Milzīgs stress. Noskaidrots, kuriem cilvēkiem Latvijā Covid-19 izraisījis vislielāko satraukumu
Covid-19 pandēmijas laikā Latvijas ģimenes saskārušās ar vairākiem lieliem stresa avotiem. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja, psiholoģijas doktore Ieva Stokenberga intervijā Jauns.lv sacīja: pandēmijas laikā pirmajā vietā jābūt veselībai, tostarp psiholoģiskai, nevis dažādiem sasniegumiem. "Svarīgi saprast, ka tiekšanās uz perfektu rezultātu, uz augstākiem sasniegumiem nav tas, uz kā rēķina šobrīd būtu jāupurē veselība."
Projekta "Dzīve ar Covid-19" trešajā darba pakā pētnieki analizēja labklājību attiecībās: Covid-19 krīzes psiholoģisko ietekmi uz indivīdiem un ģimenēm, tostarp vardarbību ģimenēs. Jau pašā sākumā zinātniekiem bija skaidrs, ka pandēmija cilvēkiem ir paaugstinājusi stresa līmeni. Visā pasaulē pētnieki secināja, ka ierobežojumi, kam cilvēki pakļauti Covid-19 laikā, rada ilgstošu stresu, kas saistīts ar dažādām dzīves sfērām.
"Mēs skaidri redzam, ka stress ir pieaudzis pamatīgi," pētniece teica un skaidroja, ka pirms Covid-19 vairums cilvēku savu stresa līmeni novērtēja ar apmēram 3,5 punktiem 10 punktu skalā, bet pandēmijas pirmā viļņa laikā pagājušā gada pavasarī tie bija 6 punkti. Tātad Latvijas iedzīvotāju stresa līmenis pandēmijas laikā divkāršojās.
Tie, kas strādāja klātienē, izjuta lielāku stresu
Pētnieki centās noskaidrot, kuras cilvēku grupas izjūt daudz lielāku stresu nekā pārējie ļaudis. "Noskaidrojām, ka tie vecāki, kuriem nebija iespēju strādāt attālināti, izjuta lielāku stresa pieaugumu. Ja cilvēkam ir jāizvēlas, vai viņam būs darbs un varēs pabarot savu ģimeni, bet vienlaikus viņš sevi pakļauj riskam, vai arī viņš nevar strādāt attālināti un ir spiests būt bez iztikas līdzekļiem, rodas milzīgs stresa avots. Ja jāizvēlas starp būšanu drošībā un ģimenes pabarošanu, tas ir milzīgs stress," Stokenberga teica.
Arī tie vecāki, kuri strādāja mājās, nosauca vairākus faktorus, kas apstiprināja, ka mājas dzīve, kurā apvieno privāto un darba jomu, nav vienkārša. Strādājot mājās, vecākiem vienlaikus jātiek galā ar dažādām lietām, piemēram, gan jāstrādā, gan jāpalīdz bērniem mācībās, gan jāveic saimnieciskie darbi.
Aicina pēc iespējas strādāt attālināti
Bet kopumā tiem cilvēkiem, kuriem bija iespējas strādāt mājās, bija mazāk stresa nekā tiem ļaudīm, kuriem bija jādodas uz darbu klātienē. Balstoties uz šī vērienīgā pētījuma rezultātiem, pētnieki aicina visus darba devējus nodrošināt attālinātā darba iespējas, protams, ja tas ir iespējams.
Attālinātais darbs ir labs veids, kā, iespējams, samazināt cilvēku satraukumu. "Tas prasa lielu pārkārtošanos, bet tas ir labs ieguldījums ne tikai no slimības izplatības viedokļa, bet arī cilvēku veselības viedokļa."
Vecākiem liels stress par attālinātām mācībām
Otra cilvēku grupa, kas pētījumā norādīja uz daudz augstāku stresa līmeni, bija vecāki, kam ir trīs un vairāk bērnu. "Tas ir loģiski, jo ļoti lielu daļu no viņu dzīves paņem mājas, ikdienas pienākumu un bērnu attālināto mācību lietas."
Jāpievērš uzmanība ģimenēm, kurās aug bērni ar speciālās aprūpes vajadzībām
Trešā cilvēku grupa, kas pandēmijā izjūt milzīgu stresu, ir vecāki, kuri audzina bērnus ar speciālām aprūpes vajadzībām, piemēram, ar attīstības traucējumiem vai hroniskām saslimšanām. "Šiem vecākiem jau pirms pandēmijas bija augstāks stresa līmenis nekā citiem vecākiem. Secinājām, ka tas ir augstāks arī pandēmijas laikā. Tas nozīmē, ka tajās situācijās, kad tika aizvērtas visas mācību un palīdzības iestādes, īpaši spēcīgu stresu piedzīvoja tie vecāki, kuriem ir bērni ar speciālām aprūpes vajadzībām. Ikdienā šie bērni saņēma profesionālu atbalstu un palīdzību no pedagogiem un aprūpētājiem, bet pandēmijas pirmā viļņa laikā tas bija liegts, tāpēc radīja milzīgu stresu šīm ģimenēm."
