BOŅUKS 2019 balvu saņēmēji

Lai arī gada sākumā izskanēja bažas par „Boņuks 2019“ iespējamību, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, sabiedrības un organizāciju atbalstam, arī šogad Latgales vēstniecībai GORS bija iespējas sarīkot Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ ceremoniju. Ikgadējais notikums viennozīmīgi ir gada svarīgākā latgaliskās kultūras satikšanās, kurā līdzās atskatam uz aizvadīto gadu un balvu saņēmēju godināšanai, tiek parādīta šī brīža latgaliskās kultūras situācija un tendences, kā arī dzimst idejas un sadarbības jauniem darbiem. Neskatoties uz līdzšinējo satraukumu radošo situāciju ar latgaliešu literatūru un izdevējdarbību, tieši „Boņuks 2019“ balvu pretendentu loks kategorijā „Valoda. Literatūra. Publicistika“ izrādījās visspēcīgākais. Tāpat šogad ļoti labi iezīmējas balvas ģeogrāfiskais griezums – tā nav tikai reģiona aktivitāte, balvai nominēti latgaliskie darbi un aktivitātes, kuri rodas vai vēsta par latgalisko gan citviet Latvijā, gan arī Īrijā, ASV, kā arī Sibīrijā.

Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ māla statuetes par padarīto 2019. gadā saņēma (alfabēta secībā):

Dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu „Aiz azara bolti bārzi...“

Grāmata ir dokumentāls stāsts par izcilās diriģentes un pedagoģes Terēzes Brokas dzīvi un ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūrvides saglabāšanā un attīstīšanā. Izdevums radīts, sadarbojoties Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldei un literātei Annai Rancānei.

Dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“

Filma ir dokumentāls stāsts par mūsu tautiešiem, kuri par savām mājām sauc Sibīriju. Tā atklāj, kas latgaliešus ir aizvedis uz tālo zemi, parādot Stolipina reformas ietekmi uz latgaliešu izbraukšanu vairāk nekā pirms simts gadiem, Transsibīrijas dzelzceļa būvniecības ietekmi uz izceļošanas iespēju, braukšanu burlakos un tās simts gadus sens atstāstījums, Staļina represiju skartie latgalieši un citas viņiem saistītas epizodes.

Egita Kancāne. Stāstu krājums „Syltuo mola“

Stāstu krājums „Syltuo mola” ir autores debija latgaliešu literatūrā. Daļēji autobiogrāfiskie stāsti ir nelielas sadzīves ainiņas par trīs paaudžu sadzīvošanu Vārkavas novada Andiņu ciemā. Tā kā stāstu darbība notiek 20. gs. 80. un 90. gados, tas ir sava veida piemineklis vietai, tā laika notikumiem un cilvēkiem. Krājuma fragments pērn kļuva par II Pasaules diktāta latgaliešu rakstu valodā rakstāmo tekstu.

Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata „Evalds Vasilevskis“

2018. gadā mūžībā devās Latgales podniecības leģenda Evalds Vasilevskis. 2019. gada rudenī un ziemā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā bija skatāma podniekam veltītā izstāde, kuras atklāšanā tika prezentēta mākslas zinātnieces Evijas Vasilevskas Evaldam veltītā grāmata-izdevums par Vasilevska dzīvi, darbu un ieguldījumu Latgales podniecībā, kā arī darbu retrospekcija un mācekļu, draugu un laikabiedru atmiņas.

Grupas „Bez PVN“ dziesmas, video un koncerts „Rūbeži“

2019. gadā grupai „Bez PVN“ publiski plaši izskanēja divas dziesmas un mūzikas videoklipi – „Nabyus baiss(t)” un „Apveļc!”, bet gada galvenais grupas notikums bija lielkoncerts „Rūbeži” Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē.

Inta Viļuma un izdevums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“

Inta Viļuma ir Dagdas novada folkloras centra vadītāja, kura visa gada garumā aktīvi strādā pie Dagdas tradicionālās kultūras popularizēšanas un godā celšanas. 2019. gadā, pateicoties folkloras centra aktivitātei, Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta arī maija dziedājumu pie krucifiksiem tradīcija Dagdas novadā, bet viens no svarīgākajiem darbiem – izdota „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota” – izzinošs materiāls par Latgales tradicionālās kultūras vērtībām Dagdas novadā.

KUUP COFFEE. Saimieki Oskars un Jolanta Maculeviči

2018. gada rudenī Rēzeknes novada Lendžos, atgriežoties no Rīgas, Oskars un Jolanta Maculeviči izveidoja specializēto kafijas grauzdētavu “KUUP COFFEE”, kura piedāvā trīs dažādas Latgalē grauzdētas kafijas garšas – „Kolumbejis flirts”, „Jezupa Etiopejis sapyns” un „Brazilejis nakts”. Latgaliskais šajā gadījumā nav vien nosaukumi, bet arī kafiju garšu stāsti un pašu saimnieku vēstījums par kafiju un Latgali intervijās un raidījumos. Nu Lendžu kafija ir viens no populārākajiem suvenīriem, ko atvest, braucot ciemos no Latgales. Plašāk par kafijas grauzdētavu te: http://www.kuup.lv/.

Latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs

ASV dzīvojošais latgalietis, uzņēmējs un Latvijas goda konsuls Teksasā Pīters Aloizs Ragaušs jau vairāku gadu garumā finansiāli atbalsta Latgalei un latgaliskajai kultūrai svarīgus projektus, Hjūstonā aktīvi uztur latgalisko un latvisko garu, kā arī ASV popularizē latgalisko kultūru. Ar Pītera atbalstu pērn izdota Juoņa Cybuļska grāmata „Patīseiba ir myusu!”, nodibināta Latvijas Universitātes stipendija Latgales studentiem, palīdzēts V. Lōča muzeja celtniecības darbos un paveiktas citas lietas.

Ligija Purinaša. Dzejas krājums „Sīvīte“

Dzejas krājums „Sīvīte” ir autores debijas krājums, kas stāsta ne tikai par personībo, bet arī Latgales 20. gs. sieviešu stāstu. Grāmatā ilustrācijas veidotas no 20. gs. fotografētajiem sieviešu portretiem, piešķirot tiem jaunu, mūsdienīgu skatījumu. Dzejas krājums atklāj jaunas sievietes skatījumu uz notikumiem Latgalē, kultūrā, pasaulē, kas savijas ar skarbu, asu mirkļa fiksāciju, realitātes atspoguļojumu. Līdz ar dzejas krājuma prezentācijām, mūziķe Dana Vasiļjeva radījusi dziesmas ar Ligijas dzeju no jaunā krājuma.

Žurnāliste Ausma Sprukte

Ausma Sprukte jau sešus gadus strādā Latgales Reģionālajā televīzijā un visu šo gadu garumā ļoti rūpējas par to, lai latgaliešu valoda būtu redzama un dzirdama arī TV ekrānos. 2019. gadā Ausma turpināja stāstīt par notikumiem Latgalē latgaliski, veidoja pirmo TV raidījumu bērniem latgaliski „Žik!”, kā arī sāka veidot sižetus Latvijas Radio raidījumam „Kolnasāta”.

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts tēlnieks Indulis Folkmanis.

Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv lasītāju simpātiju balvu „Žyks“ jau otro gadu pēc kārtas saņēma etnogrāfisko tērpu darinātāja un skolotāja Iveta Seimanova. 2019. gadā Iveta Seimanova strādāja pie Preiļu burnasa (sieviešu goda mēteļa) atdarināšanu, balstoties muzeja materālos, tāpat atdzimšanu piedzīvojusi Rudzātu sievas cepure. Pērn nodibināta arī „Latgales etnogrāfiskā vēstniecība”, kura, neskatoties uz īso darbības laiku, paspēja noorganizēt trīs izstādes, caur lellēm iepazīstinot ar latviešu tautastērpu.

„Boņuks 2019“ balvu pasniegšanas ceremonija šogad tika uzticēta jauniem vadītājiem – Laurim Zalānam („Ghetto Games” personībai jeb vienkāršajam latgalietim) un Armandam Buļam (ārstam un jaunajam hip-hop māksliniekam Būrs). Balvas laureāti saņēma no Latvijas Republikas kultūras ministra Naura Puntuļa, mūziķa un radio personības Ērika Zepa, tekstilmākslinieces Anneles Slišānes, LTV raidījuma „Kultūrdeva“ producentes un vadītājas Kristīnes Komarovskas, grupas „Borowa MC“ mūziķa Aigara Runča, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča, TV raidījumu vadītājas, mākslinieka Jura Soikana, kura darbi caurvija ceremonijas scenogrāfiju, mazmeitas un fotogrāfes Dagmāras Legantes-Celmiņas, Ludzas handbola komandas „Latgols“ jauno spēlētāju, kordiriģentes Andas Lipskas, Latgales vēstniecības GORS vadītājas Diānas Zirniņas un aktiera Gundara Āboliņa rokām.

Ceremonijā uzstājās postfolkloras grupa „Rikši”, grupa „Bez PVN”, vīru koris „Graidi” un Guntra Kuzmina-Jukna ar fragmentiem no uzveduma „Dzeivis graidi”, folkloras kopa „Upīte” un Rēzeknes novada un J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu orķestris diriģenta Romāna Ivanova vadībā, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa „Ilža”, hip-hop apvienības „Ausmeņa Records“ pārstāve Ūga, hip-hop apvienības MKH41 pārstāvis Bruolāns, kā arī, ļaujot pakavēties filmas „Piļsāta pi upis“ skanējumā, dziedātājs Jānis Kurševs.

Žūrijas komisijā, izvērtējot pretendentus „Boņuks 2019”, šogad darbojās 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. „Boņuks 2019“ godina par sniegumu un padarīto 2019. gadā.