisēm Latvijas teritorijā.
Pasērfojot “Facebook” vēl nedaudz ilgāk, kļūt arī skaidrs, ka ne mazāk kupls ir tas Dmitrija Jermolajeva “Facebook” draugu segments, kurā būtu ierindojamas Latvijā labi zināmas, sabiedriski pietiekami nozīmīgas personas, kurām nav acīmredzama iemesla “draudzēties” ar šo ne visai draudzīgās kaimiņvalsts izlūku.
Jāsaka, ka daži digitālās draudzības savienojumi savā ziņā ir teju vai komiski, un liek neizpratnē pasmīnēt.
Starp Dmitrija Jermolajeva 1879 “Facebook” draugiem (publikācijas tapšanas brīdī) ir:
- zināmais reklāmas speciālists, ar Aināra Šlesera politiskajām gaitām saistītais Ēriks Stendzenieks;
- pieredzējušais žurnālists Kārlis Streips;
- kādreizējā iekšlietu ministre, viesnīcas “Hotel Roma” vadītāja Linda Mūrniece;
- kinorežisori Dzintars Dreibergs un Viesturs Kairišs;
- Saeimas deputāts un bijušais augsta līmeņa KNAB darbinieks Juris Jurašs (JKP);
- telekanāla “Rīga TV24” personība Anita Daukšte;
- bijušais KNAB vadītājs (2011.-2016.) Jaroslavs Štreļčenoks;
- Saeimas deputāts, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”);
- Rīgas domes deputāts Oļegs Burovs (GKR);
- politiķe, bijusī Saeimas deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”);
- Saeimas deputāts Mārtiņš Šterns (“Kustība Par!”);
- uzņēmējs, sporta funkcionārs Viesturs Koziols;
- tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP);
- Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis;
- šo sarakstu varētu arī turpināt ar ne mazāk interesantām personām.
Liela interese par norisēm Latvijā
Arguments, ka “tas jau ir tikai “Facebook” – tur neko slepenu neatrast” varētu izklausīties pēc saprāta balss, bet diemžēl mūsdienās tas vairs nevar tikt šādi uztverts.
It kā mazvērtīgs, publisks sociālā tīkla konts var izrādīties pietiekami noderīgs tāda līmeņa cilvēkam, kāds ir Jermolajevs. Īpaši, ja ikdienā jāstrādā ar informācijas vākšanu un tālāku tās izmantošanu.
Sociālo tīklu formāts – iespēja ievietot informāciju teksta, fotogrāfiju, tiešraižu un videomateriālu veidā – trenētai acij ar skaidru rīcības plānu un pieeju resursiem var sniegt pietiekami daudz.
Turklāt jāpiefiksē, ka Jermolajeva kādreizējā darbošanās, pašmāju drošības iestāžu ieskatā, ir bijusi saistīta ar propagandas veidošanu, sabiedriskās domas un politisko norišu ietekmēšanu Latvijā.
Viņš darbojas Krievijas valdībai piederošās ziņu aģentūras “Rossiya Segodnya” uzturētajā propagandas medijā “Sputnik”, kura žurnālisti Latvijā (veidojot Sputniknewslv.com saturu) regulāri atspoguļo Latvijas Covid-19 protesta akcijas un vakcīnu skeptiķu aktivitātes.
Ir diezgan pašsaprotams, ka tādi digitāli satura avoti kā sociālie tīkli, var lieti noderēt propagandas veidošanā.
Un tāpēc ir grūti ignorēt tādu “Facebook” draudzības saišu uzrašanos Covid-19 pandēmijas mēnešos, kuras liecina par Jermolajeva ciešu interesi vai, iespējams, pat netiešu iesaisti notikumos Latvijā.
Tāpēc arī kļūst interesanti, redzot, ka Jermolajevs internetā draudzējas un seko līdzi dažādiem Latvijas politiķiem, žurnālistiem un citām sabiedrībā nosacīti svarīgu lomu spēlējošām personām.
Te gan jāpatur prātā, ka šādas digitālās draudzības saites var rasties arī gaužām ikdienišķu, triviālu iemeslu dēļ, piemēram, personas tendencē “Facebook” apstiprināt visus vai lielāko daļu uzaicinājumu, neiedziļinoties, kurš konkrētā gadījumā ir “padevis roku”.
Turpretī Jermolajeva gadījumā jāpiebilst, ka viņa 1879 “Facebook” draugu pulks, īpaši izceļot iepriekš pieminētās personas, lai arī ir samērā kupls, īsti neliecina par tendenci “krāt” digitālās draudzības.
Tas drīzāk liecina par pietiekami dzīvīgu interesi Latvijas publiskajā dzīvē. Šādu iespaidu vēl vairāk pastiprina saraksts ar “Facebook” lapām, kurām seko pats Jermolajevs.
Interese par Latvijas prezidenta, premjera, ministru un mūsu valsts mediju aktivitātēm varētu būt skaidrojama ar Jermolajeva saikni ar žurnālistiku, un nebūt ne peļamu paradumu virspusēji sekot līdzi norisēm kaimiņvalstī.
Taču Jermolajeva sociālo tīklu saturs liecina par iespējamu daudz specifiskāku interesi.
Starp lapām, kurām seko Jermolajevs, ir atrodami Aināra Šlesera un Alda Gobzema oficiālie konti, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Speciālo uzdevumu vienības konts, Ulbrokā bāzētā Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 19. Kaujas Nodrošinājuma bataljona konts, Valsts policijas konts, vairāki “Attīstībai/Par!” biedru, tostarp, valdes locekļa Pētera Viņķeļa konts un citu politisku spēku pārstāvju konti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas konts un vēl.
