Valsts prezidents: "Otrais pasaules karš Latvijai bija svešs karš, taču tajā cietām daudz"

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits šodien, godinot Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, nolika vainagu Rīgas Brāļu kapos.

Prezidents sacīja, ka, atzīmējot Otrā pasaules kara beigas Eiropā 8. maijā, "mēs esam kopā ar mūsu draugiem Rietumeiropā, kuriem šis datums nesa atbrīvošanu".

"Mums šis datums nenesa atbrīvošanu, bet mēs solidarizējamies un priecājamies kopā ar dāņiem, norvēģiem, nīderlandiešiem, beļģiem, francūžiem un daudzām citām Eiropas tautām, kurām šis datums nesa atbrīvošanu. Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru," uzsvēra Levits.

Prezidents norādīja, ka Latvijai atbrīvošanu nesa tikai 1990. un 1991. gads - 45 gadus pēc tam, kad atbrīvošanu sagaidīja Rietumeiropas tautas un kad Latvija atguva savu neatkarību.

"8. maijā, mēs pieminam Otrā pasaules kara upurus. Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš. Mūsu puiši tika iesaukti armijās abās karojošajās pusēs, viņi karoja par svešiem mērķiem svešu armiju sastāvā, un mums bija arī ļoti daudz civilo upuru," uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka 9. maijā tiks atzīmēta Eiropas diena, kas sākās 1950. gadā ar toreizējā Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana deklarāciju par Eiropas nākotni, kas ir pamats vēlāk izveidotajai Eiropas Savienībai (ES). Levits atzīmēja, ka 9.maijs vieno visas ES valstis, arī Latviju.

Prezidents vēra uzmanību, ka ar šī gada Eiropas dienu sākas "Konference par Eiropas nākotni", kurā visi pilsoņi var piedalīties. Viņš uzsvēra, ka arī Latvijā visi ir aicināti piedalīties šajā konferencē ar saviem priekšlikumiem, ko var izteikt latviešu valodā.

"Latviešu valoda ir viena no oficiālajām ES valodām, un internetā ir visa informācija par šo iniciatīvu. Es aicinu visus aktīvi piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā, izsakot savas pārdomas," pauda prezidents.