“Savējos nepametam!” Par sankciju pārkāpšanu aizdomās turētus krievu žurnālistus Latvijā metas aizstāvēt ASV notiesāta spiedze
Marta izskaņā Jauns.lv vēstīja par aizdomīgu Krievijas propagandas TV kanāla “RT Deutsch” darbošanos Vācijā un pētīja, vai Latvijā esošo “Rossiya Segodniya” mediju žurnālistus būtu iespējams iesaistīt spiegošanā. Pēc šīs publikācijas Kremļa pakļautībā esošo vietējo mediju pārstāvju aizstāvībai tika pieaicināta Marija Butina – sieviete, kura pati ASV atzinusies nolūkā spiegot un izcietusi cietumsodu.
Marta izskaņā Jauns.lv rakstīja par kādu savādu Krievijas propagandas TV kanāla “RT Deutsch” žurnālista piedzīvojumu Vācijā.
“RT Deutsch” ir RT (iepriekš zināms kā “Russia Today”) meitas kanāls, savukārt pašu RT kontrolē odiozā krievu TV personība, Krievijas Federācijas informācijas aģentūras “Rossiya Segodniya” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs. Pašos medijos gan pastāvīgi tiek norādīts, ka RT un “Rossiya Segodniya” esot “divas dažādas aģentūras”.
TV reportieris apgalvoja, ka viņam augustā uzdots “izspiegot Alekseju Navaļniju”, kad Krievijas prezidenta Vladimira Putina skaļākais kritiķis komā atradies Berlīnes slimnīcā “Charite”.
Uzdevums, kurš sākotnēji šķitis kā tipisks “paparaci” darbiņš, ātri vien ieguvis citas aprises, kad “RT Deutsch” nu jau bijušajam žurnālistam Danielam Langem kopā ar ekskluzīvajiem kadriem ar Navaļniju vienlaikus uzdots pievērst uzmanību slimnīcas apsardzei, fotografēt tur patrulējošos karavīrus un izpētīt ieejas punktus ārstniecības iestādē.
Plašāk par to iespējams izlasīt šeit.
Vai “Rossiya Segodniya” harta paredz žurnālistus izmantot spiegošanai?
Incidents Vācijā rietumu medijos tika uzlūkots kā iespējams Krievijas Federācijas specdienestu mēģinājums izmantot medijus spiegošanai. Reaģējot uz to, Jauns.lv īsumā pievērsās arī pašmāju Kremļa mediju struktūrai un darbībai.
Iemesls interesei bija arī iepriekš minēto notikumu rezultātā publiski izceltais “Rossiya Segodniya” dokuments – harta, kurā rakstīts, ka šīs aģentūras izmantošana informācijas ieguvei Krievijas valdības interesēs faktiski ir viens no aģentūras uzdevumiem.
Dokumenta 2. nodaļas (aģentūras darbības mērķi un uzdevumi) 2. apakšnodaļas 6. punktā teikts:
“[aģentūras uzdevumos ietilpst] Krievijas Federācijas valsts varas iestāžu nodrošināšana ar operatīvo informāciju par sociālekonomisko un politisko situāciju Krievijas Federācijā un ārzemēs”.
Krievijas Federācijas informācijas aģentūras “Rossiya Segodniya”, tātad Dmitrija Kiseļova kontrolē Latvijā darbojas ziņu portāli lv.baltnews.com un sputniknewslv.com.
Cita starpā Jauns.lv arī uzrunāja šo mediju žurnālistus – Andreju Jakovļevu, Andreju Solopenko, Allu Berezovskuju un sputniknewslv.com fotogrāfu Sergeju Melkonovu, kuri iespēju un vēlmju robežās sniedza komentārus.
Žurnālistus aizstāv aktīviste, kura pati atzinusies spiegošanā Krievijas labā
Īsi pēc Jauns.lv publikācijas, lv.baltnews.com tika ievietots raksts, kurā interese par krievu žurnālistu darbību Latvijā un to, vai viņiem ir zināms par “Rosiya Segodniya” hartu un tajā noteikto, tika nodēvēta par “klasisku provokāciju”.
Pieaicinātais eksperts šajā gadījumā bija Krievijas pilsone Marija Butina, kura tika pieteikta kā sabiedriskā aktīviste un fonda “Savējos nepametam” dibinātāja.
Fonds esot radīts, lai palīdzētu Latvijā aktīvajiem krievu mediju pārstāvjiem cīnīties par savām tiesībām.
