Viņķele atbild Kariņam. Norāda, ka lēmēji - turīga vidusšķira - nezina, kā būt vienkāršas ģimenes kurpēs

Kariņš intervijā žurnālam "Ir" norādījis, ka nav apmierināts ar ministres tempu Covid-19 jautājumos, un piebildis, ka uzņemas pilnu atbildību par to, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

Premjera sacīto šorīt saziņas vietnē "Twitter" jau kritizēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kā arī "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. 

Savu pozīciju bloga ierakstā ar virsrakstu "Par krīzi, maskām uz spēju iekāpt cita kurpēs" paudusi arī Viņķele.

Turpinājumā lasi ministres pausto

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām sabiedrībām un, protams, arī cilvēkiem, kas atbildīgi par krīzes vadību. Neskaidrības un ārkārtīgi mainīgos apstākļos dzīvojam kopš marta. Ir saprotami, ka iestājas nogurums, bet vēl bīstamāk – izsīkums. Nogurums un izsīkums kopā var radīt trauksmi un arī bailes, kas nekādi nepalīdz pieņemt lēmumus sarežģītā situācijā.  Labākās zāles pret to ir darbs komandā.

Pirmajā Covid-19 cēlienā pavasarī komandas darbs bija pašsaprotams. Premjers vadīja to, bija skaidra lēmumu apspriešanas un pieņemšanas kārtība. Tā tika koordinēta Ministru kabineta ārkārtas sēdēs, īpaši izveidotā krīzes vadības grupā un regulārās operatīvajās sanāksmēs pie premjera. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka Artūrs Krišjānis Kariņš bija cilvēks, ar kuru nedēļā pavadīju visilgāk laika. Bez valdības sēdēm 5-6 reizes nedēļā pa pāris stundām vēl šaurā operatīvā sanāksmē. Esmu stundām informējusi premjeru par ekspertu viedokļiem, situācijas raksturojumu, apsvērumiem, kas jāņem vērā, pieņemot lēmumus. Esam desmitiem stundu pavadījuši diskusijās par maskām. Premjers visās detaļās ir dzirdējis visus veselības aprūpes eskspertu un organizētāju apsvērumus, visus sabiedrības izturētspējas, infektoloģiskos, psihiskās veselības un (ne)vienlīdzības apsvērumus. Un arī pats ir dalījies ar savām pārdomām par iespējamiem risinājumiem veselībā, balstoties uz personisko pieredzi, kā arī iezīmējis lēmumu pieņemšanas daudzšķautņaino dabu koalīcijā. Valdība kā komanda ar diviem cilvēkiem priekšplānā pavasara krīzes cēlienu izvilka. Rezultāti bija labi, pienāca vasara un komanda atslāba.

Veselības ministrijā turpinājām iesākto. Covid-19 krīzes vadības grupa ne brīdi nepārtrauca darbu. Samazinājām gan tikšanās biežumu no 6 reizēm nedēļa uz divām.  Strādājām pie veselības aprūpes sistēmas veiktspēja stiprināšanas stratēģijas, kurā ietvērām tās vajadzības un pasākumus, kas ļautu sistēmu nostiprināt šai un citām nākotnes epidēmijām. Pasākumu tvērums – sākot no SPKC jaudas un slimnīcu ventilācijas sistēmām, beidzot ar psiholoģiskā atbalsta iespējām iedzīvotājiem. Kompleksi risinājumi. Iesniegts vērtējumam premjeram.

Strādājot pie rudens atkārtotā Covid-19 uzliesmojuma scenārijiem, analizējām pavasara pieredzi. Un bija nešaubīgi skaidrs, ka konsekvento pieeju – vispirms ekspertu ieteikumi, pēc tam politiski lēmumi, ir jāturpina. Bija skaidrs, ka rudens būs nesalīdzināmi sarežģītāks, jo ar rotaļīgo  “2x2metri” vairs nevarēs iztikt. Bija skaidrs, ka ierobežojumi būs jāievieš pakāpeniski, regulējums būs daudz niansētāks, valdībai skaidrojošā darba krietni vairāk. Un vēl lielāka nozīme valdības kā komandas un tās līdera koordinētai sadarbībai. 

Vēlreiz un vēlreiz atkārtošu, lai cik to arī kāds nevēlētos dzirdēt, ka Covid-19 krīze ir daudz plašāka nekā epidemioloģiska. Ja ekspertu ieteikto drošības un ierobežojošos pasākumus, kas daļu Latvijas iedzīvotāju atstāj bez iztikas kādu brīdi, nepapildina ar laikus un pareizi veidotiem atbalsta mehānismiem, sabiedrības līdzdalība būs mazāka. Vasara bija jāpavada vadītā un koordinētā izmantoto dīkstāves mehānismu kļūdu analīzē un jāgatavo atbalsta pasākumus pa nozarēm. 

Lēmumu pieņemšanas kļūda, manuprāt, slēpjas nevis nepietiekami stingru ekspertu ieteikumu nepietiekami stingrā īstenošanā. Tā slēpjas arī lēmumu pieņēmēju, kas paši dzīvo pietiekoši turīgā vidusšķirā, nespējā iekāpt tā cilvēka, tās ģimenes kurpēs, kas pamatoti uztraucas gan par savu veselību, gan to, ka ierobežojumu dēļ paliek bez iztikas. Ģimene, kurā sieva strādā par viesmīli, vīrs ir radošais, ir mazi bērni un iztika atkarīga no tā, vai viņiem ir darbs, man nav abstrakcija. Tie ir cilvēki, par kuru problēmām zinu no viņiem pašiem, kuriem man vakarā ir jāatbild uz personīgi sūtītu jautājumu – kas notiks nākamnedēļ? Izņemot jaunus ierobežojumus, man viņiem nav ko atbildēt. 

Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, Covid-19 rādītāji kāpj. Protams, mums jārīkojas izlēmīgi un gudri, lai infekcijas izplatību apturētu. Kopš pagājušās nedēļas premjers ir atjaunojis operatīvās sapulces, kā arī ir notikušas dažās Krīzes vadības sanāksmes. Krīzes koordinēta vadība ir atsākta. Ceru, ka mums pietiks spēka turpināt lēmumus balstīt ekspertu ieteikumos un pietiks empātijas ieraudzīt aiz šiem lēmumiem cilvēkus, kurus tie ietekmēs.

Bet šobrīd pats galvenais krīzes vadībā ir ekspertīze, komanda un vienotība. Mēs ar kolēģiem apvienībā A/P esam dažbrīd sakostiem zobiem situšies, lai palīdzētu skaidrot, pamatot un uzlabot Kariņa-Reira nodokļu grozījumus (kuri, mūsuprāt, ne vienmēr ir bijuši izcili skaidri, pamatoti un taisnīgi). Mēs esam pacietīgi klausījušies un iecietīgi izturējušies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm. Mēs labi apzināmies, ka valstij krīzē ir vajadzīga rīcībspējīga valdība. Tāpēc mēs joprojām esam gatavi strādāt komandā.

Kariņš pārmet ministrei

Kariņš uzsver, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. "Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu," atzīst Kariņš.

Premjers uzsver, ka ir dziļi neapmierināts ar veselības ministres tempu un kā valdības vadītājs uzņemas atbildību, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

Kā norāda Kariņš, 8.oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. "27.oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties - pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Tagad, redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties," neslēpj valdības vadītājs.

Viņš uzsver, ka jau ilgāku laiku ir gribējis, lai "mēs daudz straujāk veram visu ciet". Tomēr Pasaules Veselības organizācija un arī mūsu eksperti ir argumentējuši, ka vajag iet pakāpeniski.

"Mēs esam gājuši, es teiktu, agresīvā pakāpeniskumā, esam tagad trešajā kategorijā, jau pie sarkanās robežas ar visiem ierobežojumiem. Ar šo pakāpeniskumu neko neesam sasnieguši, jo saslimstības izplatība netiek būtiski ierobežota. Latvijā vidēji dienā saslimušo skaita pieaugums no septembra uz oktobri ir trešais straujākais Eiropā," pauda Kariņš.

Viņaprāt, tik pakāpeniski rīkoties nevajag. Vienlaikus gan varot teikt, ka pieņemtie mēri sāk darboties. "Lietuvā, kur nepieņēma mērus, jo viņiem bija vēlēšanas, saslimstība pret iedzīvotāju skaitu ir gandrīz divreiz lielāka nekā mums. Ja mēs būtu pieņēmuši vēl stingrākus mērus, iespējams, skaitlis nebūtu sasniedzis 250. Diemžēl nevienam ekspertam nav melnbaltas atbildes," atzina Kariņš.

Premjers gan piebilst, ka politikā reti kurā situācijā nav domstarpību. "Šajā gadījumā tās ir par tempu, par uztveri. Es nevēlos eksperimentēt ar sabiedrību. Labāk kļūdāmies, būdami stingrāki, un lai izrādās, ka tas nebija nepieciešams, nekā kļūdāmies, ka nebijām pietiekami piesardzīgi," viņš akcentē.

Pēc viņa paustā, veselības ministre vairāk tic cilvēku labajai gribai. "Man ir pieredze, ka 80-90% būs ar labo gribu, bet tie 10% šajos pandēmijas apstākļos var sabojāt balli visiem. Tāpēc nevar paļauties uz labo gribu. Tas mums jau tagad maksā pārāk dārgi," viņš norāda.

Premjers arī uzsver, ka sabiedrībā daudzi neievēro nosacījumu distancēties, tāpēc ir vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi, lai ietvertu tos cilvēkus, kuri paši neuzņemas atbildību.

Vaicāts, vai ir aprēķināts, kad būs sasniegta Latvijas slimnīcu kapacitāte, premjers norāda, ka slimnīcu kapacitāte pēdējās nedēļās visu laiku mainās. Tomēr viņam neviens neesot iedevis aprēķinu, kur ir galējā robeža. Viņš gan piebilst, ka tagad Veselības ministrija sāk aktīvi pārkārtot gultas. Pirms pusotras nedēļas bijis 200 infekciju gultu, uz 1.novembri - 450.

Premjers arī uzsver, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nav tik neelastīga un ārkārtīgi trausla, kā kādreiz iedomājamies, bet tā nav tik robusta kā Vācijā vai Zviedrijā. Tāpēc viņam rodas jautājums par pagājušajā nedēļā valdībā pieņemto plānu - vairāki atskaites punkti, kas nosaka pāreju uz sarkano zonu, ir saistīti ar Eiropas vidējiem skaitļiem.

"Vai tas vispār uz mums attiecas, ja mums nav ne Vācijas, ne Zviedrijas veselības aprūpes sistēmas?" jautā premjers, paužot, ka mums ir jāsalīdzina sevi ar pašu spēju tikt galā, nevis ar vidējo Eiropā.

Ja tagad tiks ieviesti stingrāki ierobežojumi, palīdzība skartajām nozarēm varētu būt analoga vai līdzīga tam, kas jau bija pavasarī, atzīmē Kariņš.

Tāpat viņš uzsver, ka valdība šobrīd ir tikpat stabila kā valdības izveidošanas dienā.

Kā vēstīts, Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien.