ZVA stāsta par blakusparādību ziņojumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, kuri vakcinēti pret Covid-19

Šajā laikā vakcinācija veikta 208 321 reizi, ietverot vakcināciju gan ar pirmo, gan ar otro vakcīnas devu.

Statistika liecina, ka par konstatētām iespējamām blakusparādībām Latvijā ziņojuši aptuveni 4 no tūkstoš vakcinētajiem ar pirmo vai otro vakcīnas devu.

Par ko sūdzas vakcinētie?

Visbiežāk Latvijā ir saņemti ziņojumi par galvenokārt jau zināmām iespējamām organisma reakcijām pēc vakcinācijas, proti, paredzētām blakusparādībām, kas norādītas vakcīnas lietošanas instrukcijā, piemēram, par reakciju vakcīnas injekcijas vietā, paaugstinātu temperatūru, drebuļiem un nogurumu. 

Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju, šīs blakusparādības izzuda dažu dienu laikā. Līdzīgas šādas vakcīnu izraisītas reakcijas novērojamas arī citu vakcīnu lietošanas gadījumā.

ZVA uzsver, ka visām zālēm, to vidū vakcīnām, var būt blakusparādības, bet ne visiem cilvēkiem tās izpaužas. Lai veidotu aizsardzību pret koronavīrusu, Covid-19 vakcīnas stimulē vakcinētā cilvēka organisma imūnsistēmu. Tā rezultātā daļai cilvēku viņu organisma īpatnības dēļ var rasties sagaidāmas reakcijas jeb paredzētas blakusparādības.

ZVA atgādina, ka Covid-19 vakcīnu biežākās blakusparādības, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra (dažkārt virs 38°C), drudzis, galvassāpes, nogurums, muskuļu un locītavu sāpes, proti, gripai līdzīgi simptomi, var sākties 8 - 10 stundas pēc vakcīnas saņemšanas. Parasti tie izzūd paši no sevis 2 - 3 dienu laikā.

Tāpat pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas bieži var rasties vietējas reakcijas, piemēram, apsārtums, pietūkums un sāpes vakcīnas injekcijas vietā. Apsārtums un pietūkums var izplatīties pat līdz tuvākajām locītavām (rokā - no pleca līdz elkonim; kājā - no augšstilba līdz ceļa locītavai). Šīs vietējās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas (mRNS vakcīnām - nākamajā dienā pēc vakcinācijas), pārsvarā norit viegli un izzūd pašas no sevis bez ārstēšanas, tās ir sagaidāmas un bieži sastopamas.

Retos gadījumos ir saņemti ziņojumi par blakusparādībām, kuras nav minētas lietošanas instrukcijā, informē ZVA, neprecizējot - kādas.

ZVA informē, ka paaugstinātas temperatūras gadījumā ieteicams lietot ibuprofēnu vai paracetamolu. Tikai jāievēro, ka nedrīkst pārsniegt šo zāļu lietošanas instrukcijā ieteikto devu. Dažkārt gripai līdzīgo simptomu dēļ pēc vakcinācijas var rasties īslaicīga darbnespēja, un šādā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš var lemt par darbnespējas lapas piešķiršanu.

ZVA arī atgādina, ka "Pfizer-BioNTech" un "Moderna" izstrādātajām vakcīnām gripai līdzīgie simptomi biežāk ir izteiktāki pēc vakcīnas 2. devas saņemšanas. Savukārt "AstraZeneca" vakcīnai "Vaxzevria" - pēc 1. devas saņemšanas. Blakusparādības mēdz stiprāk izpausties jaunākiem cilvēkiem.

"Ja pacientam ir bažas par jebkuru veselības traucējumu iespējamu saistību ar vakcināciju, jāsazinās ar ārstu. Ja pēc vakcinācijas gripai līdzīgie simptomi nemazinās un ilgst vairāk nekā 3 dienas vai tie pastiprinās, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu," norāda Tamme-Zvejniece. 

Būtiski ņemt vērā, ka organisma aizsardzība pret vīrusu iestājas tikai pēc vakcīnu pret Covid-19 otrās devas saņemšanas.

Šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram, balstoties uz pieejamiem datiem, būtu noteikta ticama cēloniska saistība ar vakcīnu.

Tamme-Zvejniece pauž, ka ikviens ziņojums par Covid-19 vakcīnu blakusparādībām tiek rūpīgi izvērtēts. Ziņojumus izvērtē gan ZVA (atsevišķos būtiskos gadījumos konsultējoties arī ar Imunizācijas valsts padomi, Veselības inspekciju un dažādiem atbilstošās medicīnas jomas klīniskiem speciālistiem), gan Eiropas Zāļu aģentūra, kā arī visu Eiropas valstu zāļu aģentūru speciālisti un vakcīnu reģistrācijas īpašnieki.

Saskaņā ar ES izstrādāto nepārtrauktas Covid-19 vakcīnu drošuma uzraudzības plānu šo vakcīnu uzraudzība tiek veikta ievērojami intensīvāk nekā citām zālēm, lai nodrošinātu jaunas drošuma informācijas ātru identificēšanu, apkopošanu un analīzi. Šie pasākumi arī ļauj normatīvā regulējuma iestādēm ātri izvērtēt jaunākos datus no dažādiem informācijas avotiem un nepieciešamības gadījumā veikt visas nepieciešamās reglamentējošas darbības sabiedrības veselības aizsardzībai.