NEPLP: lēmums mainīt LNT formātu varētu neatbilst Latvijas likumiem
foto: LETA
Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) mikrafons un avīze.
Sabiedrība

NEPLP: lēmums mainīt LNT formātu varētu neatbilst Latvijas likumiem

Jauns.lv / LETA

Mediju grupas "All Media Baltics" lēmums mainīt Latvijas Nacionālās televīzijas (LNT) formātu varētu būt pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, norādīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.

NEPLP: lēmums mainīt LNT formātu varētu neatbilst ...

Viņš skaidroja, ka uzņēmums "All Media Baltics" nav iesniedzis NEPLP dokumentus par nākotnes plāniem. "7.novembrī bijām aicinājuši uzņēmuma vadību uz tikšanos, lai pārrunātu tā nākotnes plānus un situāciju, taču 6.novembra pēcpusdienā "All Media Baltics" informēja, ka uz to neieradīsies," pastāstīja NEPLP pārstāvis.

Lai arī patlaban NEPLP rīcībā nav oficiālas informācijas par "All Media Baltics" plāniem, reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju, pirmšķietami var teikt, ka iecerētā formāta maiņa neatbilst Latvijas likumiem, sacīja Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta trešā daļa skaidri nosaka, ka programmu formāts nav maināms. "NEPLP Apraides atļaujā apstiprinātā LNT saturiskā un tematiskā ievirze ir vispārēja un nekādā gadījumā nav maināma uz šauru nišas formātu, kas paredzēts kādai specifiskai auditorijai, kā izskanējis publiskajā telpā," uzsvēra Āboliņš.

"Latvijā veidots saturs neapšaubāmi ir viena no NEPLP prioritātēm. Esošā LNT Apraides atļauja paredz, ka vismaz 4% nedēļas raidlaika LNT ēterā jābūt ziņām," piebilda NEPLP loceklis.

NEPLP cer, ka notikušais ir pārpratums un "All Media Baltics" vadība rīkosies atbilstoši Latvijas likumiem.

Savukārt "All Media Baltics" pārstāve Alise Mališko aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums visas darbības veic atbilstoši regulējumam, kā arī "All Media Baltics" plāno tikties ar NEPLP, lai detalizētāk iepazīstinātu ar plāniem. Atbilstoši NEPLP tiks iesniegta visa dokumentācija.

Tikmēr Kultūras ministrija (KM) piektdien paziņoja, ka ir vērsusies pie NEPLP ar lūgumu sniegt vērtējumu, kā telekanālu TV3 un LNT ziņu dienestu saplūšana ietekmēs viedokļu daudzveidību elektronisko mediju telpā, aģentūru LETA informēja ministrijā.

KM aicinājusi NEPLP skaidrot, kā padome plāno rīkoties, lai nodrošinātu Latvijas interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku, kā arī sniegt vērtējumu iespējamām izmaiņām LNT apraides atļaujas darbības pamatnosacījumos un iespējamās programmas formāta izmaiņām apraides atļaujas darbības laikā.

Jau ziņots, "All Media Baltics" no decembra Baltijā strādās ar TV3 zīmolu. Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, tostarp kanāls LNT vairs neturpinās darbu esošajā formā.

Kompānijā informēja, ka "All Media Baltics" paplašinās kanāla TV3 piedāvāto ziņu apmēru, pārnesot lielāko daļu no LNT ziņu dienesta radītā satura. Mediju grupa veidos arī vienotu ziņu dienestu.

"Nu jau vairāk nekā 20 gadus mūsu grupas mediji ir nozīmīgi lielai daļai Baltijas valstu iedzīvotāju. TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100% mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi," sacīja "All Media Baltics" vadītājs Kristians Antings.

Tikmēr Kultūras ministrija ir uzdevusi NEPLP sniegt vērtējumu, kā telekanālu TV3 un LNT ziņu dienestu saplūšana ietekmēs viedokļu daudzveidību elektronisko mediju telpā, aģentūru LETA informēja KM pārstāve Lita Kokale.

Viņš atzīmēja, ka mediju patēriņš Latvijā, īpaši ziņu saturs, ir cieši saistīts ar auditorijas vecumu. Jo jaunāka auditorija, jo retāk skatās televīziju, bet būtiski biežāk ziņas un informāciju patērē interneta vidē. "Lai nezaudētu auditoriju, kas ir vecumā līdz 30 gadiem, un spētu pielāgoties tās paradumiem, kas šobrīd ir izaicinājums visiem medijiem, mēs veiksim nopietnas investīcijas digitālajos produktos. Tas mazinās gados jaunāku cilvēku uzticību viltus vai maldinošām ziņām, tā vietā sniedzot iespēju šai auditorijai izvēlēties kvalitatīvu ziņu saturu viņiem ērtā formā un veidā," teica Antings.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka no nākamā gada vairs nebūs LNT ziņu raidījuma "Top 10", taču joprojām būs vērojami tādi LNT raidījumi kā "900 sekundes" un "Degpunktā".

Plānots, ka pēc reorganizācijas jaunajā platformā darba dienās plkst.6 būs skatāms raidījums "900 sekundes", plkst.18 sekos "TV3 ziņas īsumā", plkst.19.10 tiks pārraidīts raidījums "Bez Tabu", plkst.20 - "TV3 ziņas", plkst.20.35 - raidījums "Degpunktā", bet dienas ziņu pārraides noslēgs "Sporta ziņas" plkst.20.55 un "Laika ziņas" plkst.20.58. Savukārt sestdienās plkst.20 skatītājiem tiks piedāvāts raidījums "TV3 ziņas Sestdienā", kamēr svētdienās, kā ierasts plkst.19.10, skatītāji varēs vērot raidījumu "Nekā personīga", bet plkst.20 - "TV3 ziņas Svētdienā".

Tāpat, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, saistībā ar reorganizāciju plānots atlaist apmēram 30 darbinieku.

Jau vēstīts, ka 2017.gada 18.oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums "Providence Equity Partners" iegādājās Zviedrijas mediju grupas "MTG" biznesu Baltijā. Mediju grupa nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, "Kanāls2", radio "Star FM", Latvijas video portāla "TVPlay", ziņu un izklaides portāla "Skaties.lv", "TVPlay Home" satelīttelevīzijas un "SmartAD" darbību Baltijas valstīs.