Rīgas pašvaldība iepriekšējā sasaukuma domniekiem prasīs atlīdzināt 12 000 eiro

Kā skaidrots pašvaldības lēmumā, SIA "Olympic Casino Latvia" 2019.gada 26.augustā vērsās Rīgas pilsētas pašvaldībā ar iesniegumu par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai četru zvaigžņu viesnīcas telpās Kuģu ielā 24, kur atrodas viesnīca "Radisson Blu Daugava".

Pēc Rīgas domes Juridiskās pārvaldes atzinuma, pašvaldībai nebija likumīgi pamatotu tiesību neļaut šajā vietā atvērt spēļu zāli.

Tomēr Rīgas domes deputāti 18.decembrī noraidīja šo lūgumu. Par atļaujas izsniegšanu atvērt spēļu zāli nobalsoja divi deputāti, pret bija 13, bet atturējās 22 deputāti. 17 tautas kalpi nebalsoja.

Savukārt "Olympic Casino Latvia" vērsās tiesā, apstrīdot šo lēmumu, un panāca, ka atļauja tiek izsniegta. Turklāt izpildot administratīvo līgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu administratīvajā tiesvedībā, pašvaldībai jāsamaksā "Olympic Casino Latvia" 12 081,25 eiro.

Pagaidu administrācijas ieskatā, balsojot pret tiesiska administratīvā akta izdošanu un nepamatojot savu rīcību, neizdarot lietderības apsvērumus un nenorādot uz apstākļiem, kāpēc izsniegtā atļauja radītu būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, Rīgas domes deputāti tīši rīkojās prettiesiski. Bet tie deputāti, kas atturējās no balsojuma, ir pieļāvuši rupju neuzmanību, jo rīkojās augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, uzskata pagaidu administrācija.

Līdz ar to pagaidu administrācija 35 deputātiem prasa atlīdzināt 345,18 eiro no katra. Tie ir gan deputāti, kuri balsoja pret, gan tie, kuri balsojumā atturējās.

Zaudējumus plānots atgūt no tā laika "Saskaņas" deputātiem Artūra Hroļenko, Vadima Faļkova, Andreja Kozlova, Annas Vladovas, Igora Kuzmuka, Igora Solovjova, Ivana Ivanova, Jāņa Ločmeļa, Jefimija Klementjeva, Maksima Tolstoja, Mihaila Kameņecka, Sandra Bergmaņa, Viktora Paškova, no "Gods kalpot Rīgai" deputātiem - Ainara Baštika, Irinas Vinnikas, Mihaila Gavrilova, Oļega Burova, Vitas Jermolovičas, Vjačeslava Stepaņenko.

Zaudējumu atlīdzināšanu plānots vērst pret neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvjiem - Alekseju Rosļikovu, Valēriju Petrovu, Jaunās konservatīvās partijas deputātiem - Evu Mārtužu, Jāni Ozolu, Lindu Medni, Mariju Balceri, Pēteri Aglonieti, Valteru Bergu, "Vienotības" deputāti - Inesi Andersoni.

Līdzekļus iecerēts atgūt no "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputātiem Jurģa Klotiņa, Ievas Holmas, Jāņa Ata Krūmiņa un neatkarīgajiem deputātiem - Baibas Brokas, Druvja Kleina, Imanta Keiša, Oskara Putniņa.

Kā aģentūra LETA noskaidroja pagaidu administrācijā, sākotnēji minētie deputāti tiks informēti par šo lēmumu un viņiem tiks piedāvāts brīvprātīgi atlīdzināt norādīto summu. Ja tas nenotiks, tad piedziņa tiks veikta, saskaņā ar esošo likumdošanu.

Kā aģentūrai LETA atzina bijušais Rīgas domnieks un no jauna Rīgas domē ievēlētais Jānis Ozols (JKP), viņš sākotnēji vēlas iepazīties ar šī lēmuma juridisko pamatojumu un tad pieņemt lēmumus. Savukārt idejiski, viņš esot gatavs samaksāt šos aptuveni 300 eiro "par labu darbu - neļaut izplesties azartspēlēm Rīgā". "Tas ir labs darbs, par kuru esmu gatavs samaksāt," teica Ozols.

Biijušais deputāts Aleksejs Rosļikovs (Alternative) izteicās, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) ieceltā Rīgas pagaidu administrācija, cenšoties atstrādāt sponsoru, azartspēļu biznesa pārstāvju ieguldītos līdzekļus.

Rosļikovs savulaik izstrādājis priekšlikumus attīstības plānam, kas ierobežotu azartspēļu izplatību Rīgā. Taču ministra Pūces partija, viņaprāt, cenšoties saviem sponsoriem palīdzēt azartspēļu magnātiem.

"Vai pilsētai un rīdziniekiem bija kāda negatīva ietekme no šī lēmuma," jautāja Rosļikovs, pats atbildot, ka šis lēmums, neļaut ierīkot vēl vienu kazino, bijis pozitīvs. Viņš uzsvēra, ka, visticamāk, sākotnēji šo lēmumu apstrīdēs, bet ja tiesa lems, ka viņam ir jāatlīdzina minētā summa, viņš to darīs.

Savukārt bijušais deputāts Druvis Kleins uzskata, ka šī ir nolaidība un neizdarība no pagaidu administrācijas un ministra Pūces puses. Pagaidu administrācijai esot bijusi iespēja atcelt šo Rīgas domes lēmumu, vai vērsties pie ministra Pūces, lai viņš šo lēmumu atceļ. 

Šādas situācijas, ka ir jāatceļ vai jāprecizē Rīgas domes lēmumi nav retums un to varēja izdarīt, aicinot uzņēmumu no jauna prasīt atļauju azartspēļu zāles atvēršanai. 

Līdz ar to, Kleins uzskata, ka pagaidu administrācija rīkojusies nolaidīgi un minētie 12 000 jāpiedzen solidāri no katra pagaidu administrācijas locekļa.