Politoloģe: Levitam vajadzētu stingrāk paust savu viedokli
Valsts prezidentam Egilam Levitam dažādos jautājumos, tostarp attiecībā uz mediķiem un solidaritāti sabiedrībā, vajadzētu stingrāk paust savu nostāju un viedokli, kā arī konkrēti norādīt uz tālāk darāmo, norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja, profesore Ilga Kreituse.
Vaicāta, kā vērtē Levita pirmo prezidentūras gadu, Kreituse stāstīja, ka šodien klausījās šim notikumam veltīto preses konferenci, un viņu pārsteidza tas, ka Levits runāja būtībā par nākamā gada darbības plāniem, nevis par izdarīto pirmajā gadā. "Tas samulsināja. Paveiktais pirmajā gadā tika aizskarts tikai "garām ejot"," pauda politoloģe, uzsverot, ka viņa būtu gribējusi dzirdēt prezidenta dziļāku analīzi un lielāku konkrētību par līdz šim paveikto.
Kreituses ieskatā, Levits preses konferencē runājis maigās, noapaļotās formās, bez īpašiem asumiem, un īpaši neminot pirmo prezidentūras gadu. Stājoties amatā, savos prezidentūras gados Levits solīja domāt par trīs virzieniem - solidaritāte, piederība un moderna, ilgtspējīga valsts, - tomēr politoloģe uzskata, ka jautājums par solidaritāti esot palicis neatrisināts.
Kreituse norādīja, ka solidaritātes jautājums bija tas, kuru Valsts prezidents varēja visvairāk paskaidrot, kā arī minēt, ko viņš saprot ar vārdu - solidaritāte. "Ja skatāmies uz Latvijas sabiedrību, tad to saprot dažādi. Viens no variantiem ir nabadzības līmenis, par ko būtu gribējies dzirdēt dziļāku Levita vērtējumu," teica profesore.
Vienlaikus viņa stāstīja, ka, runājot par solidaritāti, stingrāka prezidenta nostāja ir nepieciešama jautājumā par mediķiem. Viņasprāt, prezidentam vajadzētu izsaukt pie sevis premjeru un medicīnas nozarē atbildīgos, lai paskaidro tur šobrīd notiekošo.
Politoloģe piebilda, ka prezidentam nav jāpasaka šīm amatpersonām ko darīt, bet gan jāuzklausa un sabiedrības priekšā jāatklāj sava nostāja, proti, vai viņš atbalsta šobrīd notiekošo attiecībā uz kompensācijām par piemaksām mediķiem, kuri ārkārtas apstākļos strādājuši ar Covid-19 izplatības seku novēršanu, vai nē.
Tāpat Kreituse uzskata, ka Levits nav līdz galam "nostrādājis" un izmantojis savas pilnvaras attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. Politoloģes ieskatā, ja teju puse no visām Latvijas pašvaldībām izteica lūgumu neizsludināt šo reformu - prezidentam to nevajadzēja darīt. Viņa skaidroja, ka reformu nevajadzēja atcelt vai noliegt, bet norādīt Saeimai uz priekšlikumiem, un tad ļaut par to lemt parlamentā.
Kreituse arī norādīja uz to, ka Valsts prezidenta izmantotā leksika ne vienmēr esot saprotama. Kā piemēru tam, viņa minēja fragmentu no Levita teiktā šodien preses konferencē, kur viņš norādīja, ka, lai saglabātu demokrātiju, jābūt vēlētām vietējo kopienu pārstāvniecībām. "Ko tas nozīmē? Vai divu līmeņu pārstāvniecību? Es saprotu, ka prezidents to saprot, bet ja cilvēkiem uz ielas to pajautātu, diez vai viņi spētu atbildēt, kas ir vietējo kopienu pārstāvniecība," teica profesore.
Kreituse uzsvēra, ka, viņasprāt, Levitam vajadzētu radošāk pieiet pie iespējam, ko dod Satversme, kā arī stingri paust savu viedokli un nostāju pēc sarunām ar citiem. Viņasprāt, Valsts prezidentam vajadzētu konkrēti pateikt, kas "jāizdara lietas labā", citādi "paliek attālināta cilvēka iespaids, proti, cilvēka, kas atbraucis un teorētiski māca kā teorētiski jārīkojas".
Jau ziņots, ka nākamajā prezidentūras gadā Levits turpinās pievērst uzmanību administratīvi teritoriālajai reformai, Latvijas informatīvajai telpai, tehnoloģijām un ekonomikas un vides attīstībai, piektdien preses konferencē par aizvadīto prezidentūras pirmo gadu sacīja pats Levits.
Levits norādīja, ka šis bijis ļoti intensīvs gads, kura laikā noticis daudz, tostarp negaidītā Covid-19 pandēmija. Viņš skaidroja, ka tuvākajā laikā intensīvāks kļūs viņa ārpolitikas darbs, jo tiks organizēti Covid-19 dēļ pārceltie pasākumi.
Tāpat nākamajā viņa darbības gadā būtiska loma būs administratīvi teritoriālajai reformai. Valsts prezidents uzsvēra, ka pašvaldībām jākļūst lielākām un jaudīgākām, kā arī jāļauj sabiedrībai demokrātiskā veidā piedalīties tuvējās apkaimes veidošanā.
Vienlaikus Valsts prezidents solīja pievērst uzmanību Latvijas informatīvajai telpai. Levits atklāja, ka demokrātijai ir nepieciešama kvalitatīva informācija, kas palīdz pilsonim vairāk vai mazāk precīzi saskatīt realitāti un problēmas, lai pilsonis varētu informēti pieņemt savus lēmumus.
"Esmu iestājies par to, ka sabiedriskajiem medijiem jāpalielina līdzekļus, par to, ka šajā krīzē nepieciešams īpašs atbalsts kvalitatīviem medijiem, kā arī citiem jautājumiem, lai mums būtu sava informatīvā telpa," teica Levits, uzsverot, ka nepietiek ar informāciju par to, kas notiek Meksikā un Ēģiptē - nepieciešama arī "kvalitatīva informācija jēdzīgā kvalitātē" par to, kas notiek Madonā, Aglonā un Rīgā.
Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka savā prezidentūras nākamajā gadā viņš pievērsīsies ekonomikas un vides attīstībai, jeb virzībai uz "zaļo kursu". Levits stāstīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir sagatavojusi lielu investīciju paketi visām ES dalībvalstīm, lai palīdzētu pārvarēt krīzi. Valsts prezidenta ieskatā, šī būs iespēja ne tikai atgriezties pie situācijas, kāda ekonomikā un sabiedrībā bija pirms krīzes, bet šī būs iespēja investēt gudri, lai pārstrukturētu Latvijas ekonomiku, un tā orientētos uz nozarēm un uzņēmumiem, kuriem ir ļoti labas nākotnes perspektīvas.
