Zinātnieki noskaidrojuši, ka kovidlaikā Latvijā mazinājusies apmierinātība ar seksu

Tā ir tikai maza daļiņa no problēmām, ko Latvijas zinātnieki un pētnieki skaidroja desmit zinātniskajos projektos, kas veltīti Covid-19 seku mazināšanai un kam valsts budžets kopā atvēlējis teju piecus miljonus eiro. Līdzās no pirmā skata it kā nenopietnām problēmām tika risināti arī gluži nopietni jautājumi – jaunu zāļu izstrāde un pielietojums, Covid-19 efektīgāka ārstēšana un daudz kas cits. Jauns.lv turpina iepazīstināt ar Latvijas zinātnes kovidlaika projektiem.

1. Trešdaļa ar seksu pandēmijas laikā nodarbojas biežāk, 6,9% - izteikti retāk, pārējie – tāpat kā iepriekš

Deviņus mēnešus 66 epidemiologi, sabiedrības veselības eksperti, psihiatri, psihologi, ginekologi, seksuālās un reproduktīvās veselības speciālisti, pediatri, ģimenes ārsti, pedagogi un citi eksperti pētīja “Latvijas veselības aprūpes nepārtrauktību, psihiskās veselības un psiholoģisko noturību, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī senioru un bērnu veselību” projekta “Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” ietvaros Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktores asociētās profesores Andas Ķīvītes-Urtānes virsvadībā.

Uzreiz jāuzsver, ka šis nebija nekāds unikāls Latvijas pētnieku izgudrots projekts, bet tikai Latvijas sadaļa 33 valstu kopprojektā, kas izvērtēja pandēmijas ietekmi dažādos pasaules reģionos ar atšķirīgu labklājības līmeni. Projekts bija sadalīts piecās tēmas: “Veselības aprūpes nepārtrauktība”, “Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība”, “Seksuālā un reproduktīvā veselība”, “Gados vecāku iedzīvotāju veselība” un “Bērnu veselība”.

Piemēram, sadaļā par seksuālo veselību un uzvedību, kurā kā viena no vadošajām pētniecēm piedalījās ginekoloģe un dzemdību speciāliste Ieva Briedīte, tikai secināts: “Diezgan likumsakarīga ir pētījumā fiksētā saistība, ka, pieaugot spriedzei, palielinājās cilvēku neapmierinātība ar seksuālo dzīvi, tāpat kā – pieaugot spriedzei, samazinājās arī seksuālo attiecību biežums. Pētījumā fiksēts, ka lielākajai daļai – 58% dzimumdzīves biežums pārsvarā nemainījās, bet izteikti samazinājās – 6,9%. Savukārt dzimumdzīves biežums izteikti pieauga vidēji katram trešajam no 100 aptaujātajiem,” to viņa atklāja portālam Lsm.lv. Tāpat noskaidrojās, ka ar seksuālo apmierinātību neveicās tiem, kuri šajā laikā vairāk lietoja alkoholu un kuri šai laikā zaudēja darbu vai savu biznesu un arī tiem, kuriem tika samazināta darba slodze. Visvairāk neapmierinātas bija sievietes, jo sevišķu spriedzi izjuta vecāki, pedagogi un mediķi, un, lai kā mēs arī cīnītos par dzimumlīdztiesību, par māmiņām, medmāsām un skolotājiem joprojām visvairāk strādā sievietes. Lai arī procentuāli epidēmijas laikā latvieši sākuši vairāk nodarboties ar seksu, apmierinātība ar to kritusies – no 81,9% uz 75,9%.

Tāpat dažādās pētījuma sadaļās tika noskaidrots, ka aptuveni pusei - 51% - bērnu un jaunu cilvēku bez hroniskām saslimšanām pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs vai vairāk nedēļas saglabājās dažādas veselības problēmas, teju trešdaļai jeb 27% bērnu un pusaudžu pētījumā tika novērotas nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības. Arī tas, ka 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem pandēmijas laikā ir izvairījušies no veikalu un sabiedrisko vietu apmeklēšanas, sabiedriskā transporta lietošanas, kā arī cita veida tiešas saskarsmes ar cilvēkiem. Savukārt Latvijas Universitātes pētnieki analizēja “cilvēktiesību sistēmu kā pamatstruktūru, kas spēs stiprināt vērstos centienus pandēmijas lokālai, nacionālai un globālai stiprināšanai”, pētīja “pandēmijas radītās iespējas un problēmas primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai” un citus aspektus.

