68 mūsējie, kuriem šogad pateicām ardievas uz visiem laikiem
Sabiedrība
2019. gada 30. decembris, 06:21

68 mūsējie, kuriem šogad pateicām ardievas uz visiem laikiem

Jauns.lv

Arī 2019.gads nāca ar desmitiem sēru vēstu, liekot Latvijai skumt par dažkārt stipri pāragri, dažkārt negaidīti pēkšņi, bet visbiežāk pēc ilgas slimības mūžībā aizgājušiem. Šogad Latvija zaudēja daudz māksliniekus, politiķus un sabiedriski nozīmīgus cilvēkus - mūsējos.

Maiga Grīnberga

2019.gada 1.janvāris nāca ar sēru ziņu, ka mūžībā devusies Latvijas Nacionālā teātra aktrise Maiga Grīnberga.  Grīnberga dzimusi 1924.gada 25.martā, un Nacionālajā teātrī strādājusi kopš 1947.gada. "Precīzi, ar emocionālu tīrību un naivitāti, ar bērna pasaules uztveres izpratni, reizēm ar labsirdīgu humoru" aktrise atveidojusi Tāli Andreja Upīša "Zaļajā zemē" (1950), titullomu Aleksandra Afinogenova "Mašeņkā" (1952), Sašu Ļeva Tolstoja "Dzīvajā mironī" (1952), Janku, Edžiņu, Ieviņu Blaumaņa "Ļaunajā garā" (1953), "Indrānos" (1954), "Skroderdienās Silmačos" (1955), Mīcīti Viļa Lāča "Zītaru dzimtā" (1958). Gadiem ejot, aktrise spēja pāriet arī uz raksturlomām - Skolas direktore Harija Gulbja "Aijā, žūžū, bērns kā lācis" (1968), misis Kviklija Viljama Šēkspīra "Henrijā VI"(1970), Mildiņa Paula Putniņa "Ar būdu uz baznīcu" (1987) un "Ar Dievu pie zemes" (1991). Grīnberga par ilgo un radošo mūža darbu tikusi apbalvota ar Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju un Trīs Zvaigžņu ordeni.

Leonīds Petrovs

Janvāra pirmajā dienā mūžībā devās mākslinieks, dekorators un interjerists Leonīds Petrovs. Petrova vadītā izstāžu iekārtotāju grupa vairākus gadu desmitus sadarbojās ar Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centru (šobrīd LNKC), kā arī projektēja, iekārtoja un noformēja Republikas tautas lietišķās mākslas izstādes. Sākot no 1970.gada Dziesmu svētkiem (kā arī 1973., 1977., 1980., 1985., 1990., 1993. un 1998. gada Dziesmu svētkos) viņš uzņēmās veikt Latvijas dažādu žanru daiļamatnieku darinājumu izvērtēšanu, komplektēšanu, un izstāžu iekārtošanu. 20.gadsimta 70. līdz 80.gados, katru gadu mainot ekspozīciju, tautas mākslas izstādes Petrovs iekārtoja Latvijas PSR Tautas saimniecības sasniegumu izstāžu zālēs Mežaparkā. Sākot ar 1978.gadu, līdzīgas izstādes, mainot ekspozīcijas katru gadu, viņš veidoja Krimā, Livādijas pilī, iekārtoja latviešu tautas mākslas izstādes arī Maskavā, Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādi Latvijas paviljonā, kā arī citās izstāžu zālēs. Par mūža ieguldījumu tradicionālās kultūras attīstībā Valsts kultūrkapitāla fonds Petrovam piešķīra mūža stipendiju, kā arī 2008.gadā mākslinieks tika apbalvots ar Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes goda zīmi.

Andris Jarāns

Pirmdien, 7. janvārī, mūžībā devās Jaunā Rīgas teātra skaņotājs Andris Jarāns. Andris Jarāns bija ilggadējs JRT skaņotājs, aktiera un komiķa Jāņa Jarāna brālis. Pērnā gada decembrī Andrim apritēja 45 gadi.

Māra Vaičunas

Janvāra vidū mūžībā devās gleznotāja, Latvijas Mākslinieku savienības biedre Māra Vaičunas. Vaičunas 1976.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu, bet no 1975. līdz 1991.gadam viņa strādāja par mākslinieci LPSR apvienotajā šaha un dambretes klubā. No 1991. līdz 2017.gadam māksliniece bija izglītības metodiķe LMA Informācijas centrā. Vaičunas bija Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1996.gada un Starptautiskās mākslas asociācijas "B 13" biedre no 1993.gada. Izstādēs piedalījās no 1977.gada - regulāri piedalījās grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. 2014.gadā Vaičunas kļuva par laureāti "Swedbank" un "Agijas Sūnas mākslas galerijas" organizētajā ikgadējā izstādē - konkursā "Gada glezna". Mākslinieces darbi atrodas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās. Māras Vaičunas mākslā visraksturīgākās ir klusās dabas, kurās viņa visvairāk attēlojusi traukus.

Dāvis Vilcāns

Janvārī nieka 36 gadu vecumā dzīves pavediens aprāvās reklāmistam, grafiskajam dizainerim Dāvim Vilcānam, atbalsta grupā "Facebook" pavēstījusi viņa sieva Elīza. Dāvim 2018.gadā atklāja vēzi 4.stadijā, un tika lūgta sabiedrības iesaiste jaunā vīrieša cīņā ar slimību. Dāvim viņa cīņā ar smago slimību - aknu vēzi - naudu ziedoja ļoti daudz cilvēku, lai Dāvis varētu ārstēties klīnikā Berlīnē. Taču slimība izrādījās stiprāka. Daudzi Dāvi Vilcānu zināja kā talantīgu dizaineri (viņš, piemēram, veidojis dizainu "Prāta vētras" albumam "7 soļi svaiga gaisa"). 

Kosts Žasins

Janvāris paņēma arī Auces novada deputātu Kostu Žasinu. Žasins, ko ikdienā mēdza saukt par Kostju, dzimis 1953.gada 3.martā Žagarē Lietuvā. Kad viņam bija trīs gadi, ģimene pārcēlās uz Latviju. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš tika ievēlēts Auces novada domē. "Cilvēks ar plašu sirdi, kurš nebaidījās sapņot "Napoleona" sapņus un paspēja kādu no tiem arī realizēt - uzcelt māju, iemācīties ģitārspēli. Lielākais sapnis par muzeju, vietu, kur saglabāt vēsturi, arī tas tika piepildīts," atzina pašvaldībā.

Traģēdija uz sliedēm Zolitūdē

24. janvāris izdzēsa dzīvību puisim, kuram teorētiski vēl visa dzīve bija priekšā. Zolitūdes skolnieks mira traģiskā nelaimē, šķērsojot sliedes ar austiņām uz ausīm un skatoties viedtālruņa ekrānā. Zēns nedzirdēja tuvojamies vilcienu. Viens mirklis, un bērns ir miris. Vilciena mašīnists pēc traģēdijas nonāca šoka stāvoklī, bet nelaime aizkavēja vēl 13 vagonu sastāvus, liekot cilvēkiem kavēt darbadienu.

Uldis Streips

Janvāra izskaņā sēru vēsts pienāca no ASV - tur mūžībā devās viens no leģendārās trimdas mūziķu apvienības "Čikāgas piecīši" pīlāriem Uldis Streips. Uldis bija onkulis Latvijā mīlētajam žurnālistam Kārlim Streipam. Vēsti par sava ilggadējā biedra Ulda nāvi izplatīja "Čikāgas piecīšu" solists Armands Birkens. Uldis miris savās mājās ASV, būdams fiziski vesels. Streipa sagumšana sākusies pēc viņa sievas nāves, kura ilgi cīnījās ar krūts vēzi. "Tas Uldi līdz pamatiem sagrāva," portālam Jauns.lv vēstīja Streipam pietuvinātie. 

Edgars Skulte

foto: LETA
Reklâmas aìentûras "DDB Latvija" dibinâtâjs, uzòçmçjs Edgars Skulte.

Reklāmists Edgars Skulte mira februāra sākumā 55 gadu vecumā pēc vairākām komā pavadītām nedēļām. Skulte bija populārās reklāmas aģentūras " DDB Latvia" dibinātājs. Aģentūra "DDB Latvija" darbu sāka 1995.gadā, un Skulte kā viens no uzņēmuma dibinātājiem bija arī tās pirmais vadītājs. Skulte strādājis valdē tādos uzņēmumos kā SIA "Nords Porter Novelli", "DFTS serviss", "Drošas braukšanas skola", AS "RCL", "Latvijas Reklāmas asociācijā" un biedrībā "Atbalsti autosportu". Tāpat Skulte savas profesionālās darbības laikā vairākos uzņēmumos pildījis izpilddirektora un komercdirektora amata pienākumus.

Ilvars Zālītis

Februāris paņēma arī basģitāristu un ilggadējo Latvijas Televīzijas skaņu režisoru Ilvaru Zālīti.  Zālītis 2004.gadā saņēma Latvijas Televīzijas balvu kā labākais skaņu režisors. Līdzās darbam Latvijas Televīzijā Zālītis bijis arī basģitārists grupās "K.Remonts", "Jauns mēness" u.c. Tāpat Zālītis bijis skaņu režisors filmām "Akmeņi debesīs" (2007), "Džona Doreda sala" (2007), "Sirreālisma gultā. Sukuts" (2007), "Līvs ar otu" (2005) un "Mājup" (2001).

