Francijas premjers Lekornī izturējis divus uzticības balsojumus. 6. oktobrī viņš demisionēja pēc 26 dienām amatā, taču tika iecelts vēlreiz
Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī ceturtdien parlamentā izturējis divus uzticības balsojumus, ko ierosināja galēji kreisā partija "Nepakļāvīgā Francija" un nacionālkonservatīvā Nacionālā apvienība.
Lai izteiktu premjeram neuzticību, bija nepieciešamas vismaz 289 no 577 Nacionālās sapulces deputātu balsīm. Taču "Nepakļāvīgās Francijas" ierosinātāja balsojumā neuzticības izteikšanu atbalstīja tikai 271 deputāts. Savukārt balsojumā, ko ierosināja Nacionālā apvienība, neuzticības izteikšanu atbalstīja tikai 144 deputāti.
Šāds iznākums bija gaidāms, jo nevienai no abām partijām, kas ierosināja balsojumus, nepietiek balsu, lai gāztu valdību. Tas būtu izdevies tikai ar sociālistu atbalstu, bet Lekronī pirms balsojumiem izdevās nodrošināt sociālistu nostāšanos viņa pusē, apturot pretrunīgi vērtēto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 64 gadiem.
Taču uzticības balsojumu izturēšana, visticamāk, nenozīmēs politisko nedienu beigas Francijā.
Kopš prezidenta Emanuela Makrona 2024. gada vidū izsludinātajām pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām Nacionālā sapulce ir sašķelta vairākos politiskajos blokos, no kuriem nevienam nav valdošais vairākums un neviens nespēj izveidot stabilu koalīciju. Lekornī kabinets ir jau ceturtā valdība kopš šīm vēlēšanām.
Jāpiebilst, ka Lekornī tika iecelts amatā 9. septembrī pēc tam, kad Fransuā Bairū valdība zaudēja uzticības balsojumā Nacionālajā asamblejā. 6. oktobrī viņš atkāpās pēc nieka 26 dienām amatā, viņa valdībai kļūstot par īsuma rekordisti Piektās republikas vēsturē. Lekornī palika kā pagaidu valdības vadītājs, līdz 10. oktobrī Makrons viņu atkal iecēla premjera amatā.