Tāpēc speciālisti aicina - ja vien ir iespējams, tad šiem bērniem palīdzību un atbalstu vajadzētu sniegt arī pandēmijas apstākļos.
Kas izraisa lielāko stresu pandēmijā?
"Vispirms ir hroniskais apdraudējums, kad cilvēki izjūt bailes inficēties, saslimt, zaudēt tuviniekus. Tas rada fona stresu, kas nes sev līdzi citas bažas," zinātniece teica un uzsvēra, ka vērienīgā pētījumā noskaidrotas vēl trīs ļoti būtiskas ar stresu saistītas dzīves jomas: fiziskā un sociālā distancēšanās, attālinātās mācības un darba dzīve.
Distancēšanās neļauj būt mierīgiem
"Visbiežāk minētā lieta, par ko cilvēki raizējās, bija pati fiziskā un sociālā distancēšanās. Tas ir loģiski, jo ir nepieredzēti un ļoti grūti. Cilvēkiem ir jāpārkārto ikdiena, nav iespējams aiziet kaut kur, satikt citus cilvēkus un atstāt bērnus pie vecvecākiem uz kādu brīdi, lai mazliet iegūtu laiku un telpu.
Bieži vien mēs pavasarī redzējām šķirtas ģimenes, jo viens bija vienā vietā, otrs - otrā vietā. Rudenī mēs bijām drusku pieraduši pie distancēšanās un mums bija izveidojušies paradumi ar to tikt galā, bet ir skaidrs, ka pandēmija ir hronisks stresa avots. Arī agrāki pētījumi rāda, ka vajadzība izolēties un distancēties, rada stresu un atstāj neapmierinātas mūsu vajadzības," pētniece skaidroja.
Attālināto mācību stress vecākiem, bērniem un skolotājiem
Otrs ļoti bieži minēts stresa avots bija attālinātās mācības un vecāku pienākums palīdzēt tajās.
Stokenberga uzsvēra, ka skolotāji ir ļoti daudz darījuši, lai šajā mācību gadā attālinātās mācības būtu pēc iespējas labākas, nekā tās bija pagājušajā pavasarī, piemēram, bērni rudenī datorikas stundās mācījās lietot "MS Team", kā arī pirmā semestra vidū jau saņēma grāmatas otrajam semestrim.
Tādēļ nevarētu teikt, ka speciālisti attapās tikai tad, kad sākās otrais attālināto mācību posms. "Tā nebija!" speciāliste teica.
Šķiet, ka otrajā vilnī attālinātās mācības uzlabojušās
Pavasarī daļai skolotāju bija grūti saprast, kā labāk mācīt attālināti, bet vecākiem vajadzēja daudz skaidrot jauno vielu. Iespējams, pirmo klašu mācību vielas izskaidrošanā nav tik lielu grūtību, bet palīdzēšana vecāko klašu skolēniem vecākiem rada ļoti lielu stresu.
Otrā viļņa laikā daudzi saprata, ka vecākiem nav jādara skolotāju darbs. "Šobrīd varam redzēt, ka daudz skolotāju ir iedrošināti mācīt mazāk, bet vairāk laika veltīt izskaidrošanai. Kas ir jādara vecākiem? Viņiem ir ļoti jāpiedomā, lai mājas dzīve ir tāda, ka bērns var mācīties, sākot ar to, lai viņam ir telpa, vieta, laiks, miers, ēdiens. Vecākiem ir jārūpējas par vidi un jāatbalsta bērns, lai viņš jūtas drošs un pieņemts. Vecākiem ir jābūt gataviem palīdzēt un uzklausīt, ja kaut kas nav sanācis, bet vecākiem nav jārisina bērna vietā uzdevumi."
Dzīšanās pēc perfekta rezultāta palielina stresu
Pandēmijas laikā cilvēkiem būtu jāapzinās, ka veselībai ir jābūt pirmajā vietā.
"Svarīgi saprast, ka tiekšanās uz perfektu rezultātu, uz augstākiem sasniegumiem nav tas, uz kā rēķina šobrīd būtu jāupurē veselība.
Mēs skaidri redzam, ka bērni ir ārpus savas ierastās vides, viņiem ir jaunas prasības, viņiem ir lielāks stress, viņi nesaņem tos resursus, ko bija pieraduši saņemt, piemēram, iespēju papļāpāt ar draugiem, paspēlēties, pajokoties.
Tāpēc vecākiem ir ļoti svarīgi mēģināt to kompensēt un balansēt. Atnākot no darba vai atslēdzoties no attālinātā darba un pievēršoties bērnam, prioritātei būtu jābūt tam, kā viņš jūtas, kā viņš pats vērtē savu šodienas darbu, kas viņam sagādājis prieku un izdevies, ko viņš ir sapratis, kādas lietas viņam izdodas labāk nekā pirms nedēļas, kas viņam sagādātu prieku tagad, ko foršu mēs varētu padarīt, lai atpūstos.