Māra Krievkalne

Dziedātāja Māra Krievkalne (1944-2019)

gallery icon
9

76 gadu vecumā mūžībā devās latviešu estrādes dziedātāja Māra Krievkalne. Krievkalne dziedājusi pagājušā gadsimtā populāros estrādes ansambļos "Sono" un "Selga", taču lielāko popularitāti guva ar atsevišķiem solo skaņdarbiem, kā arī dziedot duetos ar Andri Daņiļenko, Žoržu Siksnu, Jāni Pakalnišķi un citiem. Viens no pazīstamākajiem Krievkalnes izpildījumiem cauri gadu desmitiem bija dziesma "Neļķu ugunīs", un daudzi atceras arī skaņdarbu "Baltās madaras", arī "Silazvanu". Īsi pirms viņas nāves Krievkalnes izpildījums skanēja "Latvijas sirdsdziesmā - "Māsa Gauja".

Armands Avens

42 gadu vecumā dzīves pavediens aprāvies Armandam Avenam, kuru virtuālajā vidē pazina ar segvārdu "Normāls Cilvēks" un kurš izveidoja tik populāro ēdienu pagatavošanas vietni Fotoreceptes.lv. Daudzi Armandu Avenu atceras kā vienu no pirmajiem cilvēkiem Latvijā, kas aizsāka ēdienu gatavošanas blogu kultu. Viņa Fotoreceptes.lv ir vietne, ko cilvēki izmanto arī tagad - īpaši tad, kad vajadzīgs atrast tradicionālu ēdienu "vispareizākās" receptes. Vietne kļuva populāra ar to, ka Fotoreceptēm īpaši uzticējās stiprā dzimuma pārstāvji, kuriem rosīšanās virtuvē saistījās ar sarežģītību. Armands Avens jebkuru recepti attēloja pa soļiem bildēs, kā arī viegli uztveramos tekstos pastāstīja, kas tiek darīts. Lasītāju mīlestību iemantoja arī Armanda kaķis - pārtikas ģenerālinspektors Bonga, kuram saimnieks vienmēr deva nogaršot gaļu - ja dzīvnieks to ēda, to varēja sākt gatavot. Redzot sava bloga popularitāti, Avens nodibināja savu SIA Fotoreceptes.lv, bet vēlāk izdevniecība "Zvaigzne ABC" receptes apkopoja un izdeva vairākās grāmatās. Tās veikalos nopērkamas vēl arvien.

Antons Justs

Februāra vidū 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja Jelgavas bīskaps Antons Justs. Bīskaps Justs dzimis 1931.gada 22.novembrī, un savas gaitas Jelgavas diecēzē kā bīskaps sācis 1996.gadā, savukārt 2011.gadā viņš savus bīskapa pienākumus nodevis esošajam Jelgavas diecēzes bīskapam Edvardam Pavlovskim. Justs apbedīts Jelgavas Katoļu baznīcas pagalmā.

Mārtiņš Milbrets

Aizsaulē 54 gadu vecumā devās arī mākslinieks un scenogrāfs Mārtiņš Milbrets, kurš veidojis arī kinopilsētu "Cinevilla".  Milbrets veidojis scenogrāfiju 11 spēlfilmām (“Baiga vasara”, “Rīgas sargi”,”Rūdolfa mantojums“, “Sapņu komanda 1935”, “Džimlai rūdi rallallā”, “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” un citām),  daudziem televīzijs seriāliem, 13 teātru izrādēm, galvenokārt Nacionālajā un Dailes teātrī, vairākiem dziesmu svētku uzvedumiem, Rīgas svētku pasākumiem Daugavas krastmalā, neskaitāmiem korporatīvajiem pasākumiem, veidojis māksliniecisko dizainu izstāžu stendiem, reklāmas un mūzikas klipiem, strādājis vairākos ārvalstu filmu projektos, kas uzņemti Latvijā un arī citās valstīs. Lielākais darbs, kurš ilga 4 gadu garumā - kinopilsētas „Cinevilla” projektēšana un uzbūve filmas „Rīgas sargi” uzņemšanai staignajā Tukuma novada Slampes pagasta Praviņu pakalnā.

Andrejs Možeiko

foto: LETA

23. februārī tikai 40 gadu vecumā negaidīti mira Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Andrejs Možeiko. Janvārī viņš svinēja 40 gadu jubileju. Možeiko 2007. gadā absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju. Kopš 2005. gada viņš bija Rīgas Krievu teātra aktieris. Andrejs bija filmējies filmās "Sēņotāji" un "Sapņu komanda 1935", kā arī seriālā "Likteņa līdumnieki". Andrejam bija dēls un meita.

Andrejs Žagars

Andrejs Žagars (1958 - 2019)

gallery icon
71

Dzīves pavediens 60 gadu vecumā aprāvās izcilajam Operas vadītājam, aktierim un uzņēmējam Andrejam Žagaram. Viņu pieveica smaga slimība. Žagars dzimis izsūtīto ģimenē 1958. gada 16. oktobrī, Černogorskā, Krievijā. No 1996. gada līdz pat 2013. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ticis ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas “Latvijas attīstībai”. 2002. gadā ar Riharda Vāgnera operu „Klīstošais holandietis” Andrejs Žagars debitēja operteātra režijā “Dalhallas” operas festivālā. 2003. gadā ar šo pašu operu Žagars debitēja arī Latvijas Nacionālajā operā. Savas karjeras laikā Andrejs Žagars izpelnījās starptautisku atzinību un virkni apbalvojumu: Francijas valdības ordeni “Médaille du Commandeur de la Légion d`honneur” (2001. gads), Triju Zvaigžņu ordeni (2002. gads), Nīderlandes karaļnama ordeni “Officer of the Order of Orange-Nassau” (2006. gads), Spīdolas balva par Latvijas kultūras spēka parādīšanu pasaulē un pasaules vērtību atklāšanu Latvijai, ieviešot inovatīvus risinājumus uzņēmējdarbībā un 12 gadus vadot un attīstot Latvijas Nacionālo operu par starptautiski konkurētspējīgu zīmolu (2008. gads) un daudzus citus.

Andreju Žagaru izvada no viņam tik mīļās Operas

2019. gada 4. martā Latvijas Nacionālajā operā un baletā notika atvadīšanās no mūžībā aizgājušā aktiera, režisora un uzņēmēja Andreja Žagara. ...

gallery icon
263

Ivars Knēts

Piektdien, 1.martā, 80 gadu vecumā mūžībā devies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ilggadējais rektors, akadēmiķis Ivars Knēts. Latvijas zinātnes vēsturē viņš paliks kā Rīgas biomehānikas skolas pamatlicējs, savukārt RTU viņš lika pamatus mūsdienīgas izglītības un zinātnes attīstībai. Knēta zinātniskā darbība ir augstu novērtēta gan padomju laikā, gan Latvijas neatkarības gados. 1976.gadā Knētam zinātnieku grupas sastāvā piešķīra Latvijas PSR Valsts prēmiju par asinsvadu rekonstruktīvo operāciju biomehānisko pamatojumu un to ieviešanu klīniskajā praksē, savukārt 1971. un 1980.gadā par biomehānikas pētījumu kopu viņam piešķīra LPSR Zinātņu akadēmijas pirmo prēmiju. 1982.gadā Knēts tika uzņemts PSRS ZA Teorētiskās un lietišķās mehānikas Zinātniskās padomes sastāvā, bet 1990.gadā ASV Knēts kļuva par Pasaules Biomehānikas padomes locekli. 1987.gadā Knēts sāka strādāt par RPI zinātņu prorektoru un šo amatu pildīja līdz 1999.gada nogalei, kad tika ievēlēts par RTU rektoru. Rektora pienākums viņš veica divus termiņus - līdz 2011. gada beigām.

Andra Neiburga

Rakstnieces un uzņēmējas Andras Neiburgas sirds pārstāja pukstēt 2.marta pavisam negaidīti visiem. "Negaidīti un pēkšņi mūsu mīļā Andra ir devusies uz savu mūžības Miķeļtorni. Tur, kā viņa rakstīja stāstu krājumā “Stum, stum”, autoveikalā esot iespējams iegādāties pat šampanieti, bet pēc tam ar ķerru stumties līdz jūras krastā izskalotai augstsprieguma kabeļu spolei, pie kuras kā pie smalkas lielpilsētas kafejnīcas galdiņa ļauties skaudru eksistenciālu pārdomu caurvītam priekam.
Andru Neiburgu mēs pazīstam ne vien kā izcilu rakstnieci un būvuzņēmēja Ludviga Neiburga mazmeitu, bet arī kā sekmīgu nekustamo īpašumu uzņēmuma vadītāju, viesnīcas un restorāna “Neiburgs” sirdi un dvēseli. Un, protams, kā mīlētu un mīlošu mammu un vecmāmiņu jeb, kā ģimenē bija iegājies sacīt – Babu," publiski vēstīja Neiburgas vīrs Pauls Bankovskis. 

