Izšķērdīgās un nu jau skandalozās "Zaļās klases" dīvainību saraksts ir garš, tomēr atsauksmes bijušas labas

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics zaudējuši amatus pēc trauksmes cēlāja ziņojuma. Īpašas aizdomas izpelnījusies skolēnu izglītošanai izveidotā "Faunas klase". Sabiedrībā viedokļi atšķiras – vieni uzskata, ka Tauriņš ir labs menedžeris un visu darījis pareizi, citi atgādina, ka pašvaldības uzņēmums katru gadu saņēmis domes dotācijas.

Strādā ar peļņu

"Rīgas meži" ir trešais lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā ar apmēram 60 000 hektāru meža, uzņēmumam pieder arī briežu dārzs un kokzāģētava "Norupe". Tauriņš vadījis "Rīgas mežus" kopš to dibināšanas 2008. gadā.

Uzņēmums ar zaudējumiem strādājis tikai 2011. gadā, kad tie bijuši 320 000 eiro. Visos pārējos gados bijusi peļņa, pārsvarā vairāk nekā miljons eiro, bet 2018. gadā pat 3,14 miljoni eiro. 2019. gads aizvadīts ar 17 miljonu eiro apgrozījumu un 621 579 eiro peļņu.

Rīgas domes deputāts Uģis Rotbergs "Kas Jauns Avīzei" gan norāda, ka "Rīgas meži" nav pašvaldībai maksājuši dividendes, bet tieši otrādi – par pilsētas parku kopšanu katru gadu saņēmuši vairāk nekā miljonu no pašvaldības. Tikai šogad, ņemot vērā stipri samazināto pilsētas budžetu, uzņēmums beidzot piekritis to darīt uz sava rēķina.

Kāds avots, kurš vēlas palikt anonīms, "Kas Jauns Avīzei" teic, ka trauksmes cēlāja ziņojums, visticamāk, gan nāk no domes Audita un revīzijas pārvaldei tuvām personām un kalpo par pamatu Tauriņa atstādināšanai vēl pirms audita pabeigšanas, lai izslēgtu ietekmes iespējas pārbaudes laikā, un situācija ar "Zaļo klasi" ir tikai viena no epizodēm.

Kas ir "Zaļā klase"

Jauniešu izglītības programmas projekts "Zaļā klase" briežu dārza vidū netālu no Ogres mežniecības uzsākts pirms sešiem gadiem, mērķis ir iepazīstināt bērnus ar meža apsaimniekošanu un koksnes pārstrādi no "sēklas līdz kokmateriālam".

Uzņēmuma 2018. gada publiskajā pārskatā izlasāms, ka programmas ietvaros uzņemtas 42 mācību ekskursijas ar 1300 dalībniekiem.

Tomēr lielākos jautājumus raisa šīs programmas materiālajai bāzei iztērētie līdzekļi, par kuriem norādīts trauksmes cēlēja ziņojumā. Ap 200 kvadrātmetru plašās divstāvu ēkas "Faunas klase" izbūvē un aprīkošanā ieguldīti vairāk nekā 627 000 eiro, pirmajā stāvā ir lekciju telpa, otrajā – "Zaļās klases" administrācija.

Pēc dokumentiem, guļbūve atvesta jau gatava un vislielākie izdevumi bijuši par demontāžu un transportēšanu – 68 000 eiro. Būvmateriāli izmaksājuši 57 000 eiro, celtnieku algas 142 000 eiro, viss kopā 267 000 eiro.

Salīdzinājumam – par šādu cenu koka māju būvniecības uzņēmumi ir gatavi piedāvāt dzīvošanai pilnībā gatavas privātmājas vidēji 250 kvadrātmetru platībā.

Porcelāna servīze ar briežiem

"Faunas klases" iekārtojums atgādina nelielu konferenču centru, kas nav nekas slikts, tomēr uzmanību ir piesaistījuši pirkumi, kas ar jauniešu izglītošanu īsti nesader, piemēram, vācu porcelāns.

"Trauksmes cēlēju ziņojumam ir pievienotas pavadzīmes, pēc kurām redzams, ka ir iepirktas arī 80 dažādas alkohola lietošanai paredzētas glāzes par 900 eiro un ar briežiem ilustrēta porcelāna servīze par 2000 eiro – šos traukus dabā gan vēl neesam redzējuši," teic domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.