Grūti noliegt – Jermolajevam ir samērā liela interese par valsti, kuru viņam jau vairāk nekā 15 gadus ir aizliegts apmeklēt spiegošanas dēļ.
Kā radušās “Facebook” draudzības ar valsts nedraugu?
Taču kaut vai joka pēc ir vērts sazināties ar vismaz dažiem no Jermolajeva interesantākajiem “Facebook” draugiem un pajautāt – kā gadījies nonākt no valsts padzīta spiega draugu sarakstā.
Kādreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Oļegs Burovs (GKR), informēts par Jermolajeva esamību viņa “Facebook” draugu saimē, pauda izbrīnu un šo informāciju uztvēra ar humoru.
“Manos “Facebook” profilos katrā ir vairāki tūkstoši draugu un sekotāju. Parasti apstiprinu tos, kuri izskatās pēc īstiem profiliem un varētu būt saistīti ar Rīgu. Protams, ielavās pa kādam viltus profilam, tostarp no ārzemēm. Konkrēto Jermolajevu personīgi nepazīstu, neesmu saticis. Ar Krievijas vēstniecību Latvijā man darīšanas savulaik ir bijušas minimālas – saistībā ar darbu Rīgas domē,” norādīja Burovs.
Vienlaikus deputāts pauda izbrīnu, ka Jermolajeva digitālo draugu listē ir arī virkne citu Latvijas amatpersonu un sabiedrībā zināmu politiķu, taču pagaidām pats nav izbeidzis “Facebook” draudzību ar kādreizējo Krievijas diplomātu.
Līdzīgi atbildēja arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis: “Paldies par Jūsu interesi par manu FB profilu. Savā profilā praktiski nemēdzu ievietot privātas ziņas. Pamatā FB [“Facebook”] profils kalpo tam, lai dalītos ar viedokļiem, publiskām ziņām, kuras uzskatu par būtiskām, lai ar tām labprāt iepazītos gan mani FB draugi, gan kā “obligāto” lasāmvielu par Latviju iepazītu arī man zināmi “nedraugi”. Lepojos FB ar Latvijas valsts vērtībām vai rīcību, kas ir publiska un vērsta uz mūsu valsts attīstību un stiprināšanu. Man ir ap 5000 sekotāju FB, īpaši neesmu viņus uzmeklējis, ļoti maz esmu pats uzaicinājis, vairumā atsaucies uz draudzības piedāvājumiem. Ne visus piedāvājumus akceptēju. Esmu pozitīvi atsaucies uz piedāvājumiem arī no cilvēkiem, par kuriem man ir skaidrs, ka mūsu vērtību izpratne ir atšķirīga. Man ir nozīmīgi, ka arī tie manā profilā var izlasīt viedokļus, kuru publiska paušana pozitīvi ietekmē sabiedriskos procesus.”
Teikmanis piebilda, ka, ņemot vērā kuplo “Facebook” draugu skaitu, ir pārdomājis nepieciešamību izdzēst dažu labu “draudzību”.
Publikācijas tapšanas brīdī gan draudzība ar bijušo Krievijas vēstniecības Latvijā darbinieku nav pārtraukta.
Lakoniski pēc vairākām dienām atbildēja Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP), sakot, ka Jermolajevu nepazīst: “Atvainojos, ka atbildu nedaudz novēloti. Jūsu pieminēto personu nepazīstu, tāpēc neko vairāk par šo jautājumu pateikt nevaru.””
Taču Saeimas deputāts, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Latvijas Attīstībai”), atbildēja, ka savā “Facebook” draudzību ar tādu Dmitriju Jermolajevu neatrod.
Atkārtoti pārbaudot Jermolajeva draugu listi, noskaidrojās, ka pēc Pūces rakstiskas atbildes saņemšanas, šī “Facebook” draudzība vairs neeksistē.
Par tās kādreizējo esamību gan liecina laikus veikts ekrānuzņēmums:
Reaģējot uz to, Saeimas deputāts Juris Pūce turpināja apgalvot, ka Jermolajevu neatrod: “Pārskatīju savu FB draugu lentu un tādu Dmitriju Jermolajevu neatrodu. Varbūt tas ir kāds cits Juris Pūce?”
Gan iepriekšēja “Facebook” draudzībā iesaistīto profilu papētīšana, gan arī pēkšņais draudzības zudums tomēr liek secināt, ka draudzība eksistējusi starp īsto Jura Pūces profilu un Jermolajeva profilu, tā nesen pārtraukta un deputāts šo sīkumu atsakās apstiprināt.
Vai visnotaļ savādais un publiskais Jermolajeva “Facebook” draugu loks, kā arī cits sociālo tīklu saturs ir vāja atbalss kādām citām, nopietnākām aktivitātēm, piemēram, parocīgai informācijas vākšanai propagandas materiālu veidošanas nolūkos, atliks vien minēt.
Drošībnieki joprojām uzmana Jermolajevu
Jauns.lv sazinājās ar SAB, lai noskaidrotu, vai biroja dienaskārtībā ietilpst kādreizējo intereses personu aktivitāšu uzraudzība sociālajos tīklos.
SAB atbildēja, ka Jermolajevs joprojām tiek uzraudzīts.
“Satversmes aizsardzības birojs savas darbības metodes un interešu nianses nekomentē, tomēr varam apstiprināt, ka Dmitrijs Jermolajevs joprojām ir SAB redzeslokā. Jermolajevs interesi par Latviju ir saglabājis arī kopš aizbraukšanas no Latvijas pēc sava komandējuma beigām diplomātiskajā amatā Krievijas Federācijas vēstniecībā Latvijā 2005. gadā. Viņš joprojām turpina uzturēt sakarus ar saviem kontaktiem Latvijā no diplomātiskā komandējuma laika,” teikts SAB rakstiskā atbildē.
