Aicina pievērst uzmanību ozoliem, vai tos nav skārusi akūtā kalšanas slimība
Latvijā turpina izplatīties bīstama ozolu slimība - akūtā ozolu kalšana. Slimība novērota dažādās Latvijas vietās, bet lielākā bojāto koku koncentrācija ir Talsu apkaimē. Slimības skartie ozoli aiziet bojā samērā ātri, parasti trīs piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās. Valsts meža dienests aicina pievērst uzmanību ozolu stumbriem, un vai uz tiem nav manāmi slimības simptomi. Ja tie pamanīti, ziņot Valsts meža dienesta speciālistiem.
Akūto ozolu kalšanas slimību ierosina vairākas baktēriju sugas, no kurām visbiežāk ir sastopamas divas - Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii. Šīs baktērijas tikusi konstatētas arī kalstošajos ozolos dabas parkā "Talsu pauguraine".
Akūtā ozolu kalšana sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur šobrīd notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. Pēc britu zinātnieku teiktā, slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus - tādus, kas ir vecāki par 50 gadiem un kuru diametrs krūšu augstumā ir vairāk nekā 30 cm. Slimība ozolus apdraud gan dabiskās, gan mākslīgās ekosistēmās, tai skaitā mežos, parkos, lauksaimniecības zemēs un pilsētvidē.
Svarīgākā pazīme, pēc kuras slimību iespējams atpazīt, ir tā, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums (eksudāts), kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Brūču garums ir ap 10 - 20 cm un platums ap 1 - 2 cm. Iesākumā tumšā šķidruma izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē, šķidruma izdalīšanās parasti vērojama pavasarī (martā - jūnijā) un rudenī (oktobrī - novembrī). Plašas sulojošas brūces ar rūgstošas sulas izdalījumiem nav šīs slimības pazīmes, uzsver Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns.
VMD aicina pievērst uzmanību ozolu stumbriem, un vai uz tiem nav manītas slimības pazīmes - mazas vertikālas plaisas. Gadījumā, ja šāda veida plaisas ir novērotas, par to informēt dienesta speciālistus Oskaru Zaļkalnu (26188968; oskars.zalkalns@vmd.gov.lv); Vasiliju Kolaču (29441040; vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv).
Jau no 2017.gada Valsts meža dienests veic ozolu mežaudžu apsekošanu, lai identificētu akūto ozolu kalšanu. Šogad Valsts meža dienests (VMD) plāno apsekot 197 mežaudzes, kuru sastāvā ir dažāda vecuma ozoli. Pamata teritorija, kur veiks apsekošanu būs Vidzeme un Latgale, bet pārējā Latvijas teritorijā apsekos atsevišķas audzes.
Ozolu akūtā kalšans ir pārāk maz pētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus šīs slimības apkarošanai, tāpēc VMD speciālisti iesaka inficētos kokus turpināt novērot.
Šogad noslēdzas zinātniskais pētījums par akūto ozolu kalšanu projektā "Risinājumu izstrāde Ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai Talsu paugurainē Meža pētīšanas stacijas teritorijā". Pētījumā iegūti rezultāti būs izmantojami slimības apkarošanai arī pārējā Latvijas teritorijā.
VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.
