Tiesībsargam nav pieņemams mediķu atalgojuma reformai noteiktais termiņš: "Septiņi gadi ir krietni par ilgu"
Nav pieņemams mediķu atalgojuma reformai noteiktais termiņš, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Pēc viņa domām, ir redzams, ka Veselības ministrijas (VM) aprēķini ir balstīti zināmā metodikā. "Bet tas, kas nav apmierinoši ir, ka faktiski pirmās izmaksas sāksies 2023.gadā un visa reforma noslēgsies 2027.gadā. Tas, manuprāt, ir nepieņemami. Septiņi gadi ir krietni par ilgu," pauda Jansons.
Viņš atgādināja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā šim gadam bija jānodrošina papildu 191 miljons eiro, bet nākamā gada finansējums ir 321 miljons eiro. Par attiecīga finansējuma nenodrošināšanu šogad tiesībsargs ir vērsies Satversmes tiesā (ST).
"Un te nav runa tikai par mediķu algām un tiem politiskajiem solījumiem, kas tika nostiprināti likumā, bet arī par konstitucionālo estētiku," sacīja tiesībsargs.
Kā vēstīts, VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.
Tāpat plānots ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027.gadā tas sasniegs 1096 eiro līdzšinējo 766 eiro vietā.
Vienlaikus ministrija rosina ieviest jaunu mediķu atalgojuma modeli. Atbilstoši VM plānam, jaunā modeļa ieviešana sāktos 2021.gada 1.janvārī, un tā ilgtu divus gadus - līdz 2023.gada 1.janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest jauno pilna laika ekvivalentu jeb pilna laika slodzi ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022.gada 1.janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.
Plānots, ka pēc jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas pamatalgu veidos 70% no atalgojuma. Pamatalgas kritērijos ietilps izglītība, pieredze, prasmju līmenis, darba apjoms un darba kvalitāte.
Savukārt atlikušos 30% no atalgojuma veidos mainīgā daļa, kuru noteikts tādi kritēriji kā pacientu skaits, pacientu skaits ar sarežģītām diagnozēm, vidējais ārstēšanas ilgums, veikto operāciju skaits un to sarežģītība, savlaicīgi nodoto vēsturu skaits, higiēnas un pretepidemioloģiskā plāna ieviešana, disciplīna un darba kvalitāte, papildu pienākumu veikšana, citām struktūrvienībām sniegto konsultāciju skaits un aprūpes kvalitātes kritēriji.
