Rīgas ielām iepirkti tūkstošiem stabiņu. Cik tie izmaksāja un kur vēl tos ieurbs?

Rīgas domes Satiksmes departamenta Direktora biroja galvenā referente Lelde Rudzika Jauns.lv informēja:

„2020. gada tika izsludināts iepirkums „Ceļa norobežojošo elementu uzstādīšana un demontāža Rīgā". Iepirkumā uzvarēja SIA “AVS Latvija” un tika noslēgts līgums par 118 766 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Iepirkums sevī ietvēra: 1) automašīnu riteņu gumijas atdures ar uzstādīšanu; 2) lokanos plastikāta stabiņus ar uzstādīšanu; 3) ceļa signālstabiņus ar uzstādīšanu; 4) automašīnu riteņu gumijas atduru demontāžu; 5) lokano plastikāta stabiņu demontāžu; 6) ceļa signālstabiņu demontāžu. Pozīcijas “Lokanais plastikāta stabiņš ar uzstādīšanu” kopējās izmaksas ir 101 080 eiro (bez PVN)”.

3500 stabiņi par 122 tūkstošiem

Tā kā viena stabiņa izmaksa ir 28,88 eiro, viegli aprēķināt, ka kopumā pašvaldība iepirkusi 3500 stabiņus, kas kopā ar PVN izmaksā mazliet vairāk par 122 tūkstošiem eiro.

Bet tas attiecas uz stabiņiem, kas tiek izvietoti krustojumos un pie gājēju pērējām, nevis velojoslu norobežošanai, jo „stabiņi, kuri tiek uzstādīti velojoslu atdalīšanai no ielu braucamās daļas, ir iekļauti konkrētā objekta iepirkumā”.

Šie 3500 stabiņi „tiek uzstādīti satiksmes organizāciju izmaiņu ieviešanai”. Jautāta, vai rīdzinieki un autobraucēji var iepazīties ar karti, kur šie stabiņi uzstādīti, Rudzika atbildēja: „Satiksmes departaments nav izveidojis karti, kurā būtu atzīmētas vietas, kurās ir uzstādīti stabiņi”, bet „departaments uzskaita vietas, kurās stabiņi ir uzstādīti, nevis, cik stabiņu ir uzstādīts”.

Kur stabiņi ieurbti un kur tos vēl tikai spraudīs

Kā informē Satiksmes departaments, ceļa norobežojošie elementi – plastmasas stabiņi galvenokārt tiek uzstādīti trīs vietās:

• gājēju pāreju zonās, kā pagaidu risinājums līdz gājēju pāreju pārbūvei/izbūvei, tās aprīkojot ar papildus apgaismojumu un citiem satiksmes drošības veicinošiem tehniskajiem līdzekļiem, kuru izveide ir dārgāka un laikietilpīgāka;
• velojoslu atdalīšanai no ielu braucamās daļas;
• krustojumu zonu sašaurināšanai.

Tā kā vienotas kartes un informācijas par to, kur tad šie stabiņi uzstādīti, nav, tad satiksmes dalībniekiem vien jāseko ziņu lentēm, kur tagad teju katru dienu tiek ziņots par jaunu stabiņu „izaugšanu”. Satiksmes departaments informē, ka pašlaik tie uzstādīti:

• Allažu ielā Sarkandaugavā;
• Altonavas un Ojāra Vācieša ielas krustojumā;
• Biķernieku ielā 31;
• Biķernieku ielā 73;
• Bruņinieku ielā;
• Klusā ielā – ierīkojot pagaidu ietvi;
• Ķīpsalas ielā, ierīkojot velo infrastruktūru maršrutā Centrs – Ķīpsala, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Enkura ielai krustojumu zonas tika aprīkotas ar gumijas atdurēm un stabiņiem;
• Vīlipa ielā 8;
• Tērbatas un Baznīcas ielā, ierīkojot pilsētas labiekārtošanas un kultūras programmu “Rīgas vasara 2021”.

Tomēr jāteic, ka šis nav pilnīgs uzskaitījums, jo iztrūkst vairākas adreses, piemēram, Tērbatas un Lielgabalu ielas stūris.

Kur vēl plānots uzstādīt stabiņus?

Tiks ierīkotas 20 jaunas neregulējamas gājēju pārejas, no kurām astoņas tiks aprīkotas ar stabiņiem:

• pie Akmens tilta no Mūkusalas ielas puses;
• Baložu ielā pie Kalnciema ielas;
• Bāriņu ielā pie Mārupes ielas;
• Cēsu ielā pie Tallinas ielas;
• Klusās un Klijānu ielas krustojumā;
• Ķīšezera ielā pie Kokneses prospekta;
• Mārupes ielā pie Tukuma ielas;
• Zentenes ielā pie sabiedriskā transporta pieturvietas Vīksnes ielā.