Viņam pat radies iespaids par mednieku namiņu. Taisnības labad jāprecizē, ka ēkā gan nav ne pirts, ne guļamtelpu. Apgalvojumus par ekskluzīvām mēbelēm arī var vērtēt dažādi. Ir skaidrs, ka iegādātie krēsli nav no vislētākā gala, kas salūzīs dažu mēnešu laikā. Stūra dīvāns maksājis 600 eiro.

Gribējuši kā labāk, nevis šķūnīti

Visdrīzāk porcelāna servīze nav izmantota, lai bērnus pēc ekskursijas mežā cienātu ar karstu tēju, tomēr skolotāju atsauksmes par "Zaļo klasi" ir labas.

Bijušais Rīgas mežu valdes loceklis Juris Buškevics TV3 raidījumā "Nekā personīga" paudis: "Es domāju, ka mūsu jaunatne ir jāizglīto nevis kādā malkas šķūnītī, kur parādīt, kā sanaglot būrīti. Bet jārāda ir vislabākais. To rāda piemēri arī citās Eiropas valstīs. (..) Pirmo reizi dzirdu par alkohola glāzēm. Visticamāk, tās ir limonādes glāzes."

Cepurītis norāda, ka nesaprotams esot arī otras ēkas projekts, kurā jau iztērēti 300 000 eiro, bet kopējie tēriņi sasniedz pusmiljonu. To paredzēts aprīkot ar virtuves iekārtu, plīti, tērauda galdiem un vinču līdz 500 kilogramu smagu dzīvnieku ķermeņu pacelšanai. Pēc apraksta tas vairāk atgādina medījuma gaļas pārstrādes cehu, un Tauriņš skaidro, ka domāts apmācīt jaunos medniekus.

Pārmet arī par kokzāģētavu

Rīgas meži arī ne pirmo reizi saņem pārmetumus par faktu, ka uzņēmumam pieder gan mežs, gan kokzāģētava, kurai ir iespēja iegūt izejmateriālus faktiski par pašizmaksu. Trauksmi par to cēlusi gan Valsts kontrole, gan Konkurences padome.

Dīvainākais ir tas, ka kokzāģētava "Norupe" baļķus, kuri ir resnāki par 32 centimetriem, pati nepārstrādā, bet pārdod par visai zemu cenu – tādā veidā uzņēmums gadā zaudējot vismaz pusotru miljonu eiro.

Domei esot arī informācija par lielām summām, kas maksātas par it kā saņemtiem juridiskajiem pakalpojumiem. Arī par divu medību saimniecību apsaimniekošanu un tajās ieguldītajiem līdzekļiem ir daudz jautājumu.

Auditēs līdz maijam

Kā līdzīgos gadījumos, viedokļi krasi atšķiras. Vieni apgalvo, ka Tauriņš ir kārtīgs saimnieks un atstādināts, jo nav gribējis parakstīt līgumus ar domei tuvām PR jeb sabiedrisko attiecību kompānijām. Citi uzskata, ka uzņēmums ar tādu materiālo bāzi un iespējām finansiāli strādājis ļoti slikti un Tauriņu jau sen vajadzējis atlaist.

Viņš pats atzīst, ka īpašniekam ir visas tiesības pieņemt un atlaist uzņēmumu vadītājus, līdz ar to nolēmis necīnīties par palikšanu amatā. Taču, ja jaunā domes vadība ķeršoties klāt Tauriņa izlolotajam vides izglītības projektam, tad gan viņš "gulšoties uz sliedēm". Arī par visu pārējo viņam neesot par ko kaunēties – gan par Rīgas parkiem, gan Mežaparku, Lielo estrādi un citiem darbiem.

Jāpiebilst gan, ka "Zaļā klase" nav Tauriņa izdomāta, šāda kustība Latvijā ir sākusies jau pirms apmēram desmit gadiem. Šādi projekti īstenoti Ozolniekos, Rēzeknē, Naujenē un citur, taču tur pārsvarā nodarbību vietas iekārtotas zem klajas debess vai ar ļoti pieticīgām būvēm un tēriņiem. Arī "Latvijas finieris" rīko skolēniem nometnes ar šādu nosaukumu.

Pārbaudi iecerēts pabeigt maijā. "Cerams, ka tās rezultāti tad arī viesīs pilnīgu skaidrību, bet, ja tur būs redzamas kādas nelikumības, informācija noteikti tiks nodota tiesībsargājošajām iestādēm," piebilst Cepurītis.