Kad policists drīkst pielietot ieroci
Divās trešdaļās gadījumu, kad likts lietā ierocis, policisti šauj, lai aizturētu bēgošus autovadītājus. Pārējās reizēs bijuši brīdinājuma šāvieni vai galējas nepieciešamības gadījumā, lai, piemēram, aizbiedētu agresīvu suni.
Visos šaujamieroču gadījumos likums nosaka, ka policistam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību un sniegtu cietušajiem nepieciešamo pirmo palīdzību.
Likums par policiju nosaka gadījumus, kad policisti drīkst šaut:
1) lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
2) lai atbrīvotu ķīlniekus;
3) lai atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
4) lai atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem;
5) lai zturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
6) lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
7) lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.
Tāpat policistam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību. Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu.
Bez brīdinājuma var šaut, ja: uzbrukums ir pēkšņs vai tiek izmantoti ieroči vai jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi; tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai; notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli.
