Kariņš par deputātu manierēm budžeta debatēs: "Kaut ko šādu neesmu piedzīvojis"

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien vakarā paudis sašutumu par atsevišķu deputātu uzvedību Saeimas ārkārtas sēdē, par nepieņemamu atzīstot nicinošu attieksmi pret sabiedrību. Kariņš, kurš kopā ar visiem valdības ministriem šodien piedalās budžeta paketes izskatīšanai veltītajā sēdē, kāpjot tribīnē, uzsvēra, ka "kaut ko šādu" viņš nav piedzīvojis. Viedokli par notiekošo Saeimas sēdē valdības vadītājs pauda brīdī, kad deputāti jau vairāk nekā stundu debatē par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā"

"Es nupat dzirdēju, kā cienījams deputāts sabiedrību nosauca par aitām. Šāda necieņa no šādas tribīnes ir retums," konstatēja premjers, piekodinot, ka viņam nav saprotama un pieņemama nicinošas attieksmes paušana pret sabiedrību. Viņš tāpat atsaucās uz opozīcijas deputātu neapmierinātību par Saeimas vairākuma atbalstītu priekšlikumu ierobežot debašu laiku. Kariņš skaidroja, ka, rūpīgi lasot Saeimas Kārtības rulli, iespējams redzēt skaidras norādes par to, kā iesniedzams priekšlikums par debašu laika saīsināšanu.

"Nekas ārkārtējs nav noticis. Es 10 gadus strādāju parlamentā, un , ja man piešķīra vienu minūti runāšanai, es biju ļoti laimīgs, jo parasti runāt drīkstēja tikai 30 sekundes," sacīja politiķis, uzsverot, ka viedokli var izteikt arī īsi un skaidri.

14 stundu ilgās debatēs izskata mazāko daļu nākamā gada budžeta likumprojektu

Pirmajā dienā, vērtējot 2020.gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, Saeima 14 stundu ilgās debatēs izskatīja mazāko daļu likumprojektu, vēlu vakarā nolemjot parlamenta ārkārtas sēdē izsludināt pārtraukumu un atgriezties pie lemšanas ceturtdien, 14.novembrī, plkst.9.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pieļāva, ka budžeta izskatīšana varētu prasīt pat vēl divas dienas, budžetu pieņemot tikai piektdien. Viņš atzina, ka tas varētu nozīmēt vienu no ilgākajām budžeta pieņemšanas sēdēm Saeimas vēsturē.

Saeimas sēde trešdien ilga 14 stundas, ieskaitot pārtraukumus. Šajā laikā deputāti paguva izskatīt tikai 10 no 28 budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem.

Ceturtdien deputātiem būs jālemj gan par strīdīgajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pienākumu pašvaldībām piedalīties skolēnu brīvpusdienu finansēšanā, gan arī par opozīcijas asi kritizētajiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) likumā, kas nosaka būtisku valsts budžeta finansējuma palielināšanu partijām. Pēc visu budžetu pavadošo likumprojektu izskatīšanas Saeimai būs jālemj arī par likumprojektu "Par valsts budžetu 2020.gadam", kā arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021., 2022.gadam".

Trešdien asākās debates radīja grozījumi likumos, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju grupu sociālo aizsardzību. Līdz šim Saeima nav atbalstījusi nevienu opozīcijas iesniegto priekšlikumu.

Opozīcijas deputāti aktīvi izmantoja iespēju kāpt tribīnē un izteikt kritiku par piedāvātajiem grozījumiem likumprojektos, savukārt koalīcijas deputāti uzrunāt kolēģus devās vien retu reizi.

Dienas otrajā pusē deputāti sāka lemt par iespējamajiem sēdes pārtraukuma laikiem, ilgstoši nespējot nonākt pie vienota viedokļa šajā jautājumā. Opozīcijas deputāti vairākkārt rosināja izsludināt sēdes pārtraukumu līdz nākamās dienas rītam, taču koalīcijas deputāti šādas ierosmes neatbalstīja, uzsverot, ka līdz šim izskatīts pārāk niecīgs skaits priekšlikumu.

Sastrīdoties par pārtraukuma izsludināšanas laiku, Saeimas vairākums atbalstīja debašu laika ierobežošanu.

Sēdes pārtraukums izsludināts tikai plkst.23.20, Saeimai piekrītot opozīcijas deputātu rosinājumam.

Kā ziņots, 2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi - par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.