Augstākās izglītības padome satraukta par ministrijas ieceri to likvidēt
Augstākās izglītības padome (AIP) savā atzinumā pauž satraukumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri to likvidēt, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais AIP atzinums par ministrijas konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu".
Ministrijas konceptuālajā ziņojumā norādīts, ka IZM ir izvērtējusi AIP darbību, tās rezultātus un piedāvā racionalizēt augstākās izglītības pārvaldību, likvidējot AIP un tai noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai jānodrošina pēctecība, pārdalīt citām institūcijām.
AIP savā atzinumā uzsver, ka augstākās izglītības sektora pārvaldības racionalizācija, likvidējot padomi, ir nepietiekami argumentēta. Viņi uzsver, ka šis priekšlikums nav apspriests nevienā pasākumā, sanāksmē vai darba grupā, kā arī iesaistītajām pusēm par to nav bijis iespējams paust savu viedokli.
"Savukārt AIP locekle, izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), kas rosina likvidēt padomi, kopš apstiprināšanas ministres amatā, ne reizi nav apmeklējusi AIP sēdes, tādējādi ne tikai ir ignorējusi Augstskolu likumā noteikto pienākumu, bet arī nepārzin AIP darbības saturu un formu," sacīts atzinumā.
Padome norāda, ka nav analizēta šī priekšlikuma ietekme uz augstākās izglītības sistēmas organizāciju un pārvaldību kopumā. AIP skaidro, ka ņemot vērā, ka Latvijas zinātnes padome tiek pārveidota par IZM pakļautības iestādi, padomes likvidēšana nozīmē, ka augstākās izglītības un zinātnes nozarē paliek tikai viena institūcija, proti, IZM un konkrēti Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments, kas nosaka, veido un īsteno nozares politiku, pārrauga un kontrolē tās īstenošanu.
"Tas ir klajā pretrunā ar Konceptuālā ziņojumā minēto, ka pārskatatbildība ir aizvien svarīgāks elements augstākās izglītības sistēmu pārvaldībā," uzstāj padome. AIP veido dažādu, tostarp, ar augstāko izglītību nesaistītu jomu eksperti, līdz ar to tās likvidēšana būtu arī pretrunā Konceptuālajā ziņojumā minētajai argumentācijai, kāpēc universitāšu darbības uzlabošanai nepieciešams pārvaldē ieviest ārējos ekspertus, veidot padomi, uzskata padome.
"Augstākās izglītības sistēmas vadībā padome tiek likvidēta, bet institūciju pārvaldē tā tiek ieviesta," norāda AIP.
Viņuprāt, augstākās izglītības nozarē ir jābūt platformai, kurā iesaistītās puses regulāri sanāk viedokļu apmaiņai, diskusijai un darbības saskaņošanai. "No nozares attīstības viedokļa AIP rīcības instrumenti drīzāk ir jāstiprina," pauž padome.
Vienlaikus tiek norādīts, ka AIP potenciāls valsts rīcībpolitikas dokumentu izstrādē un ieviešanā līdz šim ir izmantots nepietiekoši. Atzinumā uzsvērts, ka AIP "stabilizējošā loma" augstākās izglītības sistēmas nevienmērīgajā attīstības procesā ir pamanīta, bet ne novērtēta.
Tāpat padome atzinumā norāda, ka atbalsta ierosinājumu visas augstskolas definēt kā universitātes tipa augstākās izglītības institūcijas, tomēr neatbalsta ierosinājumu izslēgt no AII tipa koledžas. AIP atzīst, ka respektē nolūku no augstskolu vidus izdalīt atsevišķu tipu - universitātes, bet neatbalsta priekšlikumu par kritēriju AII piederībai universitātēm vai augstskolām noteikt skaitlisko kritēriju - studējošo skaitu.
"Šāda kritērija neatbilstību reālajai situācijai apliecina ierosinājums piecām augstskolām šo skaitlisko kritēriju nepiemērot," uzsvērts atzinumā.
Tāpat padomes ieskatā, konceptuālā ziņojuma nosaukums neatbilst ziņojuma saturam, kurā ir skatīti gan augstskolu iekšējās pārvaldības, gan augstākās izglītības tipoloģijas, gan resursu koplietošanas un konsolidācijas, gan cilvēkresursu attīstības jautājumi. "Līdz ar to ietekme uz augstākās izglītības nozari, tai nepieciešamajiem finanšu resursiem, valsts, tai skaitā, attīstību, sabiedrības un indivīdu vajadzību nodrošināšanu ir izvērtēta neadekvāti un nepietiekami," pausts AIP atzinumā.
Savukārt attiecībā uz priekšlikumu universitātes iekšējā pārvaldībā ieviest padomi, kuras sastāvā ir ar konkrēto universitāti nesaistītas personas - nav ne atbalstāms, ne noraidāms, bet izvērtējams konkrētās universitātes darbības kontekstā, uzskata AIP.
AIP arī neatbalsta IZM ieceri, ka Padomi apstiprina Ministru kabinets, kā arī padome neatbalsta, ka Padomes sastāvā tiek nodrošināts ārējo pārstāvju vairākums.
Atzinumā, AIP pauž atbalstu tam, ka Padome nosaka stratēģiskos rīcības virzienus un apstiprina universitātes stratēģiju, seko tās ieviešanas progresa un kvalitātes monitoringam, kā arī atbalsta to, ka Padome apstiprina universitātes budžetu. Tāpat AIP atbalsta, ka Padome apstiprina rektora ievēlēšanas un atcelšanas kārtību, veic rektora kandidātu atlasi, nosaka rektora darba pienākumus, atalgojumu un slēdz darba līgumu, veic rektora darbības novērtēšanu, kā arī veicina finanšu resursu piesaisti un stiprina augstākās izglītības iestādes starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju.
AIP arī norāda uz trūkumu finanšu aprēķina un izlietojuma efektivitātes sadaļā.
Kā ziņots, IZM izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.
Patlaban tas nosūtīts izvērtēšanai sociālajiem partneriem. Pēc atkārtotas priekšlikumu saņemšanas konceptuālo ziņojumu februārī plānots izskatīt valdībā.
Koncepcijā norādīts, ka atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības iestādēs pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Lai to īstenotu, iekšējās augstākās izglītības iestādēs pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt to autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.
Analizējot kaimiņvalstu un reģiona augstākās izglītības iestādēs pārvaldības tendences, padomes sastāvā vairākums būtu ārējie locekļi.
Savukārt finansējuma jomā IZM paredz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un augstākās izglītības iestādēs tipoloģijas mērķiem. Papildus jāparedz garantēts līdzfinansējums augstākās izglītības iestādēs piesaistītājiem līdzekļiem no ārējiem avotiem.
"Tas ļaus Padomēm un augstākās izglītības iestādēs vadībai efektīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, tādējādi dažādot to finansējuma avotus un nodrošināt stratēģisku ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas," skaidrots ziņojumā.
