“Atpakaļ brauciet, tūlīt pat!” Skandalozais “Memory Water” dibinātājs Pļaviņš nofilmē, kā nievā un izaicina kārtībsargu
Iepriekšējās nedēļas izskaņā skandalozais “Memory Water” dibinātājs Jānis Pļaviņš sociālajos tīklos lepni atrādīja video, kurā konfrontēja Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieku. Kārtībsargs pludmalē uzraudzīja, lai ļaudis ievērotu saistībā ar Covid-19 izsludinātos pulcēšanās ierobežojumus, savukārt Pļaviņš, kura sociālie tīkli ir pilni ar dezinformāciju saistībā ar pandēmiju, bravūrīgi dzina policistu prom, sakot, lai netraucē cilvēkiem atpūtu.
Jāpiebilst, ka videomateriāls no Jāņa Pļaviņa “Facebook” konta šobrīd ir pazudis. Tā vietā atrodas vien ieraksts ar ekrānuzņēmumu, kurš datēts ar 5. aprīli.
Tajā Pļaviņš pauž savu nostāju par to, kā valsts atbildīgās iestādes reaģē uz Covid-19 pandēmiju, kā arī visnotaļ nicinoši un pazemojoši izsakās par kārtībsargu, kurš pilda savus pienākumus:
Izkliedz pavēles pašvaldības policistam
Lai arī konkrētajā gadījumā Pļaviņa publiski paustais viedoklis par policistu rakstveidā ir pietiekami skarbs, no "Facebook" izdzēstā video saturs, kurš ievietots šīs publikācijas sākumā, ir vēl skarbāks.
Tajā skaidri dzirdams, kā policists uz kvadricikla tiek noturēts, iztaujāts un pēcāk – bravūrīgi dzīts projām no pludmales.
(Oriģinālais video no “Facebook” tika dzēsts. Ir saglabājusies vien telefona ziņu vietnē pārsūtīta, citviet nepārsūtāma, taču atskaņojama tā versija.)
“Ko jūs cilvēkus traciniet? Ko jūs te braukājat? Priekš kam tas vajadzīgs? Ko jūs svētdienas dienā traciniet cilvēkus? Brauciet atpakaļ! Atpakaļ brauciet, tūlīt pat!” videoklipā dzirdami policistam adresētie jautājumi.
Sods par izaicinošu uzvedību izpaliks
Jauns.lv vērsās RPP, lai noskaidrotu, vai konkrētajā “Facebook” ierakstā, kā arī dzēstajā videomateriālā nav saskatāma sodāma rīcība, proti –, necieņa pret policistu un policista pienākumu pildīšanas traucēšana.
“Katru gadu, sākoties pavasarim, policija atsāk sabiedriskās kārtības uzraudzīšanu arī pludmalēs un to apkārtnē. Taču pašlaik, ņemot vērā, ka valstī Covid-19 krīzes dēļ ieviests pulcēšanās aizliegums un citi ierobežojumi, RPP piejūras zonā uzrauga arī to, lai atpūtnieki ievērotu arī visus jaunos ierobežojumus. Lai lielo teritoriju būtu vieglāk pārlūkot, patruļās tiek izmantoti kvadracikli,” situāciju skaidroja RPP sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis.
Jauns.lv arī noskaidroja, ka, par spīti tam, ka videomateriālā redzama izaicinoša izturēšanās pret kārtībsargu laikā, kad pandēmijas dēļ valstī ir izsludināta ārkārtēja situācija, vīrietis tomēr pie soda netiks.
“Pārsvarā iedzīvotāji ievēro visus ierobežojumus vai, ja nav ievērojuši, jau pēc pirmā kārtības sargu aizrādījuma, izklīst. Diemžēl Vecāķu pludmalē bija arī viens vīrietis, kuram acīmredzami nebija nekādas izpratnes par policijas darbu un tā nozīmi. Viņš uz kārtības sargu kliedza, lai tas braucot prom un netraucējot cilvēkiem atpūsties. Lai gan vīrietis uzvedās izaicinoši, policista stoiskais miers viņu nedaudz atvēsināja, līdz ar to incidents nepārauga likumpārkāpumā,” par incidentu izteicās RPP pārstāvis.
