Policija un politiķi neuzdrošinās vērsties pret valsts grāvējiem
Kaut arī šobrīd saukt pie kriminālatbildības par nepatiesas informācijas izplatīšanu ir iespējams, tomēr tas notiek ārkārtīgi reti. Šlesers un Gobzems var rīkot mītiņus pret epidemioloģisko un būtībā arī valsts drošību, riskējot vien ar naudas sodiem, melu teoriju izplatītāji apdraud dzīvības.
Atbildību šādos gadījumos parasti piemēro pēc Krimināllikuma pantiem par sabiedriskās kārtības vai valsts iestādes darba traucēšanu, kā tas notika ar Niku Endziņu un Valentīnu Jeremejevu. Vēl decembrī policija par viltus ziņu izplatīšanu aizturēja nu jau bijušo feldšeri Marinu Kornatovsku, bet kopš tā laika viņa sen ir pārspēta. Tomēr lielāks risks ir saņemt sodu par autobusā neuzvilktu masku nekā aicinājumu to nedarīt, meliem, ka vakcīnas satur indi, un nāves draudiem mediķiem. Pagaidām likumdevēji neko mainīt negatavojas.
Atrunāšanas traģiskās sekas
Vai ikkatru dienu sociālajos tīklos ir izlasāmi stāsti par tuvinieku saslimšanu vai nāves gadījumiem. Ļoti bieži sasirgušie ir paļāvušies uz apkārtējo stāstiem par vakcīnu kaitīgumu, un diemžēl šādi ieteikumi ir nākuši arī no ģimenes ārstiem.
Dietoloģe Lolita Neimane "Facebook" ievietojusi skumju vēsti – mūžībā devies viņas patēvs Edgars Zandavs, kurš nomiris no Covid-19. Cita starpā Neimane raksta: “Paldies visiem! Un īpašs nepaldies vienai Jelgavas ārstei, kura atrunāja vecākus vakcinēties.”
Tāpat sociālajos tīklos bieži lasāmi fantastiski stāsti par vakcīnām. Piemēram, kāda antivaksere videoierakstā visā nopietnībā vēsta, ka “vakcīnas esot duļķainas tāpēc, ka satur alumīniju un tas kā smagais metāls iekļūstot smadzenēs un cilvēkam beigas klāt”.
Nenoliedzami, ka šāds stāsts var likt atturēties no vakcinācijas, taču pierādīt, ka tā tiešām noticis un kāds no tā cietis, policija būtībā nevar. Par paziņojumu, ka sagruvis lielveikals, sodīt var, bet par stāstu, ka reizē ar vakcīnu cilvēkā ievada mikročipu vai viņš zaudē nemirstīgo dvēseli – nē.
Par viedokli sodīt nevarot
"Kas Jauns Avīze" aptaujāja vairākus politiķus – viņi straujas izmaiņas likumdošanā šobrīd neprognozē. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins uzskata, ka šobrīd likumdošanā ir pietiekami daudz iespēju sodīt tos, kuri ar mērķētu dezinformāciju un apzināti cenšas ietekmēt epidemioloģisko drošību.
Tomēr gadījumos, kad tie ir individuāli uzskatu paudēji, Judins kriminālas sodīšanas iespēju neatbalsta: “Cilvēkam var būt dažādi viedokļi un uzskati. Varbūt viņš šo informāciju ir atradis internetā, kur ar to dalījies kāds cilvēks ar zināmu autoritāti. Ja mēs ar soda metodēm sāksim katru piespiest domāt citādi, tad demokrātija ar to beigsies, un tad jau tādu piespiešanu varēs izmantot arī citās dzīves situācijās. Ir cilvēki, kuri domā, ka zeme ir plakana, bet viņš par to nav jāsoda – viņš ir jāpārliecina.
Protams, ir gadījumi, kad informācijas izplatīšana var izsaukt sekas un nodarīt ļaunumu, bet tad tā ir pierādīšanas vaina.”
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata: “Var, protams, domāt, ka ekstraordināra situācija pieprasa neordināru lēmumu pieņemšanu, taču Saeima vienmēr centusies izvairīties no tādu likumu pieņemšanas, kas attiecināmi uz konkrētu problēmu vai atsevišķu personu. Var arī pamanīt, ka tagad daudzi, ievietojot kādu informāciju, uzreiz arī paziņo, ka atraduši to internetā. Katrā ziņā, Saeimas deputāti – juristi uzskata, ka par uzskatu paušanu cilvēkus sodīt nevar. Cita lieta, ja tas ir melīgs un kādas sekas izraisījis paziņojums, bet pret tādiem jau šobrīd spēkā esošā likumdošana ļauj vērsties.”
Diskutēts ir
"Nacionālās apvienības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars atzīst, ka partijā par šādu iespēju diskutēts ir: “Likumdošanas maiņa, kas būtu vērsta uz melīgas informācijas izplatīšanu, protams, būtu taisnīga, ja vien to varētu izdarīt juridiski korekti. Kura tad būs tā patiesības ministrija, kas noteiks, kur beidzas meli un sākas patiesība? Ja cilvēks varēs uzrādīt ārēji ticamus savus informācijas avotus, par ko viņu sodīt? Robeža starp demokrātiju un cenzūru ir visai trausla.”
Saeimas Iekšlietu, aizsardzības un korupcijas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns informē, ka par šo tematu ir bijusi diskusija ar Judina vadītās komisijas deputātiem: “Viņi uzskata, ka pašreiz spēkā esošā likumdošana ir pietiekama. Demokrātija pie mums ir sasniegusi tādu līmeni, ka jebkuri soļi attiecībā uz brīvu viedokļa paušanu sabiedrībā tiktu uztverti ļoti saasināti. Esmu optimists un domāju, ka šā brīža valdības lēmumi vakcinācijas jautājumā situāciju mainīs.”
Iesēdināšana neko neatrisināšot
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis arī apstiprina, ka sodīšanas iespējas šobrīd ir pietiekamas: “Jautājums ir, vai konkrētam melu gadījumam vispār kāds pieķeras vai nepieķeras. To gadījumu ir ļoti daudz, taču, manuprāt, galvenais ir, lai šī melu ziņa tiek maksimāli operatīvi un pamatoti atspēkota. Kāda iesēdināšana neko neatrisinās, tauta cietējus mīl – nokritušo karogu pacels kāds cits un nesīs tālāk. Pret dezinformāciju ir jācīnās ar informāciju.”
Tikmēr, izmantojot demokrātijas sniegtās iespējas, hibrīdkarš pret Latviju turpinās. Šlesers un Gobzems, rīkojot savas akcijas, riskē ar savu piekritēju veselību un dzīvību. Tāda pieeja šķiet ļoti savāda, bet iegūst citu nokrāsu, ja to skata kā līdzekli, lai grautu valsts medicīnas sistēmu un kopējo stabilitāti. Protams, arī šī ir tikai versija.
Itālijā ārdās neofašisti
No kovida daudz cietušajā Itālijā valdības un likumsargu pacietības vadzis pārlūza pēc antivakseru sarīkotajiem grautiņiem.
Protestus organizēja ultralabējā partija "Forza Nuova". 1997. gadā izveidotā neofašistiskā partija aicina aizliegt abortus, pilnībā apturēt imigrāciju un atcelt naida runu aizliedzošos likumus, bet pandēmijas laikā pievērsusies arī cīņai pret epidemioloģisko drošību.
9. oktobrī tūkstošiem protestētāju devās gājienā pa Romas ielām, centās izlauzties cauri nožogojumiem, apmētāja policistus ar krēsliem un petardēm, bet likumsargi pret viņiem izmantoja stekus, piparu gāzi un ūdensmetējus.
Vandaļi ielauzās Itālijas lielākās arodbiedrības CGIL galvenajā mītnē, uzbruka policistiem un apsardzei ar mietiem un karogu kātiem un izdemolēja telpas.
Policija nākamajā dienā aizturēja 12 "Forza Nuova" līderus un biedrus, tostarp vadītāju Romā Džuljāno Kastelīno. CGIL ģenerālsekretārs Mauricio Landīni uzbrukumu nosaucis par organizētu fašistu vardarbību, uzbrukumu demokrātijai un aicina aizliegt "Forza Nuova". Tā nevienās vēlēšanās nav ieguvusi vairāk par 0,5% balsu, pat aliansēs ar citām ultralabējām grupām.