Tomēr praktiski visus interesē, ko tad mūsu zinātne piedāvā, kā sagatavot veselības nozari “nākotnes epidēmijām”. Lūk, dažas rekomendācijas no oficiālās prezentācijas: * jāsakārto telemedicīnas pakalpojumu apmaksas un fiksēšanas/uzskaites kārtība; * zobārstniecības pakalpojumus nevis atcelt, bet aizstāt ar alternatīvajām neinvazīvajām vai mazinvazīvajām metodēm; * nepieciešamas izmaiņas Slimnīcu katastrofu plānos (bez koncentrēšanās uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru “Latvijas Infektoloģijas centrs”); * nepieciešamība pēc mājas apstākļos veicama medikamentozā aborta.

2. Digitāli aprēķina infekcijas izplatību

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru veicis starpdisciplināru pētījumu “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai”. Tā ietvaros pētnieki strādāja pie digitāla risinājuma, kas, analizējot informāciju no dažādiem sensoriem telpās, nosaka risku saslimšanai ar Covid-19.

Pētījuma fokusā bija trīs paņēmieni, ar kuriem apturēt slimības pāreju nākamajā posmā – monitorēšana, testēšana un terapija. Atbilstoši šim paņēmieniem projektu sadalīja trīs darba pakās, informē portāls par aktualitātēm inovācijās, tehnoloģijās, zinātnē, pētniecībā un uzņēmējdarbībā labsoflatvia.com:

* Monitorēšana, testēšana un terapija. Pētījuma fokusā ir trīs paņēmieni, ar kuriem apturēt slimības pāreju nākamajā posmā – monitorēšana, testēšana un terapija. Atbilstoši šim paņēmieniem projekts ir sadalīts trīs darba pakās. Darba pakas T-1 mērķis ir izveidot digitālu risinājumu, kas ar telpā ierīkotu sensoru palīdzību aprēķina katra telpā klātesošā saslimšanas risku ar Covid-19.

Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes dekāns profesors Guntis Arnicāns uzsver: “Pat, ja mēs aizmirstu par to, ka šis pētījums ir saistīts ar Covid-19, ar šo veikumu mēs varētu rūpēties, lai telpās uzturētu cilvēkam labvēlīgu vidi. Ja mēs uzturēsim vidi, kurā Covid-19 ir grūti izplatīties, sliktāk izplatīsies arī visas citas respiratorās slimības, piemēram, gripa”.

* Ievāc datus. Datorikas fakultātes pētnieki strādā pie datu ievākšanas un analīzes no dažādiem sensoriem, kas uzstādīti LU telpās Raiņa bulvārī un LU Akadēmiskajā centrā. Ar sensoriem var noteikt, piemēram, gaisa temperatūru, mitrumu, CO2 koncentrāciju, telpā esošo cilvēku atrašanas blīvumu un pat cilvēku uzvedību – vai tie klusē, runā, kliedz, klepo vai šķauda. Savukārt Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieki izstrādā matemātisko modeli, kas, ņemot vērā gan sensoru datus, gan tādas telpu pastāvīgās īpašības kā izmēru, spēj aprēķināt telpas iemītnieku risku saslimt.

Šis risinājums būšot noderīgs gan indivīdiem, gan organizācijām. Pirmkārt, telpās klātesošie varēs ieskatīties telpā ierīkotā ekrānā vai viedtālruņa lietotnē, lai saņemtu ziņas par telpas drošību. Otrkārt, telpas administrators ar pieeju visu telpu sensoru mērījumiem var pieprasīt darba pārtraukšanu, vēdināšanu vai telpu pārkārtošanu. Treškārt, sistēma var palīdzēt noteikt uzvedības noteikumus, jo saskaņā ar matemātiskajiem modeļiem – šķavas, klepus un pat runāšana palielina apkārtējo saslimšanas risku par simtiem vai pat tūkstošiem reižu, salīdzinoši ar kādu, kas klusē. Šāds risinājums būšot īpaši noderīgs sabiedriskās vietās – izglītības iestādēs, kafejnīcās, birojos un citur.

* Trīs posmi. Projekta rezultāti būs: Covid-19 aizkavēšana katrā slimības pārejas posmā; infekcijas aizturēšanas pāreja no asimptomatiskā uz simptomātisko, pateicoties ātrās testēšanas rīkam un slimības pārejas no vieglas formas uz smago aizkavēšana, uzturot elpceļos pastāvīgu pozitīvu spiedienu ar skābekļa terapijas palīdzību.