Anglikāņu baznīcā teic ardievas rakstniecei Andrai Neiburgai

gallery icon
162

Dāvis Pērkons

Divus mēnešus pēc pazušanas bez vēsts 23.martā ap pulksten 15.30 bez dzīvības pazīmēm atrasts prombūtnē izsludinātais Dāvis Pērkons. Pārmeklējot meža masīvu Olainē, organizācijas bezvests.lv pārstāvji atrada vīrieša mirstīgās atliekas un par to nekavējoties informēja Valsts policiju. Dāvis Pērkons bija Latvijas regbija izlases un regbija kluba "Miesnieki" spēlētājs. Pēc ķermeņa apskates netika konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes, kas, visticamāk, liecina par pašnāvību.

Bezvests.lv kinologi ar suņiem Olainē meklē pazudušo Latvijas izlases regbistu Dāvi Pērkonu

gallery icon
38

Valentīna Roziņa

Aprīļa sākumā 66 gadu vecumā mūžībā devās Valentīna Roziņa - TV šova "Lauku sēta" otrās sezonas saimniece, kas raidījuma dalībniekus toreiz uzņēma savās mājās Beverīnas novada ”Rozītēs”.  Par skumjo vēsti pavēstīja ”Lauku sētas” veidotāja Indra Miziša, norādot, ka šova veidotājiem bijis grūti tam noticēt, jo Valentīna allaž bijusi enerģijas pārpilna. Kad Valentīna pirms dažiem gadiem savā saimniecībā uzņēma "Lauku sētas" dalībniekus, viņa uzreiz lika noprast, ka ir sieviete ar „krampi”, kura zina, kādam ir jābūt īstam darba darītājam. Mēli aiz zobiem neturēja un sliņķiem uzreiz pateica, ja izdarītais darbs nebija kvalitatīvs. Valentīnas pārvaldītajā saimniecībā dzīvoja ap simts govis, kā arī teļi, cūkas un vistas.

Lolita Balode - "Ziemassvētku jampadrača" bērnu mamma

TV seja, labdarības projektu dalībniece Liene Bērziņa (34) ar savām trim māsām Lāsmu (36), Līgu (30) un Ingu (26), saposušās vienādās skaistās kleitās, 5. aprīlī Anglijas pilsētā Sautportā pēdējā gaitā pavadīja savu mīļo māmiņu Lolitu Balodi (58), ko viņām atņēma smaga slimība. Zostiņu ģimenes māsas, kuras zināmas kā meitenītes no leģendārās Vara Braslas filmas "Ziemassvētku jampadracis", nevairījās dalīties ar pasauli savas dzīves sāpīgākajā laikā. Pirms trim gadiem viņas uzzināja par savas mammas Lolitas baiso diagnozi – ļaundabīgu audzēju, tomēr līdz pat pēdējam brīdim visa ģimene cerēja uz atveseļošanos un ticēja brīnumam.

Nikolajs Zaharovs

73 gadu vecumā aprīļa izskaņā mūžībā aizgāja bijušais Rīgas domes deputāts Nikolajs Zaharovs, kurš divos domes sasaukumos tika ievēlēts no "Saskaņas centra" (SC) un SC/"Gods kalpot Rīgai" apvienotā saraksta. Zaharovs bija viens no cilvēkiem, ar kuriem SIA "Rīgas satiksme" pērn noslēdza līgumus par konsultāciju sniegšanu dažādos jautājumos. Kā šogad vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", par konsultācijām alternatīvās degvielas ieviešanā Zaharovs no pašvaldības uzņēmuma mēnesī bija saņēmis ap 3000 eiro.

Aivis Freidenfelds

Aivis Freidenfelds (1968-2019)

Ilggadējā valsts pārvaldes darbinieka Aivja Freidenfelda dzīves mirkļi.

gallery icon
38

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras preses sekretāre Iveta Daine 23.aprīļa vakarā publicējusi skumju ziņu, kas vēsta, ka 50 gadu vecumā mūžībā devies Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs, bijušais Ministru kabineta preses centra vadītājs Aivis Freidenfelds. Aivis 2018. gada 19. janvāri savā "Facebook" profilā ierakstīja šādus vārdus (publicējam nerediģētā formā): “Sāp, atkal kārtējā negulētā nakts. "Tas" arvien vairāk liek par sevi sajust, un neatstāj sajūta ka mani spēki cīņa var beigties. Es joprojām esmu optimists un ceru uz pozitīvu rezultātu. Iesākums visai šai smagai slimībai likās cerīgs -operācija, ar cerību, ka "nelūgtais viesis" tiks izoperēts, kā to uzskatīja Dr., taču, ak vai, operācijā konstatēja, ka "Tas" vēlas "draudzēties" ar citiem dzīvībai svarīgiem orgāniem. Ka rezultātā "Tas" palika savā vietā. Tika nozīmētas 6 ķīmijas reizes. Taču imūnsistēma visu to "pieņēma" ar dažādām blaknēm, pēc 5. reizes novembra beigās iestājās pauze... [..] Aivim  aizejot bija tikai 50 gadu. Viņu uzskatīja par sabiedrisko attiecību jomas izcilu profesionāli.

Atvadīšanās no Aivja Freidenfelda

gallery icon
90

Dzintars Kāve

14.aprīlī mūžībā aizgāja padomju laiku radiotehnikas dizainers Dzintars Kāve. Kāve no 1974. līdz 1992.gadam strādāja vienā no lielākajiem Latvijas sakaru iekārtu izgatavotājiem - ražošanas apvienības "Radiotehnika" konstruktoru birojā "Orbīta", mākslinieciskās konstruēšanas sektorā. Kāve veidojis dizaina projektus un prototipus zīmola "Radiotehnika" produkcijai, kas bija pazīstama visā bijušajā PSRS teritorijā, kā arī Čehoslovākijā, Polijā, Vācijā, Kubā, Ķīnā u.c. Viņš bija radiouztvērēju "Selga 404", "Saturns 001", "Rīga 110", muzikālā centra "Melodija" u.c. dizaina autors.

Valdemārs Karpačs

24.aprīlī 67 gadu vecumā mūžībā devies latviešu aktieris Valdemārs Karpačs. Karpačs dzimis 1952.gada 23.martā. Teātra darbinieku savienībā darbojies kopš 1981.gada, savukārt Daugavpils teātrī - no 2000. gadu sākuma. Savas karjeras laikā Karpačs piedalījies tādās latviešu filmās kā "Segvārds Vientulis" (2014), "Pēdējā padomju filma" (2003), Zīlēšana uz jēra lāpstiņas (1988) un citās. Par lomu kinolentē "Pēdējā padomju filma" aktieris Valdemārs Karpačs 2013.gadā saņēma Latvijas Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu kā gada labākais aktieris.

Imants Baumanis

12.maijā, neilgi pēc 85.dzimšanas dienas mūžībā devies latviešu mežzinātnieks Imants Baumanis. Baumanis dzimis 1934.gada 21.aprīlī Rīgā, un bērnību, kā arī skolas gadus pavadījis Zentenes pagastā Talsu pusē. Viņš mācījies Bulduru dārzkopības skolā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultātē. No 1961.gada Baumanis strādāja Latvijas mežzinātnes institūtā "Silava", bet no 1993. līdz 2001.gadam bija institūta direktors. Kopš 2001.gada viņš strādāja par vadošo pētnieku meža selekcijas un ģenētikas virzienā. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" uzsvēra, ka Baumaņa mūža darbs ir saistīts ar izcilo Latvijas priežu populāciju atjaunošanu un priežu mežu audzēšanu. Viņa darbs ar priedēm sākās tūlīt pēc Otrā Pasaules kara, piedaloties priežu sēšanā kara laikā cirstajos mežos. Institūtā uzsver, ka Baumaņa loma un ietekme Latvijas mežzinātnē un meža nozares attīstībā ir pārlaicīga un būtiska, jo viņa vadībā izveidotos eksperimentālos priežu krustojumus un iedzimtības pārbaužu stādījumus izmanto par pamatu mūsdienu mežzinātnē, savukārt priežu sēklu plantācijās iegūtās sēklas nodrošina ražīgākas un kvalitatīvākas mežaudzes nākamajām cilvēku paaudzēm. Baumaņa vadībā darbu sākuši mūslaiku vadošie mežzinātnieki, un mežzinātnes institūts ieguvis stabilu un paliekošu vietu meža nozarē.

Solvita no TV šova "Caur ērkšķiem uz..."

