Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Video: Lembergam piespriež 5 gadus cietumā, apcietina tiesas zālē 61

112
22. februārī 05:41 2021. gada 22. februārī 05:41 | Papildināts, 22. februārī 11:50
  Jauns.lv / LETA
22. februārī Rīgas apgabaltiesa pasludina saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā apsūdzēti Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, viņa dēls Anrijs un kādreizējais Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.

Tiesnese Irina Jansone aicināja klātesošos sprieduma nolasīšanas laikā apsēsties lielā apjoma dēļ. Lembergam pirmās instances tiesa noteikusi brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, mantas konfiskāciju un naudas sodu 40 minimālo algu apmērā jeb 20 000 eiro apmērā.

Savukārt aizliegums izbraukt no valsts, nodarbošanās aizliegums un aizliegums tuvoties noteiktām personām ir atcelts līdz ar sprieduma pasludināšanu. Tiesa lēmusi, ka Lembergs jāapcietina tiesas zālē. 

Soda izciešanā ieskaita jau izciesto apcietinājumu no 2007. gada 14. marta līdz 10. jūlijam, kā arī mājas arestu laika posmā no 2007. gada 10. jūlija līdz 22. februārim. Proti, kopā tas sanāk nepilns gads.

Daļā apsūdzību Lembergs tika attaisnots.

Tāpat tiesa nolēma, ka Lembergam jāmaksā apjomīgas naudas summas vairākiem cietušajiem. 

Savukārt Anrijam Lembergam piespriests divu gadu un viena mēneša cietumsods un mantas konfiskācija.

Ansim Sormulim piespriests divu gadu cietumsods un mantas konfiskācija, ieskaitot iepriekš izciesto sodu. 

Viņus tiesas zālē neapcietinās. 

Pēcāk tiesnese sēdi turpināja, nolasot apjomīgu sarakstu ar Lemberga mantu, par kuras konfiskāciju tiesa ir lēmusi. Tostarp, nekustamos īpašumus Puzes pagastā. 

Spriedumu iesaistījām pusēm būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Aivaram Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā.

Pēdējie vārdi 

8. februārī pēdējo vārdu šajā lietā bija iespēja teikt Aivaram Lembergam, kas, kā ierasts, nevairījās no spilgtiem izteicieniem un salīdzinājumiem. Sava pēdējā vārda pašā sākumā Lembergs runāja par to, ka viņam prāvas sākumā uzdots pierādīt, ka celtās apsūdzības nav pamatotas, kas esot cilvēktiesību pārkāpums, jo likums paredz, ka pastāv nevainīguma prezumcija un vainas pierādīšana gulst uz apsūdzības uzturētāju pleciem. “Man ir jāpierāda, ka neesmu ēzelis, jo mums abiem divas ausis!” pauda apsūdzētais, kādā brīdī nodēvējot sevi tiesas priekšā par “padevīgo kalpu Aivaru Lembergu”.

Pēcāk Lembergs ķērās klāt šveiciešu advokātam, kādreizējam Lemberga aktīvu glabātājam Rūdolfam Meroni, kuru Lembergs dēvēja par “faktisko lietas virzītāju” no 2006. gada līdz 2020. gada 17. augustam, kad tiesa atcēla Meroni no Lemberga arestētās mantas glabāšanas. Meroni liecības esot iegūtas nelikumīgi un viņš tās “devis ar ļaunu, mantkārīgu nolūku, pārkāpjot klienta advokāta privilēģijas”, pauda Aivars Lembergs.

Kopumā tiesas prāvas gaitu Lembergs skaidroja ar viņa politisko oponentu vēlmi ar viņu tikt galā, piesaucot arī nesenās tieslietu ministra Jāņa Bordāna aktivitātes, kuru dēļ, viņaprāt, 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs noteica sankcijas pret apsūdzēto. Tas, kā zināms, darīts saskaņā ar tā dēvēto “Magņitska likumu”, kas dod iespēju ASV ar sankcijām vērsties pret ārvalstniekiem, kuri saistīti ar korupciju.

Konkrētās sankcijas tika vērstas pret četrām ar Lembergu saistītām juridiskām personām, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Netur ļaunu prātu

Vēl Lembergs pauda, ka viņam uzlikto sankciju dēļ viņš ir “gana lielu naudu parādā” aizstāvim Mārim Grudulim. Jo Lembergam taču sankciju dēļ esot liegta iespēja veikt maksājumus. “Tai skaitā maniem aizstāvjiem,” pauda Lembergs, uzsverot, ka šis ir cilvēktiesību pārkāpums.

