FOTO: Pieminot PSRS represiju upurus, aktīvisti pirms 9. maija uz Uzvaras parku aiznes zārku ar Latvijas karogu

Kā portālā “Twitter” izsakās viens no aktīvistiem Ainis Sproģis, šādi mēģināts atgādināt, ko 9. maijs vēsturiski nozīmē Latvijai un tūkstošiem tās iedzīvotāju.

Uz melnā zārka, kurš pa “Nemirstīgā pulka” maršrutu nests līdz Uzvaras pieminekļa pakājei, attēlots krusts un skaitlis 250 000.

Izstaigājot tā saucamā “Nemirstīgā pulka” gājienu aktīvisti vērsuši uzmanību uz to, ka Latvijai sarkanā armija nav vis varoņi, bet gan okupējošais spēks.

Šādi aktīvisti pieminējuši visus PSRS režīma zvērību dēļ zaudētos pilsoņus.

Kā zināms, Latvijas iedzīvotāju viedoklis par PSRS lomu un rīcību, kā Otrajā pasaules karā, tā arī pēckara gados, stipri atšķiras.

Daļa 9. maiju uzlūko kā uzvaras svētkus un godina PSRS bruņotos spēkus, vienlaikus izvairoties atzīt, ka Latvijas Republikai 1945. gadā šī diena bija gan postoša kara noslēgums, gan arī jaunas, ilgstošas, pēc skaita trešās okupācijas iesākums.

Vēl pirmās PSRS okupācijas laikā, režīmam mēģinot radīt okupētajās teritorijās sev vēlamu vidi, 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu.

Daļu no deportētajiem arestēja un ievietoja ieslodzījuma vietās, bet pārējos – nometināja Sibīrijā un Kazahstānā.

Četrus gadus pēc kara beigām PSRS Baltijā izvērsa atkārtotas, daudz vērienīgākas masu deportācijas, kuras slepenībā tika sauktas par “Krasta bangu”. 1949. gada 25. martā 42 125 Latvijas iedzīvotājus izsūtīja mūža nometinājumā uz Sibīriju.

Papildus šiem upuriem, pieminami ir arī tie, kurus Otrā pasaules kara laikā abas okupējošās puses – nacistiskā Vācija un PSRS – piespiedu kārtā iesauca dienēt bruņotajos spēkos, kā arī tos, kuriem PSRS okupācijas gados nācās citādi ciest no režīma represīvajām iestādēm.

Kopumā no sarkanā terora cieta simtiem tūkstošu dažādu tautību ģimeņu Latvijā.

Daudziem tika atņemtas dzīvības, bet vēl vairākiem - dzīves, vienlaikus ietekmējot arī represēto cilvēku ģimenes un nākamās paaudzes.

Okupācijas temats un atsevišķi jautājumi par PSRS aktivitātēm anektētajā Latvijas valsts teritorijā, arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas joprojām izsauc strīdus kā sabiedrībā, tā politisko spēku vidū.

Jauns.lv jau ziņoja, ka šogad iespējas Uzvaras parkā svinēt 9. maiju būs ierobežotas. Tas tiek pamatots ar nepieciešamību ievērot epidemioloģisko drošību Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos.

Rīgas doma informēja, ka rītdien piekļuve Uzvaras piemineklim būs daļēji ierobežota, taču tā nebūs slēgta, proti, apmeklētāji varēs kontrolētā veidā iekļūt teritorijā un notikt ziedus, uzsver Rīgas domē.

Lai neveidotos drūzmēšanās, iedzīvotāju kustību pieminekļa teritorijā uzraudzīs un kontrolēs Valsts policija un Rīgas Pašvaldības policija.

Pieminekļa apkārtnes daļējai norobežošanai tiks izmantotas barjeras, kuru uzstādīšanas mērķis ir efektīvāka cilvēku plūsmas kontrole. Uzvaras parka teritorijā iedzīvotāji varēs iekļūt kontrolētā veidā.  Drošības pasākumi notiks pēc Valsts policijas izstrādāta plāna.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju, šogad Uzvaras parkā nenotiks tādi pasākumi kā koncerti, tirgošanās u.c.

Pēc pašvaldības aicinājuma organizatori atsaukuši arī 9. maijā pieminekļa tuvumā pieteiktos piketus.

Pašvaldība aicina cilvēkus būt atbildīgiem, nedrūzmēties, ievērot noteiktās prasības, ilgi neuzkavēties Uzvaras parkā, klausīt policijas norādēm, neradīt apdraudējumu sev un citiem.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs sociālajos tīklos ir aicinājis 9. maijā pārklāt pieminekli ar ziediem, taču ievērojot Covid-19 drošības noteikumus: “Mums piemineklis ir jāpārklāj ar ziediem, bet tas jādara tā, lai ikviens Latvijā var tikai apskaust kārtību, kādā tas tiek darīts.”