Jaunmārupē jezuīti slepus būvē baznīcu - garīgo kultūras centru. Iedzīvotāji protestē, bet pašvaldība viņus ignorē

Pērn jūnijā sabiedriskajai apspriešanai tika nodota Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas ideja par kultūras un sociālā garīguma centra “Kairos” būvniecību Jaunmārupes „Mēmelēs”, Ievu ielā. To vēlējās celt jezuītu kopiena, kuras centrs - klosteris atrodas turpat netālu, pie Mārupes pagasta robežas – Rīgā, Kantora ielā.

Jezuīti informēja, ka „Kairos” būšot Latvijā pirmais starpkonfesionālais kultūras, sociālais un garīguma centrs – dažādām konfesijām piederīgo pulcēšanās, lūgšanu un sadraudzības vieta Mārupes novadā.

Lai gan centrā paredzēts būvēt katoļu baznīcu, to iecerēts izmantot ne tikai šīs konfesijas dievkalpojumiem. Idejas autori uzsvēra, ka centrā, kas tiks veidots pēc latviešu lauku viensētas principa, apvienos vairākas atsevišķas ēkas - būs telpas gan meditācijai, gan tās kalpos arī kā garīgās sakopšanās vieta tiem, kas nonākuši dažādās smagās situācijās un piedzīvo grūtības – tuvinieku zaudējumu, saskaras ar problēmām ģimenē, darbā vai mācību vidē. Tāpat paredzēts īstenot dinamisku kultūras dzīvi – rīkot koncertus un izstādes, ierīkot kafejnīcu, kā arī īstenot sociālo darbību, piedāvājot nodarbības gan pusaudžiem un senioriem, gan citiem.

Ārstēs no narkotikām un seksa atkarīgos

Pie tam sanāksmē, kura pērn notika Mārupes mūzikas un mākslas skolā, „Kairos” projekta īstenotāji norādīja, ka „viens no galvenajiem un eksperimentālajiem darbības veidiem, kurus viņi plāno veikt, ir sociālais darbs un atbalsta grupas nelabvēlīgām personām (personas, kuras ir atkarīgas no psihotropiskām vielām (alkohols, narkotikas un citas apreibinošās vielas), interneta atkarīgiem, kā arī personām ar seksuālām atkarībām)”.

Ja arī vietējie iedzīvotāji varbūt neiebilda pret reliģisku ceremoniju veikšanu „Mēmelēs”, tad galvenais viņu iebildums bija pret to, ka līdzās Jaunmārupes pamatskolai un bērnudārzam, iespējams, tiks ārstēti narkomāni un pedofili, kas apdraudēs bērnu drošību. Tāpat jaunmārupieši uzskatīja, ka ciemā var rasties „ekoloģiska katastrofa”, jo centra būvniecības gaitā Jaunmārupes dabas parkā tiks izcirsti koki.

Baznīca pēkšņi pārvēršas par „kultūras iestādi”

Rezultātā pērn 604 jaunmārupieši bija pret „Kairos” celtniecību, bet par – tikai 125. Mārupes novada dome noraidīja centra būvniecības ideju, uzsverot arī to, ka „centru par kultūras iestādi domei nav pamata uzskatīt, jo vārds „kultūras” centra nosaukumā minēts tikai tāpēc, lai radītu piesaisti apbūves noteikumos minētajai konkrētās zonas izmantošanai”. Toreiz lēmumā arī norādīja, ka „ēka, kas klasificēta kā kulta ēka, būvniecība neatbilst Mārupes novada domes noteikumos atļautajam apbūves veidam”.

Tagad viss apgriezies kājām gaisā, jo Mārupes novada dome sociālajos tīklos paziņojusi, ka jezuītiem būvatļauja tomēr izsniegta, jo „būvniecības ierosinātājs ir mainījis ēkas izmantošanas koncepciju, liekot uzsvaru uz kultūras iestādi, nevis reliģisku iestādi. Mainīts arī ēkas novietojums, tādējādi skarot mazāku skaitu koku.

Ņemot vērā, ka attiecīgās teritorijas apbūves noteikumi pieļauj kultūras iestādes būvniecību un pie atļautās izmantošanas neparedz publiskās apspriešanas nepieciešamību, Mārupes novada būvvalde, rīkojoties normatīvo aktu ietvarā, ir izsniegusi būvatļauju “Kairos” kultūras un sociālā garīguma centra būvniecībai. Izsniegto būvatļauju ir tiesības apstrīdēt viena mēneša laikā no izsniegšanas dienas, iesniedzot iesniegumu Mārupes novada domē”.

