Eksperti kritizē prezidenta kancelejas rīcību ar "slepeno" Levita uzrunu tautai

Jauns.lv jau rakstīja, ka 25. oktobrī pirmo reizi Levita uzruna izskanēja LTV1 ziņu raidījumā sešos vakarā, bet otro reizi LTV “Panorāmā” – astoņos vakarā. TV3 svētdienas vakara ziņu raidījums “Nekā personīga” bija septiņos vakarā. TV3 vēlējās uzrunu pārraidīt arī savai auditorijai. Savukārt Prezidenta kanceleja tās video neizsniedza TV3 producentiem, piebilstot, ka runa var tikt pārraidīta tikai pēc pulksten 20.15, kad tā atkārtoti būtu izskanējusi LTV “Panorāmā”.

Šādas rīcības motīvus Prezidenta kanceleja Jauns.lv skaidroja: “Valsts prezidenta Egila Levita aicinājums Latvijas sabiedrībai mobilizēties un kopīgiem spēkiem apturēt pandēmijas izplatību tika izveidots Valsts prezidenta kancelejas un sabiedrisko mediju sadarbības projekta par ziņu raidījumu raidlaiku ietvaros, atsaucoties uz sabiedrisko mediju iepriekš izteikto piedāvājumu”.

Tā kā šī nebija viss kāda ekskluzīva intervija vai “dzeltenā ziņa”, bet gan vēstījums visai tautai, neizprotami, kāpēc viena sabiedrība daļa to drīkstēja dzirdēt, cita nē. Vai tā drīkstēja rīkoties, Jauns.lv jautāja mediju ekspertiem.

“Situācija bija galīgi nepieņemama”

Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga Jauns.lv pauda: “Valsts prezidenta uzdevums ir uzrunāt visas auditorijas. LTV un TV3 ir dažādas auditorijas: ja LTV pārsvarā skatās vecākā paaudze, tad TV3 ekonomiski aktīvie. Uzrunu pārraidot TV3, tā būtu sasniegusi lielāku auditoriju, un šai gadījumā nerunājm vis par kādu ekskluzīvu interviju, bet gan uzrunu tautai, kas saistīta ar sabiedrības veselību un drošību. Te nevarēja būt nekāda runa par auditorijas reitingiem! Pašreizējā situācijā pienāktos kara āvas nolikt malā. Uzskata, ka situācija bija galīgi nepieņemama”.

“Ārkārtas situācijās nevajag priviliģēt kādu konkrētu mediju”

Savukārt Latvijas Universitātes komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns Jauns.lv teica: “Manā rīcībā nav detalizētāka informācija par Valsts prezidenta kancelejas un sabiedrisko mediju sadarbības projekta nosacījumiem un to, cik saistoši šie nosacījumi bija prezidentam. Tādēļ šo aspektu man būs grūti izvērtēt. 

Vairākas aptaujas ir parādījušas, ka krīzes situācijās Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izmantotu sabiedriskos medijus kā primāro informācijas avotu. Tas zināmā mērā palīdz saprast prezidenta paziņojuma parādīšanos tieši sabiedriskajos medijos. Tomēr šādās ārkārtas situācijās, protams, nevajadzētu priviliģēt kādu konkrētu mediju, jo sabiedrības interesēs ir nodrošināt maksimālu publicitāti prezidenta paziņojumam, lai tas sasniegtu dažādas Latvijas sabiedrības grupas. Totālas, nevis ierobežotas publicitātes pieeja novērstu arī nevajadzīgu rīvēšanos un profesionālo greizsirdību starp konkurējošiem medijiem vai raidījumiem”. 

“Labākais variants – tiešraide”

Toties Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs Jauns.lv sacīja: “Manuprāt, prezidenta kancelejai vajadzētu būt ieinteresētai, lai prezidenta uzrunu redz pēc iespējas lielāka Latvijas sabiedrības daļa, un tādā gadījumā nav izšķiroši svarīgi, vai LTV skatītāji uzrunu redz pirms vai pēc TV3 skatītājiem. Nedomāju, ka prezidenta kancelejai būtu jāveido ekskluzīvi materiāli kādam konkrētam medijam. Taču nav jau tā, ka kanceleja šķiro – “vieniem teikšu, citiem nē” - saka jau visiem medijiem, tikai ne veidā (laikā, formātā), kas tiem būtu vispiemērotākais. Labāks variants, ja prezidents runu sacītu tiešraidē, un katrs medijs pats varētu izlemt - rādīt to vai nerādīt”.

“Slepenā” prezidenta uzruna

25. oktobrī Levits aicināja Latvijas sabiedrību mobilizēties, lai kopīgiem spēkiem spētu apturēt Covid-19 straujo izplatību, savā uzrunā paužot:

“Ik diena nāk ar jauniem satraucošiem skaitļiem par pandēmijas izplatību. Tā nav tikai statistika - aiz tās stāv mūsu līdzcilvēki. Šodien mēs nedrīkstam klausīties populistos. Viņu viltus ziņas apdraud līdzcilvēkus un visu sabiedrību. (..) tādēļ Latvijā nav vietas nedz haotiskai rīcībai, nedz liekai pašpārliecinātībai.

Mūsu rīcībai ir jābūt racionālai. Mūsu mērķis ir pārtraukt pandēmijas spirāli. Mums jābūt izšķirīgi izlēmīgiem. Ja situācija to prasīs, mums visiem uz laiku ir jābūt gataviem rīkoties vēl stingrāk. Piemēram, ja tas būs nepieciešams, attiecībā uz attālinātām mācībām skolās, uz mūsu profesionālo ikdienu vai pulcēšanos. Tas ir jādara mūsu pašu dzīvības un veselības dēļ. Mums nav vajadzīgas slimnīcas stadionos. Atcerēsimies - patiesi sāp tad, kad zaudējam tuvu cilvēku”.

Prezidents uzsvēra, ka veselības drošības pasākumus, kas balstās ekspertu ieteikumos, valdība pastāvīgi pielāgojot aktuālajai situācijai, kas esot “racionāli un pareizi”. “Brīvība ir apzināties nepieciešamo. Mums visiem kopā ir jāmobilizējas, lai noslāpētu šo pandēmijas vilni. Mēs to spējām pavasarī, mēs to spēsim arī tagad,” sabiedrībai sacīja prezidents, “lai izturība, možs gars un laba veselība mums visiem!”