Latvijas robežas pusē konstatētie ārzemnieki pavadīti uz Baltkrieviju drošā veidā un neizmantojot spēku

Brīvprātīgās palīdzības kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvis Egils Grasmanis sacīja, ka joprojām nav zināms, kas noticis ar šiem 83 cilvēkiem, kuri iepriekš bija uzturējušies pie Latvijas austrumu robežas. "Lukašenko izmanto dzīvus cilvēkus, bet nav skaidrs, kāpēc mēs cenšamies ar diktoru sacensties ar to, kurš būs nežēlīgāks," sacīja Grasmanis, paužot nostāju, ka bēgļiem bija jāsniedz palīdzība un jāizvērtē viņu lūgumi sniegt patvērumu.

Pēc Grasmaņa vārdiem, Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes iepriekš paustā informācija par to, ka mazi bērni tika ielaisti Latvijā, ir nepatiesi, jo arī starp uz robežas palikušajiem 83 bēgļiem bijuši 27 bērni, starp tiem četri līdz trīs gadu vecumam un viens deviņgadīgs zēns ar autismu.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) apgalvoja, ka Latvijas dienestiem nevienā brīdī nav zināms precīzs ārzemnieku skaits, kas atrodas netālu no Latvijas un Baltkrievijas robežas. Latvijas dienesti varot izsekot tikai tās personas, kuras ieradušās Latvijas teritorijā.

"Turklāt uz robežas nav neitrālās teritorijas, ir Latvijas teritorija un Baltkrievijas teritorija. Kad šie cilvēki nav Latvijas teritorijā, tad viņi ir Baltkrievijas teritorijā. Bija viens brīdis, kad cilvēki uzturējās Latvijas robežsargu tiešā redzamības laukā, un tad robežsargi piegādāja nevalstisko organizāciju sagādāto ēdienu un drēbes," skaidroja ministre.

Pēc Ruskuļa vārdiem, pieminētās 83 personas esot ļoti nosacīts skaitlis, jo prakse liecinot, ka personas uzturas starp abu valstu robežzīmēm un "dažreiz ienāk pie mums, bet dažreiz atgriežas Baltkrievijā".

Personas, kuras konstatētas Latvijas pusē, "ir atgrieztas uz Baltkrieviju drošā veidā un pavadītas gar pierobežas joslu", izteicās Ruskulis. "Viņas tika uzaicinātas un pavadītas. Speciālie paņēmieni netika pielietoti. Likums paredz, ka robežas joslā uzturēties ir aizliegts. Saprotot, ka personas nevarēs atgriezt konkrētajā vietā, mēs pieņēmām lēmumu atgriezt drošā vietā un drošā veidā," teica Ruskulis un piebilda, ka Latvija atrodas hibrīdapdraudējuma situācijā, tāpēc nevar uzskatīt, ka iestājusies klasiskā imigrācija.

Komentējot situāciju ar divām sievietēm, kuras sliktā veselības stāvokļa dēļ robežas tuvumā uzturējušās teltīs, Ruskulis norādīja, ka, saņemot koordinātas par viņu atrašanās vietu, robežsargi konstatējuši, ka Latvijas teritorijā tās neuzturas, jo koordinātas atbilst Baltkrievijas teritorijai, kurā Latvijas puse ieiet nevar.

Golubeva un Ruskulis vairākkārt norādīja, ka, neskatoties uz joprojām spēkā esošo ārkārtējo situāciju, Latvijas robežsardze katra migranta gadījumu izvērtē individuāli un, humānu apsvērumu dēļ un pastāvot tiešam dzīvības un veselības apdraudējumam, pieļauj atsevišķus robežšķērsošanas gadījumus. Tālāk šīs personas tiek nogādātas aizturēto ārzemnieku vai patvērumu meklētāju izmitināšanas centros.

Tāpat Ruskulis norādīja, ka patlaban esošajā situācijā personu identifikācijas datus uz robežas neviens nepārbauda, jo šī grupas pēc iespējas īsā laikā tiek pavadītas uz Baltkrievijas teritoriju. Ņemot vērā minēto, nevarot izslēgt, ka kāda no šīm grupām atgriežas Latvijas robežas tuvumā.

Pagājušās nedēļas sākumā tika ziņots par vairākiem desmitiem migrantu, kas iesprūduši uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, jo abu valstu amatpersonas viņus neielaiž ne vienā ne otrā valstī. Kad robežas joslu ieradās apmeklēt ANO bēgļu komiteja, migranti no robežas "pazuda".

Kā vēstīja LTV raidījums "de facto", vismaz daļu no šiem vairākiem desmitiem migrantu sev līdzi aizveduši Latvijas armijas un robežsardzes pārstāvji, turklāt noprotams, ka citā robežas posmā viņi vēlāk pārdzīti Baltkrievijas pusē.

Latvijas atbildīgās institūcijas par šīm izmaiņām uz robežas publiski informāciju nesniedza. Tikmēr Baltkrievijas robežsargi nedēļas nogalē publicēja video, kurā redzams, ka Latvijas bruņotie spēki un robežsargi liek migrantiem no robežas joslas doties gan dziļāk Latvijas teritorijā, gan pāriet uz citu robežas posmu. Visticamāk, vēlāk robežas šķērsotāji pārstumti atpakaļ Baltkrievijas pusē, vēstīja raidījums.

Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 749 cilvēki.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.