Tad Lembergs izteica neapmierinātību par viņam noteikto ierobežojumu tikties ar fiziskām personām, tostarp apsūdzēto Ansi Sormuli. “Vai tad mēs izskatāmies pēc tādiem, kas var satikties un kaut ko sliktu saplānot? Nu varbūt es izskatos... Taču es nedomāju, ka nu tik traki izskatos,” retoriski vaicāja Lembergs. Beidzot pēdējā vārda daļu “par cilvēktiesībām”, apsūdzētais piebilda, ka netur ļaunu prātu ne uz tiesu, ne prokuroriem. “Visi cilvēki ir vāji – kurš vairāk, kurš mazāk –, un visi ir iekārdināmi. Tālāk šo neattīstīšu,” pauda Lembergs.

Anrijs Lembergs tik runā par Meroni

Anrijs Lembergs savā pēdējā vārdā aicināja tiesu pievērst uzmanību viena no valsts apsūdzības uzturētājiem – Jura Jurisa –, viņaprāt, apšaubāmajai rīcībai. Apsūdzētais arī pārmeta par “Lembergu oponentu” dēvētajam Šveices advokātam Rūdolfam Meroni mantas piesavināšanos, izšķērdēšanu. Jau drīz pēc sēdes sākuma Anrijs Lembergs saņēma aizrādījumu no tiesas, ka viņa pēdējais vārds izpaužas kā necieņas izrādīšana valsts apsūdzības uzturētājam.

Tiesas kolēģijai šķita nepieņemama Anrija Lemberga izvēle savā galavārdā atsaukties uz dažādām interneta ziņu portālu publikācijām, kurās pausti apgalvojumi par valsts apsūdzības uzturētāju Jurisu un Šveices advokātu Meroni. Kad Lembergs turpināja, pēcāk tiesa vienalga viņu vēlreiz pārtrauca, paužot, ka viņš “operē ar faktiem, kas nav pārbaudīti” un “izrāda klaju necieņu”. Tonis tiesas zālē kļuva augstāks, gaisotne – nokaitētāka. Taču apsūdzētais, izrādot neizpratni par viņa pārtraukšanu un aizrādījumiem, turpināja runāt par Meroni un vienu no valsts apsūdzības uzturētājiem Jurisu, izvairoties no interneta portālu publikāciju citēšanas. Sava galavārda otrajā pusē Anrijs Lembergs norādīja, ka visam, ko viņš izklāstījis, būtu jāvieš aizdomas par Jura Jurisa un Rūdolfa Meroni darbībām.

Anrijs Lembergs arī norādīja uz noplūdušu e-pastu saraksti starp, kā apsūdzētais apgalvoja, it kā liecinieku Meroni un valsts apsūdzības uzturētāju Jurisu, kas, viņaprāt, būtu ņemama vērā, jo esot ieturēta neformālā stilā, turklāt izvērsta ar neoficiālo e-pastu palīdzību. Galavārda beigās Anrijs Lembergs aicināja tiesu nākt klajā ar viņu attaisnojošu spriedumu.

Parādsaistības – ap 15 miljoniem eiro

Ja jau Lembergs sūdzējās, ka viņam liegta iespēja veikt maksājumus aizstāvjiem, tad nākas vien ielūkoties, kas tad ir Ventspils mēra maciņā. Kā var skatīt publiski pieejamajā Lemberga amatpersonas deklarācijā, skaidrā naudā viņš ir uzkrājis 120 tūkstošus eiro. Bezskaidrā naudā, kam nu gan Ventspils mērs laikam pagaidām klāt netiek, vismaz pirms gada bija iekrāti teju 630 tūkstoši eiro un 30,5 tūkstoši ASV dolāru.

Taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau iepriekš pauda, ka pensiju no valsts Lembergam saņemt ir iespēja. Un tā viņam nav no tām mazākajām – 73 111,05 eiro jeb vairāk nekā seši tūkstoši eiro mēnesī. Lembergs gan deklarējis arī ievērojamas parādsaistības – 10,8 miljonus eiro, 3,5 miljonus ASV dolāru un vēl arī 1,77 miljonus ASV dolāru.

Citi šobrīd lasa

Vai pensionāriem ir jāsatraucas par Valsts kontroles paziņojumu? 4
Lady Gaga atguvusi nozagtos suņus; publiskots video ar laupīšanas brīdi 3
Kāpēc Japāna tik vēlu uzsāka savu vakcinēšanas kampaņu? Pie vainas nelāga pieredze
Skatīt visus komentārus

Раскрыта стоимость дворцов Пугачевой с Галкиным, Киркорова и Волочковой

Бузова, Лобода, Муцениеце и другие показали на пляже модные туники предстоящего лета