3. Notekūdeņos meklē koronavīrusu

Latvijas galvenā infektologa Uga Dumpja vadībā līdz 30. jūnijam jāpabeidz projekts “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā”, kuru īsteno vesela virkne zinātnisko iestāžu - Latvijas Universitāte, Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Lūk, pāris šīs pētījumu programmas sasniegumi:

* Izstrādāta monitoringa metode, kas, analizējot Covid-19 vīrusa klātbūtni notekūdeņos, ļauj laicīgi konstatēt saslimšanas uzliesmojumu. Zinātniskā pētījuma gaitā notekūdeņu analīzes regulāri tika veiktas 13 pilsētās, ievācot paraugus no pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Šobrīd, kaut arī projekts noslēdzies, zinātnieki darbu turpina Jelgavā. Viņi uzsver: notekūdeņu paraugs, kurā tiek konstatēta vīrusa klātbūtne, nenozīmē to, ka ūdenī atrodas infekciju izraisošs mikroorganisms. Notekūdeņos tiek meklētas Covid-19 RNS (ribonukleīnskābe), kas konstatācijas gadījumā liecina par to, ka konkrētajā apdzīvotajā vietā ir saslimušie. Līdz šim nav gūti pierādījumi, ka vīruss var izdzīvot notekūdeņos un tādējādi izplatīt slimību.

* Elektronikas un datorzinātņu institūts izstrādā malas sistēmas prototipu, kas spēj noteikt cilvēku atrašanās vietu un nodrošināt pētniekiem uzticamu informāciju par attālumu starp cilvēkiem telpās, saglabājot viņu privātumu, raksta Labsoflatvia.com. “Mūsu iekārta atpazīst, kur laikā pārvietojas cilvēki, turklāt māk nepārkāpt privātumu, jo cilvēki tiek attēloti kā punkti telpā. Šī informācija tiek nosūtīta tālākai analīzei, lai saprastu, kādās telpās, kādos apstākļos un cik ilgi cilvēki neievēro distances ierobežojumus. Pamatojoties uz šo informāciju, kritiskajās vietās var uzlabot telpu iekārtojumu un sniegt ieteikumus, kā mazināt šādu nedistancēšanās ietekmi,” saka Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pētnieks Krišjānis Nesenbergs. 

Cilvēki ne vienmēr var būt mājās, tāpēc EDI pēta kritiskās telpas, kur cilvēkiem pandēmijas laikā var nākties uzturēties, identificē, kas ir šīs telpas, un cenšas saprast, kā cilvēki tajās uzvedas. Piemēram, ārsta kabinetā un klases telpā visi cenšas ievērot vadlīnijas, bet šajās iestādēs ir telpas, piemēram, gaiteņi un reģistrācijas lete, kur gadās situācijas, ka cilvēki nejauši neievēro rekomendēto distanci. “Visu partnerinstitūciju kopīgais mērķis ir identificēt šīs vietas un analizēt, ko darīt lietas labā, lai nebūtu tā, ka viss jāierobežo vēl vairāk. Mēs meklējam veidus, kā pielāgot telpas, lai distancēšanās būtu vieglāk ievērojama,” saka Nesenbergs.

Izglītības un zinātnes ministrija par šīs pētījumu programmas rezultātiem uzskata: “siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros”, “notekūdeņu algoritms pilsētas detekcijai un monitoringam” un “algoritms vīrusa testam mājdzīvniekos un ietekmes modelis”.

4. Meldonijs cīņā pret koronavīrusu

Laikam jau viens no aktuālākajiem pētījumu projektiem ir “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem”, ko veic Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts un Rīgas Tehniskā universitāte. Cilvēkiem jau nav svarīgi, ko viņi zina vai nezina par Covid-19, bet gan tas, ar kādiem medikamentiem to pievarēt.

Izglītības un zinātnes ministrija kā pētījuma rezultātus min: “plaušas uz čipa platformas izveide”, “vakcīnu kandidāti”, “jauno zāļvielu kandidāti SARSCoV-2 metiltransferāzes inhibitori” un “preklīnisks pētījums par meldonija lietojumu plaušu bojājuma terapijai dzīvnieku modelī, pamatojuma ieguve tālākai translācijai uz klīnisko izpēti”.

Prezidenta Egila Levita iniciētajā tiešsaistes diskusijā par pētnieku risinājumiem cīņā ar Covid-19 virusologs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs pastāstīja, ka zinātnieki ir izveidojuši patentējamu “plaušas uz čipa” iekārtas prototipu, kas ļauj maksimāli reālistiskos apstākļos pētīt koronavīrusu īpašības un pārbaudīt jaunradīto zāļvielu iedarbību. Tāpat izveidoti pieci augsti aktīvi zāļvielu kandidāti, kam nepieciešami tālāki pētījumi. Tārs arī informēja par koronavīrusu vakcīnu kandidātu konstruēšanas sekmīgajiem rezultātiem, taču, viņaprāt, nozīmīgākie rezultāti sasniegti ar izstrādāto meldonija terapiju, kas uzlabo sirds funkciju un labāku noturību pret skābekļa badu, kas rodas inficēšanās ar Covid-19 gadījumā.

Jauno zinātnieku apvienības vadītājs Kristaps Jaudzems intervijā laikrakstam “Diena” pastāstīja, ka viņš piedalījies vienā no projekta “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret Covid-19 un koronavīrusiem” pētījumiem: “Tās uzdevums – izstrādāt jaunus savienojumus, kas ir ļoti aktīvi pret SARS koronavīrusa enzīmu nsp14, nodrošinot vīrusa genoma translāciju par proteīniem. Inhibējot šo enzīmu, tiek nodrošināts tas, ka vīruss nespēj vairoties. Esmu gandarīts par paveikto. Arī citos projektos ir atzīstami rezultāti, piemēram, profesores Maijas Dambrovas laboratorijā tika pētīta meldonija pielietošana Covid-19 pulmonālo un kardiovaskulāro komplikāciju mazināšanai. Balstoties uz iegūtajiem datiem, varēs sniegt pieteikumu klīniskiem pētījumiem”.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš gandarīts par to, ka mūsu zinātnieki izvērtējuši un atklājuši iespēju, ka mums labi pazīstamo Latvijā izstrādāto medikamentu – meldoniju var izmantot cīņā ar koronavīrusu: “Mēs esam parādījuši, ka meldonijs var tikt pielietots, lai samazinātu tās komplikācijas, kas rodas pēc smagiem Covid-19 gadījumiem, tas vien jau būtu bijis ļoti liels ieguldījums tajā, kā mēs varam ietekmēt situāciju Latvijā”.

5. Izstrādā “ceļa karti” Covid-19 ārstēšanai

Līdz jūnija beigām jāpabeidz pētījums “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”, kas tiek veikts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras vadītājas, infektoloģes Ludmilas Vīksnas vadībā.

Vīksna paneļdiskusijā “Zinātne pret Covid-19” teica, ka arī pēc Covid-19 pārslimošanas cilvēka organisms tomēr nav pilnībā vesels un vīruss tajā saglabājas ilgstoši. Līdz ar to ir būtiski noskaidrot ne tikai simptomus un to atpazīšanu, bet arī jāizpēta, kādas sekas Covid-19 pārslimošana atstāj organismā:

Kā stāstīja Vīksna, lai mazinātu nāves risku un seku parādību attīstību, ārstiem ir izveidoti pacienta stāvokļa novērtējuma ieteikumi, “ceļa karte” pacienta ārstēšanai - kādi izmeklējumi jāveic pēc pārslimošanas, kā arī pārslimojošo pacientu turpmākās rekomendācijas sistēmas precizēšanai par pacienta stāvokli. 

RSU mājaslapā rakstīts: “Projekta ietvaros ir izstrādātas Covid-19 diagnostiskas un ārstēšanas vadlīnijas. Vadlīnijas ir sagatavotas saskaņā ar zinātnisko informāciju un Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Savienības un ASV ieteikumiem. Vadlīniju autoru grupā ir vairāk nekā divdesmit dažādu jomu Latvijas speciālisti. Galvenokārt tie ir infektologi, bet ir arī pneimonologi, pediatri, radiologi, intensīvās terapijas un citu jomu speciālisti. Vadlīniju izstrādē ir iesaistīti arī konsultanti un recenzenti. Vadlīniju gala versija iekļaus apmēram 20 nodaļas par Covid-19 epidemioloģiju, patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm, komplikācijām, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Vadlīnijas ir paredzētas visiem ārstiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē (diagnostika, statistika, ārstēšana un tā tālāk). Mērķa grupa ir arī medicīnas studenti un ārsti-rezidenti”.