Iesaldēti labdarības fonda miljoni

Tādu juridisko un arī fizisko personu, kuru nauda iesaldēta ar FID lēmumu, noteikti ir vairāk, bet gatavs par to publiski celt trauksmi ir tikai minētais fonds, kas kopš 2006. gada atbalstījis vairāk nekā 370 labdarības projektu ar sešiem miljoniem eiro.

Aptur ziedojumu programmas

Šis nodibinājums ir ABLV Charitable Foundation pēctecis, kura projekti pārtraukti līdz ar ABLV Bank darbības apturēšanu. Fonds, kas savā mājaslapā publicē iesniegtās sūdzības valsts iestādēm, to sniegtās atbildes un pieņemtos lēmumus.

Fonds norādījis, ka līdz ar uzsākto kriminālprocesu par iespējamu nelegālo līdzekļu legalizāciju ir arestēti visi fonda līdzekļi, tostarp Zolitūdes traģēdijas upuru atbalstam paredzētie.

Septembrī fonds vērsies ar iesniegumu pie Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenās izmeklētājas par aresta atcelšanu labdarības programmas Palīdzēsim 21.11 mērķziedojumiem. Tādējādi iesaldēts Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu bērniem paredzētais atlikums 146 350 eiro apmērā.

Tāpat apturēta programma Palīdzēsim dzirdēt! (palīdzība vājdzirdīgiem bērniem, atlikums 206 104 eiro), Jaunā Rīga (palīdzība galvaspilsētas labiekārtošanai un kultūrvidei, atlikums ir 3 286 866 eiro) Atbalsts skatuves mākslas projektiem (atlikums ir 200 000 eiro) un citas programmas.

Aizdomas par vienu miljonu, nevis visiem

Fonds argumentē, ka naudas izcelsme ir pierādāma, izsekojama un saņemtajiem mērķziedojumiem nav nekādas kopsakarības ar FID identificētajiem ziedojumiem, kuriem varētu būt neskaidras naudas izcelsme.

Policijas lēmumos norādīts, ka aizdomas tiesībsargājošajām iestādēm varētu būt par ziedojumiem aptuveni viena miljona eiro apmērā, bet iesaldēts ir daudz vairāk.

FID izmeklēšanas interesēs nesniedz komentārus par Novum Riga. Dienesta priekšniece Ilze Znotiņa vienīgi jau jūnijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norādīja, ka nevalstiskās organizācijas gluži tāpat kā jebkuru juridisko personu var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, turklāt līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bijis ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Rīkojumus izpilda bez ierunām

Pašreizējā kārtība ir šāda – pēc FID rīkojuma iesaldē līdzekļus, tālāk lieta nonāk policijā, kas uzsāk izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības iespējamos likumpārkāpējus un naudu konfiscētu.

Vairāki zvērināti advokāti apliecinājuši, ka līdz šim nav dzirdējuši vai guvuši apstiprinājumu policijā, ka kāda lieta, kuru sūtījis FID, būtu jebkad atteikta vai noraidīta. Šobrīd visas lietas uzrauga arī prokuratūra, kas šādu rīcību akceptē.

Izskan gan kritika par procesu lēno virzību un pat aizdomas, ka daļa no FID izdotajiem rīkojumiem balstīti uz neskaidriem pieņēmumiem un aizdomām, nevis reāli pierādāmiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Pat jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns LTV raidījumā 1:1 atzinis, ka, pēc prokurora Jura Jurisa domām, ap 50% no lietām nekādu rezultātu var arī nesasniegt.

Par spriedumiem vēl rādīs laiks

FID funkcija būtībā ir tikai sniegt ziņojumus tiesībsargājošajām iestādēm, kurām tālāk ir pienākums tikt skaidrībā. Tomēr policija turpina uzturēt statistiku par aktīvajiem izmeklēšanā esošajiem kriminālprocesiem naudas atmazgāšanas lietās, kuras, iespējams, nevainagosies ar tiesas spriedumu.

ABLV Bank problēmas sākās līdz ar ASV valdības finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN iesaisti, kas 2018. gada februārī paziņoja, ka tā “padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas biznesa prakses pīlāru”, un draudēja ar sankcijām katram, kas ar to ielaidīsies finanšu darījumos.

FinCEN gan nav pieņēmis gala lēmumu, un ABLV Bank šo paziņojumu apstrīdējusi. Kopš tā laika ievērojami samazinājušies nerezidentu depozīti Latvijas bankās un pārskaitījumi uz ārvalstīm. Kritiķi pauž, ka pārmērības cīņā pret naudas atmazgāšanu atbaidīs investorus, kamēr FID vadība īsti neriskē ne ar ko.