No pašmāju fantāzijām līdz Krievijas melu fabrikām - viltus ziņu plašais spektrs
Viltus ziņas rodas visdažādākajos veidos – gan nezināšanas un pārpratumu dēļ, gan ciešā pārliecībā par savu vēlamo patiesību, gan profesionālās melu fabrikās. Lūk, daži pēdējā laika piemēri.
Vai Vācijā policija soda valodas nepratējus?
Rīgas domniece, dzejniece, Latvijas atkrieviskotāja Liāna Langa, kritizējot indiešu uzvedību Latvijā, apgalvo: “Vācijā, ja sveštautietis nespēj sazināties ar policiju vācu valodā, tiek sodīts! Valodas nelietošanu uzskata par pretošanos valsts varai!”
Bez šaubām, prast mītnes valsts valodu piederas pie cieņas pret šo valsti un tautu, tomēr tāda likuma Vācijā nav, citādi ko gan darītu, piemēram, kriminālās nepatikšanās iekļuvuši tūristi, kas ne visi prot vācu valodu.
Policistiem vācu valoda ir jāprot, bet pārējiem saskarē ar likumsargiem tā nav obligāta, un nekādi sodi nepratējiem nedraud. Protams, vācu policista pienākums nav prast ne turku, ne arābu, ne latviešu, franču vai krievu valodu. Ja neviens policijā konkrēto valodu nepārvaldīs, nopratināšanā, liecības sniegšanā un citās procesuālās darbībās ir tiesības uz tulku.
Turklāt Eiropas Savienībā 2010. gadā ir pieņemta direktīva, kas paredz tiesības uz tulkošanu kriminālprocesos un tiesvedībā personām, kas nesaprot valodu, kurā tā notiek. Šī direktīva jāievēro visās 27 dalībvalstīs, arī Latvijā.
Izņēmums ir, ja kāds negrib sadarboties un atsakās runāt vāciski, kaut arī prot. To gan var uztvert to kā apzinātu traucēšanu likumsargu darbam, bet sods būs par nesadarbošanos, nevis valodu.
Ukraina nedzen bāreņus pār mīnu laukiem
“Vagner” algotņu bandas dibinātājs Jevgeņijs Prigožins ir miris, bet viņa radītā melu ražotne turpina darboties. Viens no jaunākajiem sacerējumiem ir par ukraiņiem, kas dzenot pār mīnu laukiem bērnus bāreņus, invalīdus un sirmgalvjus.
Internetā izplatītais video platformā “X” vien saņēmis pārdesmit miljonu skatījumu. Kā autors norādīts Galens Reihs no visnotaļ nopietnā pētnieciskās žurnālistikas projekta “Bellingcat”, kas esot izmantojis satelītuzņēmumus. Patiesībā izkropļots raksts, kurā stāstīts par “Halo Trust”, nevalstisko organizāciju, kas kara un konfliktu zonās nodarbojas ar atmīnēšanu.
Viltus ziņu ražotāji apgalvo, ka Reihs intervējis Ukrainas senioru atbalsta organizācijas “Age Concern Ukraine” direktori Gaļinu Poļakovu. Viņa esot atklājusi, ka nelietīgās varas iestādes gados vecos pacientus izrauj tieši no slimnīcu palātām, lai iemestu mīnu laukos. Poļakova paudusi “Euronews”, ka šis video ir meli un ar “Bellingcat” nav runājusi.
Šoreiz krievu propagandisti pārāk nav slēpušies, video redzams “Krievijas fonda cīņai ar netaisnību” logo, to 2021. gadā izveidoja Prigožins. Pēc viņa nāves vadību pārņēmusi Oksana Vovka, kas darbojas ar Miras Teradas vārdu, agrāk sēdējusi cietumā ASV par naudas atmazgāšanu. Šā fonda fantāziju vidū ir arī apgalvojums, ka Vācijas valdība plāno legalizēt pedofiliju.
Hamburgas skolās nav aizliegta mūzika
Soctīklos runā, ka Hamburgā valsts skolās atceltas mūzikas stundas, lai neaizvainotu musulmaņus, kas to uzskata par grēku. Šo ziņu ar video platformā “X” noskatījās pusmiljons.
Vācijā ir bijuši gadījumi, kad musulmaņu skolēni neapmeklē kādas mācību stundas reliģisku iemeslu dēļ, bet nav nekādu oficiālu aizliegumu. Hamburgas izglītības pārvalde norāda, ka skolās turpinās mūzikas stundas un neko mainīt nav plānots.
Tiesa, jūnijā laikraksts “Hamburger Abendblatt” ziņoja, ka musulmaņu skolēni aizskar klasesbiedrus un pastāv “reliģisks spiediens” attiecībā uz apģērbu un uzvedību. Toreiz Hamburgas izglītības kuratore Ksenija Bekerisa paziņoja, ka šāda rīcība nav plaši izplatīta un tiks sodīta.
Ja par mūziku, Korānā nav pilnīgi skaidra “haram”, kā islāmā sauc reliģiskos aizliegumus. Islāma teologu domas atšķiras, no pilnīga nolieguma līdz reliģiskiem dziedājumiem, un daudzi musulmaņi labprāt bauda mūziku.
Viena no slavenākajām Austrumāfrikas popzvaigznēm, tanzāniešu dziedātāja Zuchu ir musulmane un uz skatuves grauj visus stereotipus par savu ticību. Viņa vienīgi nereklamē alkoholu un 2021. gadā atteicās no 108 000 ASV dolāru vērta līguma ar alus ražotāju.
Arī pēc iedzīvotāju skaita lielākajā musulmaņu valstī Indonēzijā ir popmūzikas grupas, un pat konservatīvajā Saūda Arābijā ir savi mūziķi, tostarp sieviešu alternatīvā roka grupa – “The AccoLade”.
Nesen Lielajā dzintarā Liepājā uzstājās Mali dziedātāja Oumou Sangarē. Viņa intervijā mūzikas portālam “Songlines” teikusi: “Es esmu musulmane. Es ticu Dievam. Es piekopju savu reliģiju. Bet es neesmu mierā ar ideju, ka man jāslēpj mans ķermenis un varu rādīt tikai savas acis. Absolūti nē! Kad Dievs mani ienesa šajā pasaulē, es biju pilnīgi kaila.” Sangarē, protams, nestaigā ne kaila, ne puskaila, bet viņas mūzika kļuvusi par spēcīgu Rietumāfrikas balsi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "No pašmāju fantāzijām līdz Krievijas melu fabrikām" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