Jūnija sākumā pēc ilgstošas cīņas ar smagām slimībām mūžībā aizsaukta sociālā TV projekta “Caur ērkšķiem uz...” otrās sezonas dalībniece Solvita. Lai arī projekta laikā Solvita neslēpa savas veselības problēmas, kas krietni apgrūtināja viņas ikdienu, tomēr TV skatītāji viņu iepazina kā labestīgu un sirsnīgu cilvēku, kas nebaidās atšķirties un vienmēr saka to, ko domā: “Solvita mums atmiņā paliks kā meitene ar siltu smaidu un ilgām pēc mīlestības. Viņa bija radusi pie vientulības, tomēr pēdējā dzīves posmā jaunās sievietes slimības smagumu spēja mazināt draudzīgās attiecības, kas Solvitai bija izveidojušās ar citām projekta dalībniecēm. Diemžēl slimība izrādījās stiprāka, taču Solvita vienmēr būs neatņemama daļa no "Ērkšķu" komandas,” saka Aija Strazdiņa. Solvitas nāve ir skumja ziņa visām “Caur ērkšķiem uz...” otrās sezonas dalībniecēm. “Tas ir liels zaudējums. Solvita bija liela cīnītāja. Līdzjūtība visiem, kas pārdzīvo kopā ar mums. Solvita mūžīgi paliks mūsu sirdīs kā labsirdīgs cilvēks, kā jauka meitene un labs draugs. Paldies, ka biji ar mums, ka biji viena no mums!” tā Alīna.

Ivars Caune

Jūnija vidū 60 gadu vecumā mira leģendārais autosportists, 13-kārtējais čempions autorallijā Ivars Caune.  "Latvijas autosports šodien zaudēja jaudīgu leģendu un krietnu vīru... 13 kārtējais čempions Ivars Caune ir devies mūžībā. Ticam, ka viņš tur, augšā spēs iepriecināt citus gan ar savu lielisko humoru, gan ar cieņpilnām rūpēm par savējiem, gan ar kādu kolosālu braucienu ar auto.... Mūsu beidzamajā sarunā viņš teica: "Tev jādodas uz Sardīniju, jāsasniedz finišs! Un noteikti ņemiet 2 rezerves riteņus." Mēs visu laiku braucam ar 2 rezerves riteņiem, bet līdz finišam vēl jāaizbrauc... šoreiz gan citādāk. Tēti, šis būs par Tevi!" sociālajā vietnē "Facebook" rakstīja sportista dēls Krišjānis Caune. Ivars Caune dzimis 1959. gada 29. maijā.

Atvadas no autosportista Ivara Caunes

gallery icon
86

Vaira Paegle

14.jūnijā savās mājās Vesthartfordā, Konektikutas štatā (ASV) mūžībā aizsaukta trimdas sabiedriskā darbiniece, bijusī Saeimas deputāte Vaira Paegle. Paegle piedzima 1942.gada 6.jūlijā Rīgā. Otrā pasaules kara beigās kopā ar ģimeni emigrējusi sākumā uz Vāciju, pēc tam uz ASV, kur uzaugusi un izskolojusies, iegūstot bakalaura grādu Tafta universitāte, starptautiskajās attiecības, bet maģistra grādu Ņuhempšīras universitāte, Tuvo Austrumu vēsturē. Vairāk nekā 30 gadus viņa nostrādāja Konektikutas valsts pārvaldē, vadot sociālo pabalstu programmas. Amerikas-latviešu sabiedrībā viņa ir bijusi priekšsēde Konektikutas igauņu, latviešu un lietuviešu apvienībā (ELLA), Amerikas latviešu apvienības (ALA) vicepriekšsēde. No 1994.-1998.gadam bija Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde. Viņa bija pirmā Rietumu latviete, kura apciemoja Sibīrijā dzīvojošos latviešus.  Atgriežoties Latvijā, 1998.gadā Paegli no Tautas partijas saraksta ievēlēja 7.Saeimā, viņa bija arī 8. un 9.Saeimas deputāte, kur ieņēma vairākus amatus - Ārlietu un Eiropas lietu komisiju vadītāja, ārlietu ministra vietniece, Eiropas padomes parlamentārās asamblejas vice-spīkere un Latvijas delegācijas NATO parlamentārās asamblejas vadītāja. 1999.gadā Tautas partija viņu izvirzīja Latvijas Valsts prezidenta amatam, taču ievēlēta viņa netika. Viņa ir Tautas partijas, Apvienības par dzimumvienlīdzību un Ziemeļvalstu sieviešu akadēmijas līdzdibinātāja.

Anna Seile

Jūnija vidū mira bijusī Augstākās Padomes, gan Saeimas deputāte Anna Seile, parlamenta sēdē sēru vēsti deputātiem pavēstīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Seile dzimusi 1939.gada. Kā AP deputāte viņa 1990.gada 4.maijā balsoja par Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Seile ir apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Elita Pureniņa

95 gadu vecumā 24. jūnijā mūžībā aizgāja tēlniece Elita Pureniņa. Izstādēs Elita Pureniņa piedalījās no 1952. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija kopš 1956. gada. Māksliniece realizēja metus lielformāta tēlniecības projektiem LMS Lietišķi dekoratīvajā kombinātā “Māksla” un Dekoratīvās mākslas kombinātā. Izstrādāja vides objektu projektus un veidoja lielformāta kompozīcijas sabiedrisko ēku interjeriem - dārzkopības izmēģinājumu stacijai Ogrē, Transporta un sakaru institūtam Rīgā u.c. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Jānis Skredelis

Skredelis mūžībā aizgāja 79 gadu vecumā jūnija izskaņā. Viņš daudzus gadus bija spēlētājs un treneris, astoņdesmitajos gados vadot Rīgas "Daugava" komandu. Viņš deva artavu arī kā LFF darbinieks, ilgstoši strādājot par Sacensību daļas vadītāju. Pirms desmit gadiem Skredelis tika apbalvots ar Atzinības krustu.

Ļaužu pūlis pēdējā gaitā pavada futbola treneri un funkcionāru Jāni Skredeli

gallery icon
115

Gints Baumanis

Gints Baumanis (1963-2019)

gallery icon
23

Jūlija sākumā ceļu mūžībā sāka Deju svētku virsvadītājs un horeogrāfs Gints Baumanis. No 1994. gada viņš bija bērnu un jauniešu tautas deju kolektīva “Zelta sietiņš” pedagogs un horeogrāfs. Vēlāk nodibinājis “Zelta sietiņa” dejotāju vecāku deju kolektīvu “Daugava”, lai kopā ar bērniem varētu dejot deju svētkos.  Bijis ilggadējs tautas deju ansambļa “Rotaļa” dejotājs un solists, kopš 2002. gada – ansambļa mākslinieciskais vadītājs. Katru sezonu G. Baumanis kolektīva deju klāstu papildina ar jaunu oriģinālrepertuāru – 1998. gadā sadarbībā ar Aināru Mielavu un rokgrupu “Jauns mēness” iestudēta deju programma. Tai sekojuši vairāki interesanti jauniestudējumi – “Saule un mēness”, “Lecam pa vecam, lecam pa jaunam”, “Paēduši, padzēruši, pateicamies Dieviņam” un “Pa Saules ceļu” (2016). Laikā, kad arvien nozīmīgāku vietu Latvijas dejotāju saimē ieņem vidējās paaudzes deju kolektīvi, Baumanis 2012. gadā nodibinājis bijušo tautas deju ansambļa “Rotaļa” dejotāju vidējās paaudzes deju kolektīvu “Rotaļa XO”, kurš jau gadu vēlāk piedalījās XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos un izcīnīja Augstākās pakāpes diplomu. Savu dejotprasmi visi viņa vadītie deju kolektīvi ik gadu pierāda deju skatēs, kur vienmēr ir labāko vidū. Tie gūst panākumus arī dodoties viesturnejās ārpus Latvijas. G. Baumanis aktīvi pārrauga Dobeles kultūras nama deju kolektīvus – vada jauniešu deju kolektīvu “Drīziņš” (no 2005), vidējās paaudzes deju kolektīvu “Dzīpars”, senioru deju kolektīvu “Dobelnieki” un bērnu deju kolektīvu “Drellīši”. Arī šie kolektīvi izpelnās atzinību deju skatēs un koncertos. Horeogrāfs piedalījies vairāku deju lielkoncertu norisēs, tostarp veicot virsvadītāja pienākumus lielizrādē “Abas Malas” (2017), XXI Latvijas senioru deju dienā “Četri vēji” (2017) un deju koncertā “Vēl simts gadu dejai” (2018).

Eduards Maļejevs

9.jūlijā 81 gada vecumā miris akustisko sistēmu ražotājas AS "VEF Radiotehnika RRR" padomes priekšsēdētājs un akcionārs Eduards Maļejevs. Maļejevs ir bijis ilggadīgais "VEF Radiotehnika RRR" valdes priekšsēdētājs, bet kopš 2018.gada bija uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Viņš "VEF Radiotehnika RRR" valdes priekšsēdētāja amatā strādāja kopš 1998.gada. Maļejevam piederēja 29,1% "VEF Radiotehnika RRR" akciju.

Viesturs Bērziņš

64 gadu vecumā 11. jūlijā mūžībā aizgāja mākslinieks Viesturs Bērziņš. Viesturs Bērziņš bijis mākslinieks latviešu filmām “Mazās kaislības” (1990), “Pa baltā furgona pēdām” (1992), “Mazie laupītāji” (2009). Darbojās Roberta Ligera vadītajā VEF Kultūras pils “Rīgas pantomīmā”. Kopš 1979. gada mākslinieks bija vizuālās mākslas pedagogs, t.sk. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Viestura Bērziņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Aija Baumane

12. jūlijā mūžībā devusies tekstilmāksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Aija Baumane. Baumane dzimusi 1943.gada 13. martā un bija tekstilmāksliniece un pasniedzēja. Kopš 1994.gada Baumane bija Mākslas akadēmijas profesore.  "Viņa bija izcila māksliniece, dedzīga pasniedzēja studentiem un sirdsgudra, mīļa māmiņa, omīte un māsa," paziņojumā feisbukā vēstīja mākslinieces ģimene.

