Ārzemēs vakcinēti latvieši norāda uz iespējamu nepilnību vakcinācijas datos
Mareks ar sievu jau gadu dzīvo Norvēģijā. Viņš norāda, ka šajā Skandināvijas valstī dzīve rit mierīgi un bez lieka satraukuma. Pavisam neplānoti Norvēģijā viņš saņēmis abas vakcīnas devas, kas viņam licis aizdomāties, šovakar vēsta TV3 raidījums "Bez Tabu".
Mareks stāsta, ka saņēmis e-pastu no kādas Latvijas iestādes, kurā aicināts apmeklēt vakcinācijas centrus Latvijā. Tāpat viņš atklāj, ka citi latvieši ārzemēs saņēmuši līdzīga rakstura īsziņas.
Mareks, viņa sieva, kā arī pirms trīs mēnešiem atbraukušais brālis vakcinējušies Norvēģijā. Vakcinējusies ir arī viņa meita un bijusī sieva, kas dzīvo Lielbritānijā, tomēr arī viņas saņēmušas aicinājumu Latvijā vakcinēties.
"Mēs visi esam deklarēti Latvijā. Ja visu laiku saka, ka cilvēki Latvijā neiet vakcinēties, ka tikai vakcinējušies 50% iedzīvotāju, varbūt vienkārši ir nepareizi dati? Ārzemēs dzīvo ļoti daudz latviešu, kuri brīvdienās, uz svētkiem brauc uz Latviju. Kāds vispār zina, cik ārzemēs dzīvojošie latvieši ir vakcinējušies? Varbūt Latvijā jau sen ir tie paši 70-80% vakcinēto, nevis 50%," norāda Mareks.
Celtniecības jomā strādājošais tautietis norāda, ka pēc pārliecības ir pret obligātu vakcinēšanos.
Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka statistiku veido tikai Latvijā dzīvojoši iedzīvotāji. ”Uzsākot vakcinācijas procesu tika paņemts iedzīvotāju skaits kā atskaites punkts. Šajā skaitā nav lielā latviešu kopiena, kas dzīvo un strādā ārvalstīs,” raidījumam norāda Nacionālā veselības dienesta pārstāve Inga Vasiļjeva.
Centrālajā statistika pārvaldē norāda, ka katra gada sākumā tiek noteikts provizoriskais iedzīvotāju skaits. Tas tiek darīts, ņemot vērā rādījumus vairāk nekā 30 datubāzēs, vēsta raidījums.
Centrālās statistikas pārvaldes departamenta direktore Baiba Zukula skaidro, ka 2012. gadā Centrālā statistikas pārvalde izstrādāja jaunu metodi iedzīvotāju skaita novērtēšanai.
Šīs metodes pamatā ir Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrs, tam klāt tiek likti visi administratīvie dati personas līmenī, visi reģistri – Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas reģistrs, Izglītības un zinātnes ministrijas dati, Nodarbinātības valsts aģentūras u.c.
Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistram iedzīvotāju skaits Latvijā būtu 2,1 miljons, taču Statistikas pārvaldes novērtētais iedzīvotāju skaits ir 1,893 miljoni.
Starpība ir 8%, apmēram 165 tūkstoši iedzīvotāji, kuri deklarējuši dzīvesvietu Latvijā, taču, spriežot pēc statistikas novērtējuma, šeit nedzīvo, sacīja Zukula.
