Kāds gadījums ar Navaļniju Vācijā liek jautāt - vai Kremļa mediju žurnālisti Latvijā var tikt izmantoti kā spiegi?

Vācu žurnālists Daniels Lange, kura stāstu 9. martā publicēja “Bild”, iepriekš strādāja “RT Deutsch”.

Tas ir RT (iepriekš zināms kā “Russia Today”) meitas kanāls, savukārt pašu RT kontrolē odiozā krievu TV personība, Krievijas Federācijas informācijas aģentūras “Rossiya Segodniya” vadītājs Dmitrijs Kiseļovs.
 
Kiseļova vadīto mediju organizāciju paspārnē radītie RT televīzijas kanāli, ziņu portāli, kā arī “Sputnik” (agrāk “Golos Rossii”, “RIA Novosti”) ziņu portāli rietumvalstīs sen pazīstami kā Kremļa propagandas mediji, un uz viņu pašu attiecas starptautiskās sankcijas.
 
Pēc aiziešanas no darba šajā TV kanālā Daniels Lange atklājis, ka laikā, kad Berlīnes slimnīcā “Charite” pēc neveiksmīga indēšanas mēģinājuma ārstējās Vladimira Putina skaļākais kritiķis Aleksejs Navaļnijs, “RT Deutsch” vadība viņu mēģinājusi izmantot tolaik vēl komā esošā krievu opozicionāra izspiegošanai.

Viss sācies augustā, kad Daniels pievienots aplikācijā “Telegram” speciāli izveidotā slepenā sarakstē starp viņu un TV kanāla vadību.

Sarakste nosaukums bijis “Berlīnes īpašais” (“Berlin Spezial”, iepriekš saukta par “N Berlin”).

“Katja, es neesmu slepenais aģents!”

Spriežot pēc sarakstes, kuru “Bild” nopludinājis pats Daniels, tajā piedalījušās piecas personas, ieskaitot viņu pašu un “RT Deutsch” galveno redaktori Dinaru Toktosunovu.
 
Priekšniecība žurnālistam uzdevusi “veikt izmeklēšanu”, analizēt, “uzzināt to, ko citi nezina” un, ja nepieciešams, arī “pirkt informāciju”.
 
Tas darīts, sākumā glaimojoši izsakoties par Danielu Langi kā talantīgu un īpaši prasmīgu žurnālistu.
 
Viņš pats gan sarunā ar “Bild” atzīst, ka pietiekami ātri kļuvis skaidrs – slepenajai sarakstei ar priekšniecību un uzdevumam tikt pēc iespējas tuvāk Navaļnijam, visticamāk, nav nekāda sakara ar ekskluzīvu kadru iegūšanu.
 
Tas ir mēģinājums atrast vājās vietas slimnīcas “Charite” apsardzes sistēmā, kura tobrīd, ņemot vērā īpašo pacientu no Krievijas, bijusi pastiprināta.
 
Nopludinātajā sarakstē redzams, ka vadība, kuru it kā interesējuši paparaci veida kadri ar komā esošo Navaļniju, Danielam jautā, vai viņa nofotografētie slimnīcas vārti ir vienīgie, pa kuriem iekļūt tās teritorijā, un lūdz nofotografēt apsargus, kuri tobrīd tur dežūrē.
 
Uz žurnālista argumentu, ka pašlaik to nevar izdarīt, jo apkārt ir daudz karavīru, “RT Deutsch” priekšniecība viņam lūdz nofotografēt “visus daudzos karavīrus”.
 
Pēcāk Danielam tiek uzdots mēģināt iekļūt slimnīcā un tikt pēc iespējas tuvāk Navaļnija palātai. Viņam ieteikts izlikties par pacientu vai Navaļnija sievas Jūlijas draugu, kā arī oficiāli runājot ar slimnīcas pārstāvjiem, izvairīties atklāt, ka pārstāv “RT Deutsch”.
 
Uz šo visu Daniels rakstiski kādā brīdī atcirtis: “Katja, es neesmu slepenais aģents!” un lūdzis Kremļa medija priekšniecībai dot reālistiskus uzdevumus saistībā ar tā laika aktualitāti – Alekseju Navaļniju.
 
Pēcāk žurnālistam doti arī citi uzdevumi – pievērsties Navaļnija sabiedroto un viņa dibinātā “Korupcijas apkarošanas fonda” biedru Leonīda Volkova un Marijas Pevčihas izsekošanai.

Krievu žurnālisti arī iepriekš mēģinājuši pielavīties pie “Novičok” upuriem

Pēc “RT Deutsch” pamešanas un sarunas ar “Bild” Daniels Lange paguvis izdot arī grāmatu par darbu Krievijas propagandas TV kanālā. Tikmēr “RT Deutsch”, reaģējot uz marta publikāciju, paziņojis, ka plāno vērsties tiesā pret “Bild”. Kremļa medija ieskatā “Bild” nepamatoti apvainojis viņus spiegošanā.
 