Arvīds Drīzulis

20. jūlijā mira mākslinieks Arvīds Drīzulis. Tēlnieks un pedagogs Arvīds Drīzulis 1955. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tagad Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) un 1964. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Arvīds Drīzulis darbojās dažādos žanros un radošās idejas mākslinieks realizēja granītā, bronzā, metālā. Pētīja cilvēka formas un proporcijas un ir izdevumu “Anatomija māksliniekiem” (apgāds “Madris”, 2001) un “Plastiskā anatomija māksliniekiem. Muskulatūra” (apgāds “Madris”, 2008) autors. 2017. gadā Arvīds Drīzulis tika apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru un iecelts par ordeņa virsnieku. Mākslinieka darbi atrodas Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā un privātkolekcijās.

Krāslavas Andris

Krāslavas centrā nogalinātais Andris (1990-2019)

gallery icon
25

Policija izsaukumu uz kautiņu Krāslavas centrā, netālu no izklaides vietas, saņēmusi 20.jūlija naktī. Cietušo, 1990.gadā dzimušu vīrieti vārdā Andris mediķi nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur viņš nākamajā dienā nomira. Tagad par slepkavību tiks tiesāti 3 vīrieši, no kuriem divi nozieguma brīdī bija nepilngadīgi. Andra lieta izgaismojusi vēl kādu aspektu valstiskā līmenī, proti, nepareizu policijas un mediķu darbību. Ģimene uzskata, ka Andri bija iespējams izglābt, ja dienesti būtu rīkojušies profesionālāk un atbildīgāk.

Ivita Strode

Augusta vidū pēc cīņas ar smagu slimību mūžs aprāvās 45 gadu vecajai paraolimpietei un divkārtējai Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējai Ivitai Strodei. Strode ar paraolimpisko sportu sāka nodarboties 2000.gadā. Karjeras laikā viņa piedalījās vairākos Eiropas čempionātos, kā arī vasaras paraolimpiskajās spēlēs Atēnās 2004.gadā.

Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devās Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts, atjaunotās ziņu aģentūras LETA vadītājs Aivars Baumanis.  Baumanis piedzima 1937.gada 23.decembrī Rīgā. 1961.gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti un savu profesionālo darbību sācis kā korespondents un redaktors "Latvijas Radio". Vēlāk strādājis arī laikraksta "Padomju Jaunatne" un žurnāla "Liesma" redakcijā. No 1980. līdz 1988.gadam Baumanis strādāja laikraksta "Jūrmala" redakcijā par atbildīgo sekretāru, bet vēlāk - redaktora vietnieku un laikraksta redaktoru. Līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu viņš kļuva par Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāju un atjaunotās ziņu aģentūras LETA vadītāju. 1991.gada 15.oktobrī Baumanis sāka darbu Ārlietu ministrijā, pildot Politiskā departamenta direktora pienākumus. 1992.gada 1.janvārī viņš kļuva par pirmo Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ņujorkā ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku.

Aigis Auders

Augusta izskaņā pēc vairāk nekā nedēļu ilgiem meklējumiem Baltijas jūrā atrastas mākslinieka un laivotāja Aiga Audera mirstīgās atliekas. Pieredzējušais laivotājs 16.augustā ar kajaku devās no Kolkas uz Roņu salu, taču tās pašas dienas priekšpusdienā vairs nebija sazvanāms. Pēc nedēļas jūra pludmalē Igaunijā izskaloja Audera kajaku, un vēl pēc dažām dienām atrasts arī laivotāja līķis. Aigis Auders bija rotu mākslinieks ar kaislību uz laivošanu.

Atvadīšanās no rotu mākslinieka Aiga Audera

2019. gada 30. augustā Pirmo Meža kapu kapličā notika atvadīšanās no rotu mākslinieka un laivotāja Aiga Audera.

gallery icon
54

Ivars Silārs

foto: LETA

31.augustā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs publiskoja sēru ziņu par ārsta, politiķa un bijušā vēstnieka Izraēlā Ivara Silāra nāvi. Silārs dzimis 1938.gadā Aizputē. 1962.gadā viņš sācis strādāt Aizputes slimnīcā par ārstu, bijis Jūrmalas pilsētas centrālās slimnīcas ārsts. 1990.gadā Silārs ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis, savukārt 1993.gadā ievēlēts par 5.Saeimas deputātu. No 1995. līdz 1999.gadam viņš bijis Latvijas vēstnieks Izraēlā. Silārs apbalvots ar trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī saņēmis 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Mirdza Grigule-Kļava

Septembra pašā sākumā mira bērnu grāmatu autore, māksliniece un skolotāja Mirdza Grigule-Kļava. Arvīda Griguļa dzīvesbiedre savus literāros darbus parakstīja ar pseidonīmu Kļava. Viens no rakstnieces populārākajiem darbiem ir pasaku sērija par vāverēnu Tomu un viņa draugiem. Pasaku sērijas publicētas laikā no 1974.gada līdz mūsdienām. Grigules-Kļavas radošajā pūrā ir arī 1979.gadā izdotais bērnu detektīvstāsts "Inga-detektīvs", 1984.gadā izdotā populārzinātniskā grāmata par abiniekiem "Mēs arī esam pasaulē". Literāte sarakstījusi arī romānus "Māra Rīgā", kas izdots 1979.gadā, un "Katram sava orhideja", kas izdots 1983.gadā. Savukārt 1988.gadā izdots viņas garstāsts "Pelēkā māja". Otra rakstnieces mīlestība bijusi glezniecība.

Imants Skrastiņš

Imants Skrastiņš (1941-2019)

gallery icon
25

10.septembrī aizsaulē pēc ilgas un smagas slimības aizgāja aktieris Imants Skrastiņš. Skrastiņam bija 78 gadi. Viņš ir dzimis 1941.gada 12.aprīlī. Mākslinieks absolvējis Rīgas 1.vidusskolu un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju. Skrastiņš strādājis par Latvijas Radio režisoru, bijis arī Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis. Vairākas reizes aktieris kandidējis Rīgas domes un Saeimas vēlēšanās. Aktieris ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Aleksandra Čaka balvas laureāts.

Tuvinieki, kolēģi un draugi atvadās no aktiera un dziedātāja Imanta Skrastiņa

Sestdien, 14. septembrī Rīgas Meža kapličā notika atvadīšanās no aktiera un dziedātāja Imanta Skrastiņa.

gallery icon
176

Normunds Breidaks

foto: LETA

8.septembrī 58 gadu vecumā mūžībā aizgāja ilggadējais Ādažu novada domes vadītājs Normunds Breidaks. Breidaks Ādažu novada domi vadīja no 1990.gada līdz 2011.gadam. 2004.gada nogalē Breidaks bija iniciators, viens no dibinātājiem un pirmais priekšsēdētājs politiskai partijai "Rīgas apriņķa novadu apvienība", kas laika gaitā ieguva patreizējo partijas nosaukumu un iekļāvās partiju apvienībā "Latvijas reģionu apvienība". Partijas priekšsēdētāja amatu viņš pildīja līdz 2011.gada 16.jūnijam. 

Boriss Teterevs

Mecenāts Boriss Teterevs (1953 - 2019)

Pēc smagas slimības sestdien mūžībā devies Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs, lasāms fonda mājaslapā.

gallery icon
28

21.septembrī 65 gadu vecumā pēc ilgas un smagas slimības Latvija zaudēja savu kultūras dārgumu - filantropu un mecenātu Borisu Teterevu. "Personība, kuras mūžs, darbi, idejas un aizrautība mainīja pasauli, Latviju, sabiedrību un līdzcilvēku pasaules redzējumu," vēstīts fonda mājaslapā. “Cenšos uzlabot šo pasauli, kas ietver arī veselības aprūpi, izglītību, protams, ieskaitot mākslu. Kāpēc? Vienkārši es tā vēlos. Patīkami, kā krieviski saka, творить добро (darīt labu – aut.). Turklāt, ir svarīgi, ka šajā jautājumā esam uz viena viļņa ar sievu Ināru,” reiz intervijā teica Boriss Teterevs. Darīt labu ir bijis viņa dzīves kredo, katras darbības pamats un patiesa pārliecība. Boriss Teterevs dzimis 1953.gada 5.novembrī, Rīgā, mācījies Rīgas 10. vidusskolā, studējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte). Pēc absolvēšanas deviņus gadus praktizējis Rīgas pilsētas 4. slimnīcā un Rīgas pilsētas 5. slimnīcā. Līdz 2008. gadam nodarbojās ar uzņēmējdarbību Latvijā un ārvalstīs. 2010. gadā kopā ar dzīvesbiedri Ināru Teterevu nodibināja ģimenes labdarības fondu.

Cilvēki ierodas atvadīties no mūžībā aizgājušā filantropa Borisa Tetereva

gallery icon
172

Jānis Šmits

Mācītājs un politiķis Jānis Šmits (1968-2019)

gallery icon
32

51 gada vecumā mūžībā devās mācītājs un bijušais politiķis Jānis Šmits. Šmits dzimis 1968.gada 1.aprīlī, Rīgā. Viņš beidzis Rīgas 8.vidusskolu un Latvijas Universitātē studējis teoloģiju. Šmits ordinēts 1998.gadā un kā mācītājs kalpojis vairākās draudzēs Latvijā, kā arī strādājis par armijas kapelānu. 2008.gadā viņam piešķirts atvaļinātā mācītāja statuss. Tāpat viņš bijis mēnešraksta "Mantojums" redaktors, kā arī teoloģisko grāmatu un žurnālu izdevniecības "Luterisma Mantojuma Fonds" prezidents. 2002.gadā viņš kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas saraksta un togad uz laiku ieguvis deputāta mandātu. Saeimā Šmits savulaik bijis Saeimas sekretārs, parlamentārās izmeklēšanas komisijas bijušā Ministru prezidenta Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei vadītājs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs.  2009.gadā Šmits ievēlēts Rīgas domē no "Latvijas Pirmā partijas/Latvijas Ceļš" saraksta. No 2012.gada viņš bijis partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes loceklis. 2013.gadā ievēlēts domē no "Saskaņas"/"Gods kalpot Rīgai" saraksta. Rīgas domes vēlēšanās no "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" saraksta kandidēja arī 2017.gadā, taču ievēlēts netika.

Georgs Jankovskis

Septembra beigās 98 gadu vecumā mūžībā aizgāja Latvijas osteorefleksoterapijas pamatlicējs Georgs Jankovskis, ziņoja Latvijas Ārstu biedrība. Zinātnieks ir piecu monogrāfiju, 26 izgudrojumu, trīs populārzinātnisku grāmatu un vairāk nekā 500 zinātnisku rakstu autors. Viņš ir aizstāvējis trīs disertācijas, tostarp divas par kaulu smadzeņu refleksiem un trešo osteorecepcijā, kuras pamatā izveidots jauns ārstēšanas veids - osteorefleksoterapija. Par osteorefleksoterapijas metodes sekmīgu ieviešanu un izmantošanu 2007.gadā Eiropas Biznesa asambleja Oksfordā, Lielbritānijā, piešķīra Jankovskim apbalvojumu nominācijā "European Quality".  Tāpat Jankovskis saņēmis Latvijas Tenisa savienības pateicību par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tenisa attīstībā.

Edgars Ķauķis jeb Melnais

25.septembrī mira grupas “Linga” ģitārists Edgars Ķauķis ar iesauku Melnais. Ķauķis bija 48 gadu vecs. Ķauķis no 1990. līdz 1996. gadam bija metāla grupas "Huskvarn" dalībnieks. Savukārt pēdējos gados bija grupas "Linga" ģitārists. Ķauķa nāves iemesls publiski tā arī neizskanēja.

Roberts Guntis Namatēvs

Oktobra sākumā aizsaulē 86 gadu vecumā devās bijušais Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta senators Roberts Guntis Namatēvs. Namatēvs tiesneša amatā nostrādāja 43 gadus, 32 no tiem viņš bija AT tiesnesis.  Senatora pienākumus viņš beidza pildīt 2008.gadā. Pēc tam vēl gadu strādāja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja palīgu.  Namatēvs apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, Tieslietu ministrijas Atzinības rakstu, Ministru kabineta Atzinības rakstu, kā arī saņēmis Augstākās tiesas Temīdas balvu nominācijā "Gada cilvēks - 2007". 2013.gadā Robertam Guntim Namatēvam piešķirts Goda tiesneša nosaukums.

Jurijs Losevs

9.oktobrī mūžībā aizsaukts ilggadējais Daugavpils teātra aktieris un režisors Jurijs Losevs. 1949.gadā dzimušais Losevs absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultāti. No 1971. līdz 1983.gadam viņš strādājis Rīgas Krievu teātrī, savukārt no 1983. līdz 1986.gadam viņš strādājis Konstantīna Staņislavska vārdā nosauktajā Karagandas krievu dramatiskajā teātrī. Kopš 1986.gada vadīja Daugavpils Tautas teātri "Iskateļ". Daugavpils teātrī Losevs sāka darbu 1997.gadā. Skatītāji viņu varēja redzēt tādās izrādēs kā "Tas, ko mēs nedzirdam", "Lutišķi. Simtgade", "Jubileja '98", "Hamlets", "Džeina Eira", "Kailais karalis" un daudzās citās. 2017.gadā par Edvīna lomu izrādē "Jubileja '98" un Timofejeva lomu izrādē "Pieci vakari" Losevs tika nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktieris otrā plāna lomā".

Aleksandrs Stepanjans

Gleznotājs radošās dzīves sākumā no 1967. līdz 1971.gadam studējis RPI Arhitektūras un būvniecības fakultātē (kopš 1990. g. RTU Arhitektūras fakultāte). Mākslinieks 1979. gadā. beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursus, kas pastāvēja no 1975. līdz 1992. gadam. Kopš 1988. gada A. Stepanjans rīkojis personālizstādes un piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā, Krievijā, Somijā. Mākslinieks sevi radoši piepildīja gleznojot: portretus, klusās dabas, dekoratīvas kompozīcijas u.c. Stepanjans strādājis par mākslinieku radošās industrijas un dizaina uzņēmumos: “Rīgas labiekārtošanas kombināts”, “Daiļrade” piedalījies Rīgas monumentālo gleznojumu un pilsētvides dizaina objektu tapšanā. 

Mārtiņš Ķibilds

Mārtiņš Ķibilds (1973-2019)

gallery icon
42

Šī vēsts satrieca visus: oktobra beigās pēkšņi, esot brīvdienās Amsterdamā, 45 gadu vecumā mira TV personība, augstvērtīgu raidījumu veidotājs, kā arī Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds. Līdzjūtību Ķibilda tuviniekiem izteica pat Valsts prezidents Egils Levits, kā arī Latvijas Televīzijas kolektīvs. Pēc ekspertīzes kļuva zināms, ka Ķibilda nāves iemesls bijusi akūta koronārā sirds slimība. Mārtiņa sirds pārstāja pukstēt miegā Amsterdamas viesnīcā. Ķibilds dzimis 1973.gada 23. jūlijā. Viņš žurnālistikā darbojās kopš deviņdesmitajiem gadiem. Gadsimtu mijā Ķibilds vadīja populāro erudīcijas spēli "Gribi kļūt miljonārs?", bet vēlāk pievērsās arī citiem projektiem, no kuriem daudzi bija saistīti ar arhitektūru un dizainu, kas bija Mārtiņa kaislība. Viņš veidojis tādus raidījumus kā "Adreses", "Atslēgas", "Kultūrdeva" un citus. 

Atvadas no Mārtiņa Ķibilda

2019. gada 8. novembrī Latvija atvadījās no televīzijas raidījumu veidotāja un vadītāja Mārtiņa Ķibilda, kas viņsaulē aizgāja 26. oktobrī Amsterdamā. ...

gallery icon
153

Kristīne Rozniece

1.novembrī 45 gadu vecumā mūžībā tika aizsaukta savas jomas profesionāle, Rīgā tik iecienītā ādas ārste, dermatoloģe Kristīne Rozniece. Pacienti viņu varēja sastapt vairākās prestižās klīnikās, tostarp Dr.Mauriņa Lāzermedicīnas klīnikā. "Mīļie draugi, šoreiz dalāmies ar skumjām ziņām par dakteri Kristīni Roznieci, kura šonakt devās debesu tālēs. Vienmēr smaidīga, ļoti izpalīdzīga un pretimnākoša – tādu mēs pazinām savu Kristīni. Kristīne ārsts ar sirdi un dvēseli, iedziļinājās ik sīkumā un atgrieza veselību saviem pacientiem. Paldies viņai par tiem gadiem, kurus viņa bija mūsu kolēģe un draugs," vēstīja klīnika. Medicīnas doktore Kristīne Rozniece, dzimusi 1974. gada 19. februārī, absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūru. Kristīne bija RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras docente un Latvijas Dermatovenerologu asociācijas un Eiropas Dermatoloģijas un Veneroloģijas Akadēmijas biedre.

Didzis Jovaiša

Traģiskā negadījumā ar kvadraciklu 29 gadu vecumā dzīvību zaudēja ūdensmotosportists, ātrumlaivu braucējs Didzis Jovaiša (arī 2019.gada gada Latvijas čempions FR 1000 klasē). Sportists mūžībā aizsaukts svētdienas, 3. novembra, pirmajā pusē. Traģiskais negadījums noticis Codes pagastā, pie kādām garāžām, kad 1990. gadā dzimušais nav ticis galā ar transportlīdzekļa vadību un tas apgāzies. Vadītājs gājis bojā notikuma vietā. Policijā uzvēra, ka kvadriciklam nav bijušas valsts reģistrācijas numura zīmes, kā arī vīrietis braucis bez ķiveres.

