"Bea.ru": internetā uzmanību izpelnās Stambulas konvencijas aizstāves Beatas Jonites "YouTube" konts krievu valodā

Te jāpiemin kāda nianse - vēl pirms dažiem gadiem, Jonite "YouTube" video ar nosaukumu "10 fakti par mani" klāstīja, ka viņas dzimtā ir krievu valoda un izteicās, ka viņai ir interesanti tajā uzrunāt savus sekotājus. "Es agrāk profesionāli nodarbojos ar sporta vingrošanu un zinu, ka ļoti daudz meitenes Krievijā, Latvijā un vispār krieviski runājošās valstīs to dara," kādā brīdī pauž Jonite.

Šis entuziastiskais krievvalodīgajai auditorijai veltītais video publicēts laikā, kad jau bija notikusi Krimas okupācija (2017. gads). Tagad tas visai plaši tiek apspriests soctīklos.

Šobrīd Jonite pozicionē sevi galvenokārt kā centra "Marta" pārstāvi, bet faktiski ir arī partijas "Vienotība" pārstāve (ētikas komisijas locekle), kur nonāca, pēc KPV LV pamešanas un darbošanās bijušā Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena komandā.

Iepriekš vēstījām, ka Jonite piedzīvojusi nepatīkamu pieredzi - viņai sociālajos tīklos draudēts ar fizisku izrēķināšanos. Beata pēc vardarbīga satura ziņas saņemšanas vērsusies Valsts policijā.

Beata pēdējās nedēļās bija kļuvusi par vienu no redzamākajām Stambulas konvencijas aizstāvēm. Jaunā sieviete sabiedrībā zināma ne tikai kā cilvēktiesību aktīviste, bet arī kā Edvarda Šlesera, kādreizējā ministra Aināra Šlesera dēla, bijusī draudzene. 2021. gadā Beata pēc darba Ekonomikas ministrijā devās studēt uz Oksfordu. 

Kas ir Stambulas konvencija

• 2011. gada starptautiska konvencija pilnībā saukta par "Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence". 
• Tās mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un ģimenes (mājsaimniecības) vardarbību, aizsargāt upurus, panākt vainīgo sodīšanu, kā arī izveidot koordinētas politikas šajā jomā. 
• Viena no būtiskām normām: definīcija, ka "gender" nozīmē sabiedrībā veidotas lomas, uzvedības modeļus un atribūtus, kas attiecas uz sievietēm un vīriešiem. 

Situācija Latvijā

• Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā Eiropā.
• Ratifikācija un spēkā stāšanās
• Latvijas Latvijas Republikas Saeima 2023. gada novembrī ratificēja konvenciju. 
• Konvencija stājās spēkā Latvijā 2024. gada 1. maijā. 
• 2021. gadā Latvijas Republikas Satversmes tiesa konstatēja, ka konvencijas atsevišķas normas (piemēram, Art. 3(c), 4(3), 12(1)) ir saskaņā ar Latvijas konstitūciju.

Uzlabojumi pēc ratifikācijas

• Ir veikti normatīvie un praktiskie soļi: mērķtiecīgas politikas plāni vardarbības pret sievietēm un ģimenes vardarbības novēršanai, pastiprinātas sankcijas, papildināts likums par emocionālo vardarbību, paplašinātas atbalsta iespējas upuriem. 
• 2025. gada martā Latvijas ziņojums par konvencijas ieviešanu tika iesniegts GREVIO (CoE uzraudzības grupa vardarbības pret sievietēm jomā) un plānota viņu vizīte un novērtējums Latvijā no 2025. gada novembra līdz 2026. gada rudenim. 

Strīdi par izstāšanos

• 2025. gada 30. oktobrī Saeima nobalsoja par likumu, kas paredz Latvijas izstāšanos no konvencijas - 56 deputāti atbalstīja izstāšanos, 32 bija pret. 
• Savukārt prezidents Edgars Rinkēvičs atsūtīja likumu atpakaļ parlamentam pārskatīšanai, norādot, ka izstāšanās brīdī nebūtu izstrādāta alternatīva sistēma un tas būtu riskanti. 
• 2025. gada 5. novembrī Saeima nolēma atlikt gala lēmumu par izstāšanos līdz 2026. gada 1. novembrim.
• Starptautiskās organizācijas - piemēram, "Amnesty International" un "International Commission of Jurists" - brīdinājušas, ka izstāšanās būtu negatīvs signāls.
• Pat ja Latvija izstāsies, tā joprojām būs saistīta ar dažām starptautiskajām normām par sieviešu tiesībām un vardarbības novēršanu.