Savukārt, komentējot Daniela Langes apgalvojumus un publicēto saraksti, “RT Deutsch” skaidro – žurnālists atteicies darīt savu darbu un saraksti, kurā par to strīdas ar vadību, publicējis internetā.
 
Neskatoties uz to, cik aizdomīga šķiet nopludinātā sarakste un “RT Deutsch” interese par “Charite” apsargiem, dislocētajiem karavīriem un slimnīcas teritorijas plānojumu, atruna par žurnālistam doto paparaci uzdevumu, jāatzīst, ir pietiekami ticama.
 
Šis arī nebūt nav pirmais gadījums, kad Kremlim draudzīgos medijus māc īpaša ziņkāre par kādu, kurš pēc saindēšanās ar nervus paralizējošo vielu “Novičok”, smagā stāvoklī taču dzīvs nonācis slimnīcā.
 
Vēl 2018. gada aprīlī britu mediji ziņoja par kādu bezkaunīgu Krievijas TV kanāla “RenTV” reportieri, kurš kopā ar operatoru bija ielavījies Solsberi slimnīcā, piekļūstot ļoti tuvu tur guļošajam Sergejam Skripaļam – krievu un britu dubultaģentam, kuru, kā tiek uzskatīts, mēģinājuši nogalināt Krievijas specdienesti.

Vai “Rossiya Segodniya” harta paredz žurnālistus izmantot spiegošanai?

Varētu domāt, ka stāsts ar žurnālistu no Vācijas, iespējams, liecina par to, ka Krievijas specdienesti mēģinājuši izmantot RT mediju resursu kā instrumentu spiegošanai ārvalstīs.
 
Šādu domu gājienu gan būtu itin viegli nodēvēt par fantāziju, taču ir citas līdzīgi strādājošas mediju aģentūras “Rossiya Segodniya” harta, kurā melns uz balta rakstīts, ka šīs aģentūras izmantošana informācijas ieguvei Krievijas valdības interesēs faktiski ir viens no aģentūras uzdevumiem.
 
Dokuments ar nosaukumu “Federālā valsts unitārā uzņēmuma – Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodniya” harta” ir pieejams publiski Krievijas Federālās preses un masu komunikācijas aģentūras mājaslapā.
 
Šī dokumenta 2. nodaļas (aģentūras darbības mērķi un uzdevumi) 2. apakšnodaļas 6. punktā rakstīts:
 
“[aģentūras uzdevumos ietilpst] Krievijas Federācijas valsts varas iestāžu nodrošināšana ar operatīvo informāciju par sociālekonomisko un politisko situāciju Krievijas Federācijā un ārzemēs”.

“Rossiya Segodniya” tīkls sniedzas arī līdz Latvijai

“Rossiya Segodniya” aģentūras savērptais propagandas mediju un zīmolu tīkls, kā zināms, sasniedz arī Baltijas valstis un Latviju.
 
Pie mums vēl joprojām darbojas ziņu portāli lv.baltnews.com un sputniknewslv.com, kuru saikni ar “Rossiya Segodniya” aģentūru iepriekšējos gados aprakstīja Latvijā bāzētais Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

Šobrīd arī lv.baltnews.com ir izlasāms, ka vietne pieder “Rossiya Segodniya” aģentūrai.
 

Šajos medijos, līdzīgi kā Vācijā un arī citviet rietumos, darbojas pašmāju žurnālisti.
 
Latvijā vieni no dzirdētākajiem ir kādreizējais lv.baltnews.com galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, kā arī žurnālisti Andrejs Solopenko un Alla Berezovskaja, kuri arīdzan veidojuši publikācijas lv.baltnews.lv.
 
Pērn decembrī medijos izskanēja, ka Valsts drošības dienests (VDD) veica kratīšanas ar septiņām personām saistītos objektos Latvijā un dažus no šiem ļaudīm īslaicīgi aizturēja uz aizdomu pamata par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpšanu.
 
Aizturētie bija iepriekš minētie Jakovļevs, Solopenko, Berezovskaja un prokrekmliskais aktīvists, bijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans.

Ko saka šo mediju žurnālisti?

Pēc ilgākiem centieniem Jauns.lv izdevās sazināties ar minētajiem lv.baltnews.lv pārstāvjiem kā arī ar fotogrāfu Sergeju Melkonovu, kurš regulāri sadarbojas ar pašmāju sputniknewslv.com.
 
Telefonsarunā, cerot uz atklātību, žurnālistiem vaicājām, vai viņiem ir zināms, ka viņu pārstāvēto mediju saimniekaģentūras darbību regulē minētā harta, vai ir zināms par tajā rakstīto un – vai kādreiz ir nācies pildīt redakcijas dotus uzdevumus, kuri radījuši aizdomas par citiem iespējamiem intereses iemesliem.
Andrejs Solopenko telefonsarunas sākumā, smejot pauda, ka viņam ir zināms par Vācijas medijā “Bild” publicēto stāstu, taču, viņaprāt, ticams esot “RT Deutsch” skaidrojums par to, ka vācu žurnālistam uzdots iejusties paparaci lomā, ko viņš vienkārši nav gribējis darīt.
 