Aleksandrs Klinšovs

Novembra sākumā 71 gada vecumā miris hokeja treneris Aleksandrs Klinšovs. Klinšovs laika posmā no 1960. līdz 1970.gadam bija Rīgas "Dinamo" spēlētājs, bet vēlāk pievērsās trenera karjerai. Speciālists ilgus gadus strādāja ar junioru un jauniešu izlasēm, bet iepriekš vadīja arī "Latvijas Bērzs" meistarkomandu. 1990.gada beigās un 2000.gada sākumā Klinšovs strādāja arī par Baldera Hokeja skolas (BHS) bērnu treneri, kurā savas pirmās gaitas uzsāka tādi hokejisti kā Mārtiņš Karsums un Lauris Dārziņš. 2000. un 2001.gadā pasaules čempionātā Klinšovs bija Latvijas valstsvienības galvenā trenera Haralda Vasiļjeva palīgs. Tāpat viņš piecas reizes vadījis Latvijas U-18 hokeja izlasi pasaules čempionātos. Pēdējo sezonu kā treneris Klinšovs aizvadīja 2017./18. gada sezonā, kad strādāja par trenera asistentu "Jūrmalas" komandā.

Gunārs Māliņš jeb vienkārši Gunča

Novembris paņēma dzīvību arī personībai, kuru Latvijas futbolā zina visi. Aizsaulē 81 gada vecumā taisaulē devās viens no kvēlākajiem Latvijas futbola izlases līdzjutējiem un neatņemams viesis visos lielākajos Latvijas futbola notikumos Gunārs Māliņš. "Allaž gribošs palīdzēt, iesaistīties un aprunāties - tādu atcerēsimies vienu no ilglaicīgākajiem Latvijas futbola darboņiem, bez kura klātesamības līdz šim nebija iedomājama neviena Latvijas nacionālās izlases spēle," tā par Māliņu jeb Gunču, kā viņu sauca futbola sabiedrībā, rakstīja Latvijas Futbola federācija.

Džemma Skulme

Džemma Skulme (1925-2019)

gallery icon
80

9.novembrī agri no rīta izdzisa dzīvība Latvijas mākslas vides ikonai Džemmai Skulme. Viņa devās aizsaulē 94 gadu vecumā pēc ilgas cīņas ar veselības likstām. Pēc gūžas operācijas māksliniece vairs neizgāja sabiedrībā, jo grūtības sagādāja pārvietošanās. 8. jūlijā Skulmes kundze bijusi apņēmības pilna klātienē pagodināt Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas ceremoniju Nacionālajā bibliotēkā, bet diemžēl tālāk par friziera salonu viņa netika – ceļoties no krēsla, sareiba galva, sekoja kritiens un gūžas locītavas lūzums. Vēlreiz māksliniece nokļuva slimnīcā 21. augustā, kad savās mājās, zaudējot līdzsvaru, krita un guva traumu. Tā nu piedzīvotas divas operācijas ar mazliet vairāk nekā mēneša starpību. Žurnālam "Kas Jauns" māksliniece toreiz atklāja: “Pati biju pie vainas, paļāvos, ka pēc pirmās operācijas jau varu iet, bet patiesībā stingri neturējos. Par to, kā ar mani šeit apietas, varu teikt tikai vislabākos vārdus. Tagad manas kājas noliktas pār gultas malu. Jātur un jāvingro kopā ar fizioterapeitu. Neko nepadarīsi, jāturas.” Skulme dzimusi 1925.gada 20.septembrī Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. Daudzas desmitgades viņa ar savu darbību un personību veidoja glezniecības vidi Latvijā.

Atvadas no spožās mākslinieces Džemmas Skulmes

Šodien Rīgas Doma baznīcā notika atvadīšanās no mūžībā aizgājušās mākslinieces Džemmas Skulmes. Cienot piederīgo vēlmi, atvadīšanās apmeklētāji tika aicināti nenest ...

gallery icon
132

Helga Dancberga

Aktrise Helga Dancberga dzīvē un uz skatuves

gallery icon
29

Ar skumju vēsti 18.novembrī savā "Facebook" kontā klajā nāca mācītājs Krists Kalniņš. Garīdznieks paziņoja, ka 17.novembrī mūžībā devusies viņa un Rēzijas Kalniņas mamma, aktrise Helga Dancberga. Garīdznieks pateicās Dievam par aktrises dzīvi, kas bijusi krāsaina un bagāta. Helga Dancberga 1962. gadā beigusi Dailes teātra 3. studiju, 1984. gadā absolvējusi Latvijas Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātnes fakultātes Režijas nodaļu. Aktrises karjeru sākusi 1962. gadā Valmieras teātrī, kur darbojās līdz 1963. gadam, nākamos desmit gadus bijusi Liepājas teātra aktrise, kopš 1985. gada strādā Latvijas Nacionālajā teātrī. Tāpat tēlojusi kino un televīzijas seriālos. 1969. gadā kļuvusi par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedri.  Dancberga arī tika uzņemta Latvijas Teātra Zelta fondā, kurā tiek uzņemti skatuves mākslinieki, kuri devuši īpašu ieguldījumu teātra nozarē. Bijusi precējusies ar Imantu Kalniņu, ir trīs bērni: meita Dana Kalniņa-Zaķe (Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācijas valdes priekšsēdētāja) un dvīņi (1970) Rēzija Kalniņa (aktrise) un Krists Kalniņš (garīdznieks).

Atvadīšanās no aktrises Helgas Dancbergas

2019. gada 22. novembrī Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā notika atvadīšanās no mūžībā aizgājušās Latvijas Nacionālā teātra aktrises Helgas ...

gallery icon
198

Guntars Gedulis

Latvijas neatkarības dienas priekšvakarā mūžībā devies komponists, diriģents, dziedātājs, skolotājs un aktīvs latviešu sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Guntars Gedulis. Viņš bija aktīvs trimdas latviešu darbinieks – viens no Venecuēlas latviešu apvienības dibinātājiem, ikgadējā latviešu saieta senajā Kurzemes hercogistes kolonijā Tobago organizētājs. Guntars Gedulis dzimis 1952. gada 27. augustā Ņujorkā, ASV. Pirmos muzikālos iespaidus Guntars guva no tēva, dziedātāja Visvalda Geduļa. Kopš mazotnes viņš iemācījās spēlēt klavieres, vēlāk klarneti. Papildus ierastajai izglītībai, viņš mācījās Ņujorkas Bronksas latviešu luteriskajā pamatskolā un vidusskolā. Vienlaicīgi viņš studēja kompozīcijas teoriju mūzikas un mākslas vidusskolā Manhetenā, vēlāk turpinot studijas Ņujorkas Pilsētas koledžā, kur apguva diriģēšanu un kompozīciju.1974. gadā viņš ieguva bakalaura grādu mākslā un arhitektūrā, “Facebook” raksta bijusī Karakasas (Venecuēla) Augšāmcelšanās latviešu luteriskās draudzes mācītāja Sandra Rozenberga-Saavedra. No 1971. līdz 1975. gadam Guntars Gedulis Ņujorkas latviešu skolā mācīja mūziku, latviešu valodu, ģeogrāfiju un citus priekšmetus, bet 1974. un 1976. gada vasarā Rietummičiganas universitātē pasniedza latviešu valodu. Viņš nodibināja un vadīja Ņujorkas latviešu jaunatnes kori, kā arī darbojās Amerikas latviešu jaunatnes asociācijas valdē. Guntars Gedulis bija Pasaules Brīvo latviešu apvienības izglītības padomes loceklis un PBLA Kultūras fonda viceprezidents. 1992. gadā pēc Latvijas valdības uzdevuma viņš izplatīja Latvijas pilsonības reģistrācijas materiālus latviešiem Brazīlijā, Argentīnā un Venecuēlā, ik gadu organizēja pasaules latviešu salidojumu Trinidadā un Tobago. 2005. gadā saņēmis IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par savu sabiedrisko un kultūras darbu.

Roberts Vecums-Veco

Novembra beigās pēkšņā nāvē 62 gadu vecumā miris bijušais Rīgas "Celtnieka" handbola meistarkomandas līnijas spēlētājs, handbola treneris un tiesnesis Roberts Vecums-Veco. Vecums-Veco plašākai handbola sabiedrībai kļuva pazīstams, kad iestājās toreizējā RPI un ar Harija Čebrikova vadīto komandu kļuva par Latvijas čempionu, kā arī kļuva par vienu no labākajiem līnijas spēlētājiem. Sekoja uzaicinājums "Celtnieka" meistarkomandā, ar kuru ir uzvarēts PSRS čempionāta pirmā līgā un spēlēts augstākajā līgā. Viņš meistarkomandā ļoti ilgi nespēlēja (5-6 sezonas), bet pēc tam pievērsās jauno handbolistu trenēšanai "Celtnieka" sporta skolā. Tāpat viņš arī sāka tiesāt spēles un tolaik jaunizveidotais tiesnešu pāris Ilmārs Kazinieks-Roberts Vecums tika uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem. Viņi sekmīgi tiesāja arī virslīgas spēles. Aizgājis no handbola, Vecums-Veco pievērsās celtniecībai un kļuva par dekoratīvo būvelementu veidotāju. Būdams "RERE Grupa" restaurācijas darbu eksperts, Vecums-Veco saņēma Latvijas Restauratoru biedrības Goda balvu par veiksmīgu ideju ģenerēšanu vēsturisko liecību saglabāšanā un ieguldījumu Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļu saglabāšanā.