Jāpiebilst gan, ka fonda aktivitātes šobrīd ir saistāmas tieši ar “Rosiya Segoniya” pakļautībā esošajiem medijiem un iepriekš minētajiem žurnālistiem, kurus Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada 3. decembrī aizturēja uz aizdomu pamata par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpšanu.
Taču Latvijā Marija Butina lielākoties uzmanību izpelnījusies savu ASV aktivitāšu dēļ.
Vēl 2018. gada jūlijā ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka ir aizturējusi Krievijas pilsoni, ieroču un praktiskās šaušanas entuziasti, aktīvisti Mariju Butinu.
Aizturēšana veikta uz aizdomu pamata par iespējamu darbošanos Krievijas specdienestu labā, ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.
Tā paša gada decembrī Butina tiesā parakstīja vienošanos par atzīšanos, apliecinot, ka viņas darbības bijušas daļa no sazvērestības, lai nodibinātu neoficiālus kontaktus ar amerikāņiem, kas varētu ietekmēt ASV politiku.
Tiesas sēdē Vašingtonā Butina skaidroja, ka darbojusies Krievijas amatpersonas vadībā.
Viņa atzinās, ka centusies nodibināt kontaktus ar ietekmīgo ASV šaujamieroču lobija organizāciju, lai dibinātu neoficiālus kontaktus konservatīvajās aprindās pirms ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanām, kurās Donalds Tramps sakāva Hilariju Klintoni.
ASV aizturētā Krievijas aģente Marija Butina
Butina no 2015.gada līdz 2017.gada sākumam strādājusi "pēc Krievijas valdības augsta līmeņa amatpersonas norādījumiem" un šī amatpersona tagad ir pakļauta ...
Butinai esot uzdots slepeni “savest kopā” Trampu un Putinu
Laikraksts “The New York Times” gan toreiz ziņoja, ka Butinas iecerētā loma bijusi patiesi svarīga – viņai uzdots mēģināt nodibināt kontaktus starp Trampu un Putinu 2016. gadā, vēl pirms Trampa uzvaras vēlēšanās.
Abi prezidenti tomēr netika minēti vārdā federālo aģentūru publicētajos juridiskajos dokumentos.
Tieslietu ministrija paziņoja, ka Butina no 2015. gada līdz 2017. gada sākumam strādājusi “pēc Krievijas valdības augsta līmeņa amatpersonas norādījumiem” un šī amatpersona tagad ir pakļauta ASV sankcijām.
No cietuma viņa tika atbrīvota pēc 18 mēnešiem – 2019. gada oktobrī, pēc kā atgriezās Krievijā, kur turpina rosīties kā politiskā aktīviste.
Vēl šī gada janvāra un februāra mijā, kamēr daudzās Krievijas pilsētās tika agresīvi apspiesti vērienīgi protesti pret Alekseja Navaļnija tiesāšanu, Marija Butina neviena netraucēta protestēja pie Krievijas Ārlietu ministrijas pieņemšanas nama Maskavā.
Janvāra beigās Butina arī paguva protestēt pie Latvijas vēstniecības Krievijā (Maskava) un iemūžināt akciju savos sociālajos tīklos:
Akciju ietvaros ASV notiesātā spiedze, ar saukli “Savējos nepametam!” aicināja “izbeigt žurnālistu apspiešanu Latvijā”.
Vēl šī gada 13. martā Marija Butina attālināti piedalījās “Latvijas krievu savienības” rīkotā konferencē “Represijas pret krievu žurnālistiem Latvijā”, kur pauda solidaritāti ar Latvijā pērnā gada decembrī aizturētajiem mediju pārstāvjiem.
Konferencē Latvijā notiekošais, kā ierasts, tika pasniegts kā Eiropas valstī nepieņemama vēršanās pret brīvību.
Jautājumi par Krievijas specdienestu iespējām izmantot “Rossiya Segodniya” un RT mediju tīklu darbiniekus “speciāliem uzdevumiem”, kā “RT Deutsch” vadība nosaukusi okšķerēšanu ap komā esošo Navaļniju, domājams, tik viegli nevar būt atbildēti.
Taču apgriezts scenārijs – no spiega par žurnālistu/TV seju – , šķiet, ir teju vai ierasta prakse.
Marijai Butinai īsi pēc cietumsoda izciešanas ASV un atgriešanās Maskavā tika piedāvāts pašai savs raidījums RT televīzijas kanālā, kura ietvaros viņa komentētu aktuālos notikumus Krievijā.
Karjeru Krievijas televīzijā reiz uzsāka arī no ASV par spiegošanu 2010. gada vasarā deportētā Krievijas pilsone Anna Čepmena.