Par savu saikni ar Krievijas Federācijas ziņu aģentūru un lv.baltnews.com Solopenko saka: “Jāsaprot, ka “Russia Today”  un “Rossiya Segodniya” ir divas dažādas juridiskas personas. Es strādāju “Baltnews”, tēmas, par kurām rakstīt, izvēlos pats. To, kas notiek “Russia Today”, es nevaru komentēt.”

Par “Rossiya Segodniya” hartu un tajā rakstīto viņam neesot bijis zināms.
 
Līdzīgu komentāru sniedza arī bijušais lv.baltnews.com galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs.
 
Vēl 2018. gada vasarā “Baltnews” zīmola portālos parādījās informācija par redakciju maiņām saistībā ar “izdevēju maiņu”.
 
Taču Firmas.lv datubāze gan liecina, ka Jakovļevs joprojām ir “Rakurs.lv” (tā pēc 14.06.2018. pārsaukts “BALTNEWS.LV”) valdes loceklis un patiesā labuma guvējs.

“Neesmu “Baltnews” jau trīs gadus. Zinu par Vācijas stāstu, taču, cik saprotu, žurnālistam vienkārši bija dots paparaci uzdevums,” pauda Jakovļevs.
 
Viņš arī piebilda, ka šobrīd, būdams aizdomās turamais VDD virzītajā kriminālprocesā, izteiksies rezervēti. Jakovļevs piedāvāja nākotnē veikt plašāku interviju ar noteikumu, ka galarezultāts tiks saskaņots. Par minētajā hartā pausto Jakovļevs neizteicās.
 
Žurnāliste Alla Berezovskaja telefonsarunā ar Jauns.lv arīdzan noliedza, ka viņai kādreiz būtu doti aizdomīgi, nestandarta uzdevumi no redakcijas puses.
 
“Tēmas, par kurām rakstu, izvēlos pati. Reizēm arī redakcija piedāvā, taču strādāju tikai ar to, kas pašai liekas saistoši,” komentē Berezovskaja, arīdzan argumentējot, ka “Russia Today” (kura viens no māsas kanāliem ir “RT Deutsch”) un “Rossiya Segodniya” ir divi dažādi mediji.
 
“Šobrīd mūs tur aizdomās par starptautisko sankciju pārkāpšanu, taču sankcijas ir uzliktas vien Dmitrijam Kiseļovam [“Rossiya segodniya” vadītājs]. Mēs ar saviem rakstiem iekš “Baltnews” nu nekādi nevairojam viņa labklājību. Kriminālprocess pret mums ir absurds. Tas ir Latvijas mēģinājums izstumt krievu kritiku,” pauda Berezovskaja.
 
Uz jautājumu, vai viņai un nesen īslaicīgi aizturētajiem kolēģiem šobrīd ir ļauts turpināt darbu medijā, Berezovskaja atbild: “Cik man zināms, turpināt rakstīt mums nav nekādi aizliegts”.
 
Portāla sputniknewslv.com fotogrāfs Sergejs Melkonovs telefonsarunā vien apgalvoja, ka par Vācijā notikušo nav zinājis un sarunu nevēlējās turpināt.

Baltijas valstu mēģinājumi ierobežot propagandu internetā

Skaļāk pēdējos mēnešos izskanējušas ne tik viennozīmīgi vērtējamas vēstis par to, kā Latvijā ir ierobežota pārdesmit dažādu Krievijas TV kanālu darbība, taču interneta portāliem, kuros arī nereti tiek izplatīta Kremlim tīkamā gaismā pasniegta interpretācija un arī dezinformācija par Latvijas politiku, bēgot no “izslēgšanas”, klājies vieglāk.
 
Tam pašam “Baltnews” zīmola portālam Latvijā vēl 2019. gadā nācies saskarties ar bloķēšanu. Pēcāk nomainīts tā domēns no baltnews.lv uz lv.baltnews.com.
 
“Baltnews” zīmola ziņu portāli joprojām darbojas arī Igaunijā un Lietuvā, kur tiem raksta vietējie autori, taču “Sputnik” vietējās redakcijas nu darbojas tikai Latvijā un Lietuvā.
 
Igaunijā šis medijs darbu 2020. gadā pārtrauca Eiropas Savienības (ES) sankciju sloga dēļ – vietējās bankas uzteica turpmāku sadarbību ar “Rossiya Segiodniya”.

Stāsta turpinājumā vērsīsimies pie ekspertiem, lai noskaidrotu Krievijā reģistrētās informācijas aģentūras dokumenta satura reālos radītos riskus Baltijā.