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (1933-2019)

gallery icon
67

Novembra beigas nāca ar vēl vienu sēru vēsti - taisaulē devās akadēmiķis Jānis Stradiņš. Viņa mūžs noslēdzās 29.novebrī 85 gadu vecumā. Stradiņš dzimis 1933.gada 10.decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Stradiņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām un vairāk nekā 330 zinātniskām publikācijām ķīmijas jomā, kā arī 20 grāmatām un vairāk kā 270 zinātniskām publikācijām zinātnes vēstures jomā. 1983.gadā Stradiņš saņēmis Paula Stradiņa balvu, 1993.gadā - LZA Lielo medaļu, 1994.gadā - LZA Gustava Vanaga balvu, 1995.gadā apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001.gadā piešķirta Ministru kabineta balva par zinātnisko darbu ciklu Latvijas zinātņu un kultūras vēsturē, 2004.gadā saņēmis Rīgas balvu, 2008.gadā - ar I šķiras Atzinības krustu. Tāpat ir saņēmis dažādus citu valstu apbalvojumus, tai skaitā 2001.gadā saņēmis Francijas Goda leģiona ordeni, 2004.gadā - Igaunijas Māras zemes krustu. 1995.gadā Stradiņš atteicās no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības piedāvājuma izvirzīt viņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Atvadas no akadēmiķa Jāņa Stradiņa

gallery icon
155

Mariss Jansons

Mariss Jansons (1943-2019)

gallery icon
32

30. novembrī pēc ilgas sirds slimības Sanktpēterburgā savās mājās nomira pasaulslavenais latviešu izcelsmes diriģents Mariss Jansons. Līdzjūtību Jansona tuviniekiem un viņa talanta cienītājiem paudušas Latvijas valsts augstākās amatpersonas. "Mariss Jansons aiziet Ziemassvētku pārdomu laikā. Lai Jums gaišs, Maestro, mūžības ceļš, Jūsu talants vienmēr paliks Latvijas un pasaules mūzikas zvaigznājā un mūsu sirdīs," raksta Valsts prezidents Egils Levits. "Mūžībā devies diriģents Mariss Jansons - pasaules un Latvijas kultūras virsotne. Mūziķis no Dieva - absolūta muzikalitāte un atdeve līdz pēdējam koncertam, silta sirds un cilvēkmīlestība. Viņa klātbūtnē atvērās ik mūziķa un ik klausītāja sirdis. Milzīgs un neaptverams zaudējums... Izsaku visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem," savukārt ierakstījis kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK). Jansons dzimis 1943.gada 10.janvārī Rīgā latviešu diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē. 1946.gadā viņa tēvs Arvīds Jansons tika uzaicināts strādāt par Jevgeņija Mravinska asistentu Leņingradas filharmonijā, un 1956.gadā arī ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur tēvs bija diriģents Ļeņingradas filharmonijā. Jansons studēja vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā. Pasaulē slavenais diriģents saņēmis daudzas nozīmīgas balvas. 1999.gadā viņš kļuva par Britu Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli, savukārt 2001.gadā - par Vīnes "Gesellschaft der Musikfreunde" goda locekli. 2000.gadā viņam piešķirts Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts. 2006.gadā viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2006.gadā Jansons saņēma "Grammy" balvu kategorijā "Labākais orķestra sniegums".

Sanktpēterburgā atvadās no izcilā latviešu diriģenta Marisa Jansona

gallery icon
22

Daina Dagnija

4.decembris aizsaulē paņēma mākslinieci, pedagoģi un gleznotāju Dainu Dagniju (dz. 1937.gadā). Mākslā viņas oriģinālais pienesums saistāms ar gleznu ciklu “Sieviete un govs” (1982-1985), kuru turpinot viņa nonāca pie neomītisma, kolektīvajā zemapziņā sakņotiem priekšstatiem par kosmogoniju. Daina Dagnija mākslā dzīvi reaģēja uz politiskajām krīzēm. Daina Dagnija ar saviem radošajiem darbiem kopš 1968. gada piedalījās izstādēs: ASV, Latvijā, Lietuvā, Marokā, Kanādā. Latvijā mākslinieces nozīmīgākās izstādes norisinājās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2004, katalogs), Jūrmalas pilsētas muzejā (2012) un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (2015, katalogs).

Sandra Strence

foto: LETA

Naktī uz 11. decembrī mūžībā devās Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Sandra Strence. Viņa savulaik bijusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja. Neoficiālā informācija liecina, ka viņa mirusi pēc ilgstošas slimības. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Strence ievērību ieguva arī ar to, ka viņa kļuva par miljonāri. Pateicoties veiksmīgam zemes pārdošanas darījumam. Vairāki Dānijas izcelsmes uzņēmumi viņai par mantotajiem 14,7 hektāriem zemes Ādažos samaksāja vairāk nekā 1,33 miljonus latu (1,9 miljoni eiro).

Raimonds Bitenieks

15.decembrī pēkšņi miris viens no cilvēktiesību aizstāvības grupas "Helsinki 86" dibinātājiem Raimonds Bitenieks. Bitenieks dzimis 1944.gada 14.maijā Liepājā. Bitenieks kopā ar domubiedriem Linardu Grantiņu un Mārtiņu Barisu 1986.gada jūnijā Liepājā nodibināja "Helsinki-86", kas bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa. Tās mērķis bija sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tika nosūtīta protesta vēstule pret padomju varas orgāniem, kā arī "Helsinki-86" dibināšanas dokumenti, kas izraisīja plašu starptautisku rezonansi. Bitenieks 1996.gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa trešo šķiru.

Andrejs Cīrulis

23.decembrī aizsaulē devās žurnālists un sabiedrisks darbinieks, Atmodas notikumu dalībnieks Andrejs Cīrulis. Atmodas laikā viņš bija avīzes "Padomju jaunatne" galvenais redaktors. Cīrulis būtiski ietekmējis daudzus Trešās Atmodas procesus un iniciatīvas, tai skaitā sarkanbaltsarkanā karoga atzīšanu, latviešu valodas kā valsts valodas statusa apstiprināšanu. Cīrulis mira 73 gadu vecumā.

Miķelis Gruzītis

Otrajos Ziemassvētkos 79 gadu vecumā mūžības ceļos aizgāja dziesminieks un ilggadējs Lubānas mērs Miķelis Gruzītis.  Gruzītis nāca pasaulē 1940.gada 29.septembrī un bija vienīgais dēls septiņu bērnu ģimenē. Savas dzīves rīta cēlienu viņš pavadīja "Lettēs", kur Gruzīšu dzimta dzīvojusi kopš 1630.gada. Gruzītis mācījās Lubānas vidusskolā, tomēr ģimenes apstākļu dēļ 17 gadu vecumā Miķelim skola bija jāpamet un jāmeklē darbs. Viņš strādāja gan dolomīta ieguves vietā Akmeņtacī, gan zāģētavā. Vēlāk tika nosūtīts uz šoferu un atslēdznieku kursiem Liepājā, bet pēc to pabeigšanas uzsāka dienestu Padomju armijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1963.gadā Gruzītis sāka strādāt Lubānas Meliorācijas celtniecības pārvaldē, kur par viņa vaļasprieku kļuva slēpošana. 1964.gadā un 1965.gadā viņš bija Madonas rajona slēpotāju izlases sastāvā. Vēlākajos gados, kad Lubānas pusē attīstījās tāds sporta veids kā mednieku biatlons, viņš, būdams kaislīgs mednieks, regulāri piedalījās arī šajās sacensībās. Viņš Lubānas pašvaldības vadītāja amatā nostrādāja 34 gadus bez pārtraukuma - no 1975.gada 19.jūnija līdz 2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanām, kurās viņš vairs nekandidēja. Plašāku popularitāti viņš ieguva 1990.gadā, piedaloties LTV veidotajā raidījumā "Savai zemītei", kura veidotāja Daina Bruņiniece ļāva viņam dziedāt. Pēc raidījuma viņu uzmeklēja Saulkrastu kapelas vadītājs Uldis Duka. Viņu abu sadarbības rezultātā Latvijā zina Gruzīša dziesmas "Pārdomu vējš", "Aiviekstes ozoli", "Mosties, celies un strādā", "Pagaidi mazliet". No visām Gruzīša sacerētajām dziesmām vislielākos panākumus ir guvusi dziesma "Pārdomu vējš", kas 1991.gada "Mikrofona" aptaujā ieguva otro vietu. Gruzītis kopā ar sievu Viju ir izaudzinājuši trīs bērnus: divas meitas - Jolantu un Lailu -, kā arī dēlu Rolandu.

(Materiāla foto: no privātā arhīva; no "Izdevniecības Rīgas Viļņi" arhīva; publicitātes; LETA; Facebook; Twitter; Latvijas Mākslinieku savienība; Latvijas Futbola federācija, Latvijas Hokeja federācija.)