“Memory water” tirgotājam savulaik izdevies apstrādāt Labklājības ministriju
Nav noslēpums, ka uzņēmuma “Memory Water” dibinātājs Jānis Pļaviņš savā privātajā “Facebook” kontā ļauj vaļu visdažādākajām sazvērestības teorijām gan par Covid-19, gan vakcīnām un citiem aktuāliem tematiem.
Taču uzmanības centrā gan konkrētais uzņēmums, gan Pļaviņš personīgi ir nonācis arī citu, daudz nopietnāku iemeslu dēļ.
Vēl pērn raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka, pretēji ekspertu lemtajam Labklājības ministrija (LM) piešķīrusi sociālā uzņēmēja statusu ūdens tirgotājam “Memory water”, kas ļauj tam pretendēt uz šādiem uzņēmumiem paredzētajiem grantiem.
Tas bijis pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet ministrija to iedevusi.
Jau 2018. gadā uzņēmums saņēma 133 000 eiro grantu no LM un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai".
Konkrētās programmas mērķis bija iesaistīt darba tirgū personas, kuras no tā ir atstumtas sociālā statusa, veselības vai citu iemeslu dēļ.
Lai saņemtu grantu, "Memory water" pieņēma darbā 13 cilvēkus ar invaliditāti, bet par saņemto naudu nopirka 100 000 eiro vērtu ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārtu.
Gadu vēlāk uzņēmums iecerēja iegūt papildu līdzekļus no fonda, tāpēc 2019. gada augustā pieprasīja tam piešķirt sociālā uzņēmuma statusu.
Statusu esot pieprasījis arī cits "Memory water" dibinātājam Jānim Pļaviņam piederošs uzņēmums "Prana energy". Uzņēmumi uzskata, ka tie atbilst prasītajam statusam, jo puse no firmā strādājošajiem ir cilvēki ar invaliditāti.
Pārbaudot "Memory water", atklājās, ka no 13 darbā pieņemtajiem cilvēkiem ar invaliditāti tikai viens ir saņēmis algu, kas lielāka par minimālo, bet deviņu personu mēneša alga nepārsniedz 35 eiro. Viņi strādājuši desmit stundas mēnesī.
Eksperti uzskatīja, ka "Memory water" statusam neatbilst, jo tikai formāli izpilda Sociālo uzņēmumu likuma prasības un tā darbība nedod prasīto pozitīvo sociālu ietekmi.
Uzņēmuma darbība, saņemot grantu vērsta nevis uz sociālo mērķu sasniegšanu, bet uzņēmējdarbības attīstību, veicot iekārtu automatizāciju, secināja eksperti, vienbalsīgi atsakot sociālā uzņēmuma statusu.
Pļaviņš savukārt uzskatīja, ka komisijas pārmetumi ir nepamatoti, jo likumā nav teikts, cik stundu nolīgtie cilvēki ar invaliditāti jānodarbina. Viņš stāsta, ka šīs personas vairāk nodarbojas ar pārdošanu un preču piedāvāšanu. Tiekot piedāvāts arī strādā no mājām.
Norādīts uz vien divu stundu darbu nedēļā, viņš pauda: "Nu atkarībā kurš kā strādā, un kā viņiem veicas tas darbs. Tas ir tāds diezgan specifisks darbs, kur nav viņiem diemžēl tik spīdoši tie rezultāti."
Tolaik tika ziņots, ka uz vietas ražotnē strādājot divi cilvēki ar invaliditāti. Pļaviņš komisijas lēmumu pārsūdzēja un LM vadība izlēma, ka taisnība ir uzņēmējam, jo formāli prasības ir izpildītas.
LM Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa pieļāvaj, ka nākotnē būtu jādomā par tādu prasību kā atlīdzības konkurētspēja un slodzes apjoms iekļaušanu kritēriju sarakstā.
Tomēr kamēr normatīvie akti to neparedz, juridiskā departamenta ieskatā komisijai nebija pamata noraidīt sociālā uzņēmuma statusu.
Ar LM valsts sekretāra lēmumu "Memory water" sociālā uzņēmuma statuss piešķirts no 19. novembra, SIA "Prāna energy" no 3. decembra.
Raidījums atgādināja, ka 2019. gadā partiju finanšu uzraugi konstatēja, ka "Memory water" ir piedalījies partijas "KPV LV" reklāmas kampaņā pirms 13. Saeimas vēlēšanām, taču to nav deklarējis. Firmai tika uzlikts 600 eiro sods.
Vairāk par to iespējams lasīt šeit.