Labāk kopā papikoties, nekā kalt dzejoli skolai
Labāk vakarā pievērsties būšanai kopā ar bērnu nevis jautāt, vai tu darbus aizsūtīji, vai viss ir izdarīts, kādi vērtējumi saņemti, kāpēc kaut kas nav izdarīts. Psihiskā veselība prasa ieguldīt laiku, lai atjaunotu resursus. Tāpēc daudz vērtīgāk ir vakarā visiem kopā paēst un iziet ārā pusstundu papikoties nekā mācīties dzejoli. Tas noteikti ir trīs reizes vērtīgāk!"
Pētniece piekrīt, ka tas varētu izklausīties naivs priekšlikums, jo vecāki var iebilst, ka bērnus tomēr vērtē un nav atcelta savstarpējā konkurence. "Bet es gribētu atgādināt, ka šī pandēmija nav sprints. Tā ir maratons. Jāsaprot, ka nekas nebeigsies tūlīt. Arī pārējie, kas piedalās skrējienā, ir maratonā. Ilgtermiņā lielāki ieguvēji būs tie, kas būs ieguldījuši resursus veselībā, tostarp psihiskā, sociālā un fiziskā veselībā. Mēs daudz lielāku labumu iegūsim, ja kopīgajā laikā izkustēsimies, pavingrosim, aprunāsimies viens ar otru, novērtēsim labo un foršo piedzīvoto. Tai šobrīd būtu jābūt prioritātei vecāku un bērnu attiecībās."
Ekrāni - ar mēru pat pandēmijas laikā
Stokenberga arī aicināja vecākus sekot līdzi laikam, ko bērni pavada pie ekrāniem. "No vienas puses, mēdz teikt, ka visi ir iekšā datoros, bet no otras ir ļoti svarīgi, pat vairāk nekā jebkad agrāk, sekot līdzi dienas režīmam, piemēram, lai būtu pietiekami daudz miega. Šis ir labs laiks, lai ģimenes atkal pārrunātu digitālos noteikumus. Tā kā pa dienu sanāk daudz laika pavadīt pie ekrāniem, vismaz vakarā divas stundas pirms gulētiešanas visas tehnoloģijas vajadzētu nolikt plauktiņā un pavadīt laiku vienam ar otru, piemēram, palasīt grāmatas, taisīt ēst vai pastaigāties."
"Ļoti svarīgi pandēmijā pieskatīt, lai mums ir laiks miegam, fiziskām aktivitātēm, regulārām ēdienreizēm, kā arī vienkārši būšanai, piemēram, paspēlēties, parunāties, pagulēt uz grīdas un paskatīties pa logu. Šīs pamatvajadzības mums ir jāapmierina," Stokenberga aicināja.
Trešā biežāk minētā stresainā joma - darba dzīve
Pētnieki arī secināja, ka pandēmijas laikā trešā biežāk minētā joma, kas saistīta ar lielu stresu, ir darba dzīve. Gan klātienes, gan attālinātā strādāšana rada stresu. Vecāku darba sarežģījumi atstāj lielu ietekmi arī uz bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Par darba jomā izplatītākajiem satraukuma iemesliem Jauns.lv jau iepriekš rakstīja, analizējot citu pētnieku secinājumus.
Kopumā secināts, ka visām Latvijas ģimenēm šajā pandēmijas laikā jātiek galā ar vairākiem lieliem stresa avotiem. Taču situācija bija vēl satraucošāka tajās ģimenēs, kur jau iepriekš bija risks pastiprinātai vardarbībai un alkohola lietošanai.
Savukārt kā pozitīvu aspektu pētniece minēja to, ka daļa ģimeņu pandēmijas laikā saņēma dažādu atbalstu no valsts, piemēram, dīkstāves pabalstus, pārtikas pakas un iespēju nokārtot slimības lapas, ja nav iespēju strādāt attālināti, bet mājās ir bērni, kam nepieciešama uzraudzība.
Vērienīgs zinātnieku pētījums
Vērienīga projekta "Dzīve ar Covid-19" trešajā darba pakā pētnieki analizēja labklājību attiecībās: Covid-19 krīzes psiholoģisko ietekmi uz indivīdiem un ģimenēm, tostarp vardarbību ģimenēs.
"Dzīve ar Covid-19" ir viens no desmit projektiem, kas īstenoti valsts pētījumu programmas ietvaros izveidotajā speciālajā programmā Covid-19 seku mazināšanai. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz pusmiljons eiro.
Projektu realizēja zinātniskā grupa, kurā darbojas 88 zinātnieki no piecām institūcijām. Projektā izmantotas dažādas zinātniskās metodes no dažādām zinātņu jomām. Šajā projektā darbojās zinātnieki no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Vidzemes Augstskolas, kā arī Elektronikas un datorzinātņu institūta.
