Muižnieci ievēl par izglītības un zinātnes ministri

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Savukārt stāstot par izraudzīto jauno izglītības ministri, Kariņš teica, ka viņai izglītības jomā ir izteikta kvalifikācija, jo viņa ir ieguvusi maģistra grādu izglītības zinātnē, kā arī ir strādājusi par skolotāju. Kā būtiskāko paveicamo darbu premjers uzsvēra to, ka jāstrādā, lai septembrī klātienē atsāktos mācības.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ļoti svarīga, lai veidotu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Viņaprāt, ļoti svarīga ir sadarbība starp IZM un Ekonomikas ministriju, uzsverot, ka jāpanāk "tiltiņš" starp zinātni un uzņēmējdarbību.

Tikmēr parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka tas, ko JKP izdarīja ar līdzšinējo ministri, izskatās pēc "cirvja vai zobena mugurā". Viņaprāt, šāda rīcība pret savu kolēģi pasaka ļoti daudz par JKP. "Es neesmu Šuplinskas fans vai atbalstītājs, esmu pat laikam vairākus ministres demisijas pieprasījumus parakstījis, bet, ja ko tādu publiski izdara partijas kolēģi, - man par to cilvēciski ir žēl," teica deputāts.

Arī bijusī "Saskaņas" biedre Jūlija Stepaņenko pauda neizpratni par to, kāpēc amatā bija jāmaina Šuplinska.

Muižniece ir dzimusi 1987.gadā. Muižniece par Saeimas deputāti tika ievēlēta 2018.gada 6.novembrī no JKP saraksta. No pērnā gada 15.oktobra viņa partijā ieņem priekšsēdētājas biedres amatu.

Muižniece 2010.gadā ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Laikā no 2014.-2018.gadam Muižniece ieguva arī profesionālo bakalaura grādu pedagoģijā Latvijas Universitātē (LU). Turpinot mācības LU, politiķe 2019.gadā ieguva izglītības zinātnes maģistra grādu.

Kopš 2018.gada februāra Muižniece kā biedre piedalās Neatkarīgajā izglītības biedrībā, bet no 2016.gada augusta ir biedre Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijā. Savukārt no 2013.gada jūnija ir biedrības "Daugmales skolai" biedre. No 2014.marta līdz 2017.gada aprīlim Muižniece bijusi arī biedrības valdes priekšsēdētāja.

Muižniece Saeimā darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes un Eiropas lietu komisijā. Savukārt iepriekš politiķe darbojusies arī Ilgtspējas attīstības komisijā. Tāpat Muižniece piedalījās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā.

Muižniecei esot vairāku gadu pieredze grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu nozarē, vairākus gadus strādājot tādos uzņēmumos kā SIA "Audit Pluss" un SIA "Grant Thornton Baltic". Politiķe ir arī vadījusi uzņēmumu SIA "La Fortuna", kas sniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. Tāpat viņa ir strādājusi viesnīcā "Elizabete Hotel" kā direktores vietniece.

2016.gadā Muižniece kļuva par Ķekavas vidusskolas angļu valodas skolotāju. Savukārt pēc gada viņa kļuva par Ķekavas novada pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijas locekli. Muižniece ir strādājusi arī kā angļu valodas skolotāja, klases audzinātāja un pašpārvaldes koordinators Daugmales pamatskolā.

2019.gadā Muižniece uzņēmās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres pienākumus, savukārt pēc gada pienākumu pildīšanu pārtrauca.

Kā liecina deputātes Valsts ieņēmumu dienestā VID iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, Muižnieces ieņēmumi pērn veidoja 40 658 eiro.

Domstarpības koalīcijā un sarunas par amatu pārdali sākās pēc tam, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja savu politisko piederību no "KPV LV" uz Nacionālo apvienību (NA).

Vitenbergam pāriešana uz NA maksāja ekonomikas ministra amatu, jo koalīcijā ietilpstošā "KPV LV" uzstāja, ka partiju vienošanās paredz, ka ekonomikas ministra amats pienākas tai. Līdz ar šīm domstarpībām koalīcijā sākās plašākas cīņas par amatu pārdali. Tās ir rezultējušās ar četru ministru nomaiņu un "KPV LV" izslēgšanu no koalīcijas.

Muižnieces galvenā prioritāte, nonākot amatā, būs "izdarīt visu iespējamo", lai visi skolēni 1.septembrī atgrieztos klātienes mācībās.

Kā politiķe stāstīja intervijā Latvijas Radio, tuvākā mēneša laikā IZM būtu jāizstrādā precīzi scenāriji un jādefinē rīcība dažādās situācijās, lai neatkārtojas aizvadītā mācību gada situācija, kad liela daļa skolēnu Covid-19 pandēmijas apstākļos ļoti ilgstoši mācījās attālināti.

Kā citu darba prioritāti Muižniece minēja arī darbu pie pedagogu atalgojuma celšanas.

Kopumā gan nekādas milzīgas reformas IZM darbā topošā ministre nesola un viņa vairāk būšot darbu turpinātāja, jo esot daudz lietu, kas nozarē ir iesāktas un jāturpina.

Taujāta, kāpēc tad izglītības ministres amatā bija jāmaina Ilga Šuplinska (JKP), Muižniece sacīja, ka varot tikai atkārtot Bordāna teikto, ka izmaiņas ir koalīcijas partiju vienošanās rezultāts un tās neesot "stāsts par to, ka kādas lietas nav darītas vai tikušas darītas slikti".

Līdz ar šodienas izmaiņām kopumā ir nomainījusies puse Kariņa vadītās valdības sākotnējā sastāva.