Tiks uzlabotas astoņas esošās neregulējamās gājēju pārejas, no kurām piecas tiks aprīkotas ar stabiņiem:

• Anniņmuižas ielā;  
• Ernesta Birznieka – Upīša 18A;
• Ozolciema iela 18;
• Prūšu ielā 25;
• Tallinas ielā 69;
• Tallinas ielā 88.

Drošības nolūkos veloceliņu krustojumu zonas tiks aprīkotas ar gumijas atdurēm un stabiņiem maršrutos:

• Centrs – Ķengarags (no Dzirnavu līdz Slāvu ielai);
• Centrs – Sarkandaugava (no Skanstes līdz Tilta ielai);
• Centrs – Purvciems/Dreiliņi (no Braslas līdz Nīcgales ielai).

Rīgas domnieki villojas

„Stabiņu invāzija” pat sašūpojusi valdošo koalīciju. Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka „nepieciešama sistemātiska un profesionāla pieeja stabiņu izvietošanai Rīgas pilsētas teritorijā". „Mēs nedrīkstam likt stabiņus visur, kur un kā pagadās. Tiem jābūt tikai tur, kur tos ir saskaņojušas gan attiecīgās Rīgas domes institūcijas, gan profesionāli ceļu satiksmes un drošības eksperti, tai skaitā Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ja kāds no šiem posmiem iztrūkst un par vienīgajiem ekspertiem kļūst nevalstiskās organizācijas, sagaidāms, ka produkts būs subjektīvi un neprofesionāli izvērtēts, kā arī pārlieku politizēts,” saka Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Valdis Gavars (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība) jau min konkrētus piemērus: stabiņi „izaicinājumu varētu radīt automašīnu vadītājiem, kuriem no Pērnavas vai Čaka ielas jāizdara visnotaļ straujš pagrieziens uz nelielo Sapieru ielu, kur atrodas „Latvijas balzama” ražotne (turklāt jāņem vērā, ka šeit iegriežas ne tikai vieglās automašīnas, bet arī fūres). Varam minēt, kad pienāks brīdis un kāda fūre netrāpīs šaurajā iebrauktuvē…” un turpina:

„Pēc Bruņinieku ielas rekonstrukcijas - pēc daudzu šīs ielas iedzīvotāju un uzņēmēju, kuri šeit izvērsuši savu biznesu, domām, stabiņi daudzviet traucē noparkot transportu, kas aizved un atved preces; tāpat šeit apgrūtināta piekļūšana ir radīta arī klientiem. Vairāki uzņēmēji savam biznesam jau meklē vietu citur Rīgā.”

Sašutuši profesionāļi: „Stabiņu projektētājs ir stulbenis”

Pret „staķīšu” haotisko izvietojumu iebilst arī profesionāļi – Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sašutusi, ka stabiņi ieurbti vēsturiskajā bruģī, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests neapmierināts, ka stabiņi traucē ātrajai palīdzībai piebraukt pie konkrētām adresēm un tām jābrauc pa ietvēm, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs teic, ka to uzstādītāji nav konsultējušies ar policiju tādēļ „stabiņu izvietošana Rīgas ielās nav vērtējama viennozīmīgi, jo šajā projektā saskatāmi gan ieguvumi, gan kļūdas”.

Autožurnālists, raidījuma „Zebra” vadītājs Pauls Timrots ir skarbs: „Stabiņu projektētājam algu maksāt nedrīkst, jo viņš ir stulbenis” un min konkrētu piemēru, izanalizējos Ojāra Vācieša un Altonavas ielas krustojumu, kas izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā ar satiksmes organizācijas izmaiņām, kā rezultātā tur uzstādītos stabiņus satiksmes autobuss var apbraukt tikai pa ietvi:

Stabiņi nav ne slikti, ne labi. Tas ir tāpat, kā ar zālēm – jālieto pareizā vietā un pareizā daudzumā, bet to var noteikt tikai dakteris. Bet tagad izskatās, ka pie šī pasākuma ir tikuši nevis „dakteri”, bet gan trakie, kuri taisnojas, ka tas esot „cilvēcīgi”."

Ja kādreiz galvaspilsētā satiksmi organizēja Satiksmes departaments, tad šobrīd tas nonācis dažādu apkaimju biedrību kontrolē – viena biedrība pieprasa mietiņus uzstādīt, dome to izdara, bet cita biedrība tikmēr vāc parakstus to demontāžai, spriež Timrots.