„Vispār jau briesmīgi...”

„Kairos” būvniecības pretinieki atkal sarosījušies un tagad visus aicina rakstīt protesta vēstules Mārupes pašvaldībai. Sociālajos tīklos pausts ne viens vien protests:

Ieva Grustina Milbrete: „Vai tiešām mūsu - iedzīvotāju viedoklis - ir tik maznozīmīgs? Būvatļauja „baznīcas” celtniecībai izsniegta 29. jūlijā, kas ir gadu pēc tam, kad domei tika iesniegti daudzi simti iesniegumu pret šo projektu Jaunmārupes dabas parka teritorijā”.

Juta Pālena: „Tajā gadā, kad balsoja, jau nebūvēja, tad laikam izdomāja, ka nākamajā gadā var būvēt. Bet nu, vispār jau briesmīgi, ka neņem vērā cilvēkus. Acīmredzot aizbildināsies, ka nebija pietiekami daudz parakstu pret būvniecību”.

Tatiana Gavrilova: „Uz kāda pamata vispār iedeva atļauju, tur tak nedrīkstēja būvēties!”

Egita Rolava: „Ideja laba, bet kā panākta? Pildiet savu misiju, bet, lūdzu, nostāk no bērniem un tiem, kas nevēlas dzīvot šādai vietai blakus. Ārstēties ir cilvēka izvēle, bet dzīvot šādai vietai blakus vairs izvēle netiek dota. Vai uzņematies personisko atbildību par bērniem un apkārtējo iedzīvotāju drošību? Katrā ziņā mana izvēle ir skaidra - mani bērni Jaunmārupē nemācīsies”.

Inese Kovalevska: „Kārtējā apiešana. Tieši tā mums Jūrmalā privātmāju rajonā uzcēla dzīvokļu namu, sākumā to definējot par viesu namu. Jo dzīvokļu ēkas tur nebija ļauts celt. Nu un pēc laika skaidrs, ka tur ir daudzdzīvokļu ēkas. Un tā arī pārdēvēja. Domā, ka cilvēki neko nesaprot. Garīguma centrs! Kāda starpība. Tāpat viss tur notiksies pēc „plāna”, kam to vajag”.

Uģis Bērziņš: „Atrasts veids, kā apiet pirmās sabiedriskā apspriešanas noraidīto rezultātu: nomainīts sākotnējais būves mērķis. Ēka nu jau pārtaps par vienkāršu kultūras iestādi, kam nevajag sabiedrības līdzdalību būves apspriešanā. Izsniegto būvatļauju var apstrīdēt mēneša laikā no izsniegšanas brīža. Izvēlēts precīzs atvaļinājumu laiks”.

Diana Morozova: „Visskumjākais šajā visā ir tas, ka jūs, Mārupes novads, pieļaujat, ka tik vienkārši - mainot nosaukumu, projekta īstenotājs sasniegs savu mērķi... Visiem taču ir skaidri zināms, ka ēkā ar „jaunu nosaukumu” notiks iepriekš plānotie pasākumi. Ļoti, ļoti žēl, ka jums nerūp novada pamatiedzīvotāju viedoklis”.

Jāpiebilst, ka centru „Kairos” paredzēts būvēt uz 1,2 hektāru plaša īpašuma, kuru pirms pāris gadiem dāvinājumā saņēma katoļu baznīca. Būvniecības izmaksas tiek lēstas ap pusotru miljonu eiro,  līdzekļus iecerēts iegūt gan no baznīcas ārvalstu fondiem, gan arī vietējiem uzņēmējiem un atbalstītājiem. Viens no projekta pārstāvjiem - jezuītu tēvs Jānis Meļņikovs teicis, ka centru plānots uzbūvēt divu gadu laikā, un tas tiktu veidots kā diecēzes kultūras, sociālais un garīguma centrs un baznīca. Viņš pārmetumus par „Kairos” nelabvēlīgo ietekmi noraida un teic, ka tā ir nelabvēļu īstenota „nomelnošanas kampaņa”.

Jauns.lv jautājumus par izveidojušos situāciju un komentārus par jezuītu centra celtniecību Jaunmārupē lūdza gan Mārupes pašvaldībai un deputātiem, gan katoļu baznīcas pārstāvjiem. Turpmāk Jauns.lv informēs par saņemtajiem komentāriem un atbildēm.