Īpašnieks skarbi nolamā atpūtniekus, kas posta Sēlijas augstāko virstoni Ormaņkalnu
Tūrist, neesi kroplis! Tik skarbi pret negodprātīgiem atpūtniekiem savā emocionālajā video aicinājumā Facebook vērsies lauksaimnieks Viesturs Cacurs, kura īpašumā Viesītes novadā atrodas gleznainā Sēlijas novada augstākā virsotne – Ormaņkalns.
To iecienījuši tūristi, jo šeit ierīkota atpūtas vieta ar jumtu virs galvas, tornis, no kura paveras skats uz Saukas ezeru, arī labs piebraucamais ceļš. To par saviem līdzekļiem uztur zemes īpašnieks, un beidzot viņam sirds ir pilna.
Nezināmi ļaundari izklaidējoties viņa pļavā Ormaņkalna virsotnē nodedzinājuši divus siena ruļļus. Skāde nav liela, taču šāda attieksme saimnieku ir šokējusi. Viņš aicina vainīgos pašus pieteikties, atlīdzināt zaudējumus vai vismaz cer sagaidīt atvainošanos.
Savā video Cacurs izsakās arī par tūristu cūcīgo uzvešanos – kaut arī pie atpūtas vietas ir atkritumu konteiners, aiz viņiem vienmēr paliek drazas, pat tik tālu, ka tukšās pudeles met mežā arī no skatu torņa.
“Zem torņa apmēram 200 kvadrātmetros es regulāri salasu pa diviem maisiem tukšu alus pudeļu,” saka Cacurs. Tā ir arī bīstama rīcība – pudeļu mētāšana var beigties traģiski, jo apakšā var pagadīties kāds cilvēks.
“Šobrīd ir sajūta, ka ceļu bloķēsim ciet, divas mašīnas tur varēs nolikt, un ar to arī beigsies. Ceļa vieta tiks uzarta, nomēslota un apsēta ar zālīti – ja cilvēks gribēs, pa mazu taciņu aiziet līdz skatu tornim varēs, varbūt tad mēslos mazāk. Laikam tad, ja var piebraukt līdz pašām durvīm un pasēdēt pie galdiņa, tā vēlme cūkoties ir tik neatvairāma, ka nevar pretoties. Tā ka, tūrist, neesi kroplis, nedari tā!” norāda Cacurs.
Pats skatu tornis pieder Dabas aizsardzības pārvaldei, kas daudzkārt saskārusies ar līdzīgām problēmām, arī ar atpūtas vietu izpostīšanu un pat nodedzināšanu.
Video dažu dienu laikā skatīts teju 200 000 reižu, un ieteikumi ir dažādi – sākot no videonovērošanas kameru uzstādīšanas un beidzot ar ceļa uzaršanu. Daļa komentētāju arī uzskata, ka tūristi diez vai tā rīkotos un drīzāk tas ir vietējo plenču darbs.
Lēmums par šīs vietas nākotni, protams, ir zemes saimnieka ziņā, bet būtu žēl, ja negodprātīgu cilvēku dēļ citi apmeklētāji zaudētu iespēju apmeklēt gleznaino dabas objektu.
